3. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu,

2- Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) -

3nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim un lūdz Satversmes

4tiesu atzīt apstrīdētās normas par atbilstošām Satversmes 1.,

583. un 87. pantam.

63.1. Saeima vērš Satversmes tiesas uzmanību uz

7to, ka likumprojekta "Grozījumi Likumā par budžetu un

8finanšu vadību" apspriešanas gaitā Valsts kontrolei esot

9bijuši iebildumi vienīgi pret apstrīdētajā 19. panta

10piektajā daļā ietveramo regulējumu. Turklāt Saeima uzskata, ka

11minētā likumprojekta pieņemšanas procesā neatkarīgo institūciju

12viedoklis tika uzklausīts un pietiekami izvērtēts.

133.2. Saeima norāda, ka saskaņā ar Satversmes

1464. pantu likumdošanas tiesības pieder Saeimai un tautai.

15Citām institūcijām, tostarp neatkarīgajām institūcijām, neesot

16likumdošanas tiesību. No Satversmes 1. panta izrietot

17likumdevēja pienākums nodrošināt pienācīgu neatkarīgo institūciju

18darbības kontroli, pieņemot attiecīgus likumus. Satversmes

191. pantam neatbilstu tāds stāvoklis, ka neatkarīgās

20institūcijas pašas sev noteiktu regulējumu un to darbība netiktu

21kontrolēta.

223.3. Saeima uzsver, ka spriedumā lietā

23Nr. 2010-06-01 Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, pirmkārt,

24valsts institūcijas, kuras nepieder pie likumdevējvaras vai

25izpildvaras, noteiktās jomās var būt saistītas ar šo varas atzaru

26lēmumiem, otrkārt, Ministru kabineta tiesības grozīt neatkarīgo

27institūciju budžeta pieprasījumus nav pretrunā ar šo institūciju

28neatkarību un, treškārt, varas dalīšanas princips neparedz, ka

29izvērtēt un apstiprināt neatkarīgo institūciju budžeta

30pieprasījumus būtu tiesīgs vienīgi likumdevējs. Līdz ar to

31izskatāmajā lietā apspriežamais jautājums pēc būtības jau esot

32izlemts ar spriedumu lietā Nr. 2010-06-01, kurā tika

33noraidīti Pieteikuma iesniedzējas argumenti, kas ir līdzīgi

34izskatāmajā lietā paustajiem. Saeima uzskata, ka ir izpildījusi

35spriedumā lietā Nr. 2010-06-01 noteikto un pat paplašinājusi

36neatkarīgo institūciju dalību budžeta veidošanas

37procesā.

383.4. Saeima vērš uzmanību uz to, ka valsts

39budžeta izstrādes procedūras reformas gaitā, kamēr vēl nav

40izdarīti visi plānotie normatīvo aktu grozījumi un jaunā trīs

41gadu budžeta plānošanas procedūra nav ieviesta pilnībā, pārbaudot

42atsevišķu tās elementu atbilstību Satversmei, varētu tikt

43pieļauts valsts varas dalīšanas principa pārkāpums, proti,

44būtisku tiesībpolitisku jautājumu izlemšana pirms likumdevēja.

45Šāda iejaukšanās tiesībpolitiskas reformas īstenošanā varētu

46nozīmēt valsts varas dalīšanas principa pārkāpumu, jo citi

47konstitucionālie orgāni uzņemtos tādu jautājumu izlemšanu, kuri

48visupirms ir likumdevēja kompetencē.

493.5. Saeima arī norāda, ka apstrīdētās normas

50paredz neatkarīgo institūciju uzklausīšanu sakarā ar gadskārtējā

51budžeta likuma projektu gan Ministru kabinetā, gan arī Saeimā.

52Saeima varot izmantot tai Satversmē paredzētās tiesības, lai

53vērstu Ministru kabineta uzmanību uz iespējamu neatkarīgās

54institūcijas interešu aizskārumu un pieprasītu nodrošināt

55Satversmei atbilstošu budžeta plānošanas procedūru.

563.6. 2012. gada 18. janvārī Saeima,

57pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

58daļas 2. punktu, iesniedza Satversmes tiesai lūgumu par

59tiesvedības izbeigšanu. Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis - Saeimas

60Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš - šo lūgumu uzturēja,

61norādot, ka ar 2012.gada 1. janvāri apstrīdētās normas ir

62zaudējušas spēku. Vienlaikus Saeima vērsa Satversmes tiesas

63uzmanību uz to, ka tuvākajā laikā ir gaidāmi jauni grozījumi

64normatīvajos aktos, kas skar budžetu un finanšu

65vadību.