3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu,

- Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) -

nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim un lūdz Satversmes

tiesu atzīt apstrīdētās normas par atbilstošām Satversmes 1.,

83. un 87. pantam.

3.1. Saeima vērš Satversmes tiesas uzmanību uz

to, ka likumprojekta "Grozījumi Likumā par budžetu un

finanšu vadību" apspriešanas gaitā Valsts kontrolei esot

bijuši iebildumi vienīgi pret apstrīdētajā 19. panta

piektajā daļā ietveramo regulējumu. Turklāt Saeima uzskata, ka

minētā likumprojekta pieņemšanas procesā neatkarīgo institūciju

viedoklis tika uzklausīts un pietiekami izvērtēts.

3.2. Saeima norāda, ka saskaņā ar Satversmes

64. pantu likumdošanas tiesības pieder Saeimai un tautai.

Citām institūcijām, tostarp neatkarīgajām institūcijām, neesot

likumdošanas tiesību. No Satversmes 1. panta izrietot

likumdevēja pienākums nodrošināt pienācīgu neatkarīgo institūciju

darbības kontroli, pieņemot attiecīgus likumus. Satversmes

1. pantam neatbilstu tāds stāvoklis, ka neatkarīgās

institūcijas pašas sev noteiktu regulējumu un to darbība netiktu

kontrolēta.

3.3. Saeima uzsver, ka spriedumā lietā

Nr. 2010-06-01 Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, pirmkārt,

valsts institūcijas, kuras nepieder pie likumdevējvaras vai

izpildvaras, noteiktās jomās var būt saistītas ar šo varas atzaru

lēmumiem, otrkārt, Ministru kabineta tiesības grozīt neatkarīgo

institūciju budžeta pieprasījumus nav pretrunā ar šo institūciju

neatkarību un, treškārt, varas dalīšanas princips neparedz, ka

izvērtēt un apstiprināt neatkarīgo institūciju budžeta

pieprasījumus būtu tiesīgs vienīgi likumdevējs. Līdz ar to

izskatāmajā lietā apspriežamais jautājums pēc būtības jau esot

izlemts ar spriedumu lietā Nr. 2010-06-01, kurā tika

noraidīti Pieteikuma iesniedzējas argumenti, kas ir līdzīgi

izskatāmajā lietā paustajiem. Saeima uzskata, ka ir izpildījusi

spriedumā lietā Nr. 2010-06-01 noteikto un pat paplašinājusi

neatkarīgo institūciju dalību budžeta veidošanas

procesā.

3.4. Saeima vērš uzmanību uz to, ka valsts

budžeta izstrādes procedūras reformas gaitā, kamēr vēl nav

izdarīti visi plānotie normatīvo aktu grozījumi un jaunā trīs

gadu budžeta plānošanas procedūra nav ieviesta pilnībā, pārbaudot

atsevišķu tās elementu atbilstību Satversmei, varētu tikt

pieļauts valsts varas dalīšanas principa pārkāpums, proti,

būtisku tiesībpolitisku jautājumu izlemšana pirms likumdevēja.

Šāda iejaukšanās tiesībpolitiskas reformas īstenošanā varētu

nozīmēt valsts varas dalīšanas principa pārkāpumu, jo citi

konstitucionālie orgāni uzņemtos tādu jautājumu izlemšanu, kuri

visupirms ir likumdevēja kompetencē.

3.5. Saeima arī norāda, ka apstrīdētās normas

paredz neatkarīgo institūciju uzklausīšanu sakarā ar gadskārtējā

budžeta likuma projektu gan Ministru kabinetā, gan arī Saeimā.

Saeima varot izmantot tai Satversmē paredzētās tiesības, lai

vērstu Ministru kabineta uzmanību uz iespējamu neatkarīgās

institūcijas interešu aizskārumu un pieprasītu nodrošināt

Satversmei atbilstošu budžeta plānošanas procedūru.

3.6. 2012. gada 18. janvārī Saeima,

pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 2. punktu, iesniedza Satversmes tiesai lūgumu par

tiesvedības izbeigšanu. Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis - Saeimas

Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš - šo lūgumu uzturēja,

norādot, ka ar 2012.gada 1. janvāri apstrīdētās normas ir

zaudējušas spēku. Vienlaikus Saeima vērsa Satversmes tiesas

uzmanību uz to, ka tuvākajā laikā ir gaidāmi jauni grozījumi

normatīvajos aktos, kas skar budžetu un finanšu

vadību.