5. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

2tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka

3apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1., 83. un

487. pantam.

5Apstrīdētās normas vēl vairāk ierobežojot neatkarīgo

6institūciju tiesības to budžeta pieprasījumu sagatavošanas un

7apstiprināšanas procesā nekā ar spriedumu lietā

8Nr. 2010-06-01 atceltās tā paša likuma normas. No vienas

9puses, ar apstrīdētajām normām formāli gan esot izveidota tāda

10neatkarīgo institūciju budžeta procedūra, kāda bija jāievieš

11saskaņā ar spriedumu lietā Nr. 2010-06-01, bet, no otras

12puses, apstrīdētajās normās esot ietverti jauni neatkarīgo

13institūciju budžeta procedūras ierobežojumi.

145.1. Apstrīdētās normas paredzot papildu

15nosacījumu, kas neatkarīgajām institūcijām jāievēro, lai to

16budžeta pieprasījumi netiktu grozīti vēl pirms iesniegšanas

17Ministru kabinetā. Proti, attiecīgās institūcijas budžeta

18pieprasījums nedrīkstot pārsniegt tai Ministru kabineta

19apstiprināto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo

20apjomu. Ja kāda institūcija šo nosacījumu neievēro, tad tās

21budžeta pieprasījumu finanšu ministrs esot tiesīgs grozīt vēl

22līdz tā iesniegšanai Ministru kabinetā bez attiecīgās

23institūcijas piekrišanas. Šādā gadījumā netiekot nodrošināta nedz

24neatkarīgo institūciju viedokļu uzklausīšana, nedz arī finanšu

25ministra lēmuma pamatojums, kas esot sniedzams tikai tad, ja

26kādas neatkarīgās institūcijas budžeta pieprasījumu groza

27Ministru kabinets.

285.2. Tiesībsargs vērš uzmanību uz to, ka

29maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu, kas

30neatkarīgajām institūcijām ir jāievēro saskaņā ar apstrīdēto

3116.2 panta ceturto daļu, Ministru kabinets

32apstiprina kā politikas plānošanas dokumentu, nevis normatīvu

33aktu. Līdz ar to šādu obligāti ievērojamo budžeta ietvaru

34neatkarīgajām institūcijām nosakot tikai un vienīgi izpildvara,

35bet likumdevējs šajā procesā netiekot iesaistīts.

365.3. Tiesībsargs uzskata, ka, apstrīdētās normas,

37kas paredz Ministru kabineta tiesības grozīt neatkarīgo

38institūciju budžeta pieprasījumus bez šo institūciju piekrišanas,

39ir vēl nelabvēlīgākas kā agrākais regulējums, saskaņā ar kuru

40Ministru kabinetam šādu tiesību nebija. Tiesas sēdē Tiesībsargs

41uzsvēra, ka saskaņā ar apstrīdēto 19. panta piekto daļu no

42neatkarīgajām institūcijām vairs netiek prasīta piekrišana,

43nosakot tām maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomu.

44Līdz ar to Ministru kabinets varot samazināt neatkarīgo

45institūciju budžetus, pamatojumā norādot, kā finansējuma

46samazinājums ietekmēs attiecīgās institūcijas darbības

47nodrošināšanu. Šādi Ministru kabinets tiekot pilnvarots izvērtēt

48neatkarīgo institūciju darbībai nepieciešamo finansiālo

49nodrošinājumu.

505.4. Tiesībsargs norāda gan uz nepamatotu steigu

51likumprojekta apspriešanā, gan arī uz likumprojekta pieņemšanu

52otrreizējā caurlūkošanā tādā pašā redakcijā. Tiesībsargs uzsver,

53ka arī pārejas periodā, kad tiek plānotas būtiskas izmaiņas

54turpmākajā budžeta plānošanas procedūrā, neesot pieļaujama

55Satversmei neatbilstošas neatkarīgo institūciju budžeta

56pieprasījumu izstrādes un apstiprināšanas kārtības

57pastāvēšana.

585.5. Tiesas sēdē Tiesībsargs vērsa uzmanību uz

59to, ka budžeta procedūrās neatkarīgās institūcijas faktiski un

60juridiski ir pielīdzinātas ministrijām un citām valsts pārvaldes

61iestādēm, kas atrodas tiešā izpildvaras kontrolē. Tāpēc

62Tiesībsargs atbalsta Pieteikuma iesniedzējas viedokli, ka Saeimā

63būtu jānotiek iepriekšējai diskusijai par pieļaujamiem neatkarīgo

64institūciju budžeta izdevumiem un šīs diskusijas laikā varētu

65nonākt pie secinājumiem par to, kādas funkcijas šīs institūcijas

66varētu nepildīt vai no kādām funkcijām tās varētu atteikties.

67Šādai diskusijai vajagot notikt parlamenta, nevis valdības

68līmenī.