10. pants

1Likumdevējs Satversmes tiesas likuma 32. panta

2trešajā daļā Satversmes tiesai ir piešķīris plašu rīcības brīvību

3izlemt, no kura brīža spēku zaudē apstrīdētā norma, ja tā tiek

4atzīta par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai.

5Lai atzītu apstrīdēto normu par spēkā neesošu nevis no sprieduma

6publicēšanas dienas, bet no cita brīža, Satversmes tiesai savs

7viedoklis jāpamato (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

821. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01

934. punktu).

10Satversmes tiesa savu pamatojumu visupirms var balstīt uz

11pieteikumā norādītiem argumentiem par to, kāpēc apstrīdētās

12normas atzīšana par spēkā neesošu ar atpakaļejošu datumu

13nepieciešama pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizsardzībai, un

14par to, kādā veidā tā novērstu apstrīdētās normas radītās

15nelabvēlīgās sekas.

16Pieteikumā nav ietverts prasījums atzīt apstrīdēto normu par

17spēkā neesošu no tās pieņemšanas, spēkā stāšanās vai kāda cita

18pagātnes brīža. Turklāt jaunais regulējums nevis automātiski

19piešķir par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu sodītai

20personai tiesības strādāt par pedagogu, bet gan paredz

21izvērtēšanas mehānismu. Proti, Ministru kabineta noteikta

22institūcija pēc tam, kad personai sodāmība ir dzēsta vai noņemta,

23izvērtē, vai tas, ka šāda persona strādās par pedagogu, nekaitēs

24izglītojamo interesēm. Satversmes tiesa nevar izvērtēt, vai

25konkrēti Pieteikuma iesniedzējs drīkst strādāt par pedagogu.

26Tādējādi uz Pieteikuma iesniedzēju attiecas jaunais regulējums un

27nav tādu apstākļu, kas liecinātu, ka apstrīdētās normas atzīšana

28par spēkā neesošu ar atpakaļejošu datumu ir nepieciešama

29Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizsardzībai.

30Līdz ar to Satversmes tiesai nav iemesla piešķirt savam

31nolēmumam atpakaļejošu spēku un ir pamats tiesvedības

32izbeigšanai.