2. pants

1Pieteikumu iesniedzēja - Augstākā tiesa

2- vērsās Satversmes tiesā ar diviem pieteikumiem (pieteikumi

3Nr. 114/2017 un Nr. 115/2017), pēc kuriem

42017. gada 3. augustā tika ierosināta izskatāmā

5lieta.

6Augstākā tiesa lūdz atzīt apstrīdēto normu par neatbilstošu

7Satversmes 92. panta pirmajam teikumam arī tiktāl, ciktāl tā

8attiecas uz lēmumu, ar kuru notiesātajam atteikta soda izciešanas

9režīma mīkstināšana.

10Augstākā tiesa norāda, ka Satversmes 92. panta pirmais

11teikums prasa tajos gadījumos, kad tiek skartas personas tiesības

12un likumiskās intereses, nodrošināt šai personai vismaz minimālas

13tiesības vērsties tiesā, tas ir, tiesības uz lietas izskatīšanu

14vismaz vienā instancē. Šādas tiesības varot liegt vienīgi

15izņēmuma gadījumos, kad iestāde attiecībā uz tai īpaši pakļautu

16personu pieņem iekšēju lēmumu un nav konstatējams būtisks

17cilvēktiesību ierobežojums Administratīvā procesa likuma

181. panta trešās daļas izpratnē, kā arī netiek skartas šīs

19personas tiesības un likumiskās intereses Satversmes

2092. panta pirmā teikuma izpratnē.

21Tā kā notiesāto tiesības pēc apjoma būtiski atšķiroties

22atkarībā no tiem noteiktā soda izciešanas režīma, tā maiņa soda

23progresīvās izpildes sistēmas ietvaros - gan soda izciešanas

24režīma pastiprināšana, gan mīkstināšana - pati par sevi

25ievērojami ietekmējot notiesātā tiesības uz privāto dzīvi. Soda

26izciešanas režīma mīkstināšanas gadījumā notiesātā tiesību uz

27privāto dzīvi apjoms būtiski paplašinoties. Tātad izvērtēšanas

28komisijas lēmumam par soda izciešanas režīma mīkstināšanu esot

29būtiska ietekme uz notiesātā cilvēktiesībām, savukārt atteikums

30šādu lēmumu pieņemt varot radīt būtisku notiesātā cilvēktiesību

31ierobežojumu.

32Uz Augstākās tiesas pieteikuma pamata ierosinātajā lietā

33Nr. 2016-12-01 Satversmes tiesa jau esot vērtējusi

34apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam

35teikumam. Minētajā lietā pieņemtajā spriedumā Satversmes tiesa

36atzinusi, ka soda izciešanas režīma maiņa, kuras rezultātā tiek

37ierobežotas notiesātā civilās tiesības, tostarp tiesības uz

38saziņu ar ģimeni un finansiālās tiesības, atbilstoši Eiropas

39Cilvēktiesību tiesas judikatūrai ietilpst to jautājumu lokā,

40kuros noteikto ierobežojumu pārbaude ir nodrošināma tiesas

41procesā. Attiecīgi Satversmes tiesa esot atzinusi, ka apstrīdētā

42norma, ciktāl tā attiecas uz lēmumu, ar kuru pastiprināts soda

43izciešanas režīms, ierobežo tādas notiesātā tiesības, kuru

44aizsardzība būtu nodrošināma taisnīgā tiesā.

45Augstākā tiesa uzskata, ka identiski secinājumi attiecināmi uz

46apstrīdēto normu arī tiktāl, ciktāl tā attiecas uz tādu lēmumu,

47ar kuru atteikta soda izciešanas režīma mīkstināšana. Lēmums, ar

48kuru atteikta soda izciešanas režīma mīkstināšana, pēc būtības

49aizskarot notiesātā tiesības uz privāto dzīvi tādā pašā apjomā kā

50lēmums par soda izciešanas režīma pastiprināšanu.

51Eiropas Cilvēktiesību tiesa esot secinājusi, ka ne visos

52gadījumos, kad notiesātais prasa tam piešķirt papildu tiesības,

53var uzskatīt, ka pieprasīto tiesību aizsardzība būtu nodrošināma

54taisnīgā tiesā. Šāda aizsardzība neesot nodrošināma tad, ja

55notiesātajam atteikta tādu tiesību piešķiršana, kuras var

56uzskatīt par privilēģiju. Brīvības atņemšanas sodu progresīvās

57izpildes sistēma un attiecīgi katrā soda izciešanas režīma pakāpē

58paredzētais atšķirīgais notiesātā tiesību apjoms veidojot

59brīvības atņemšanas sodu izpildes pamatu, nevis paredzot

60privilēģiju piešķiršanu notiesātajiem. Soda izciešanas režīms

61tiekot mīkstināts, lai sasniegtu brīvības atņemšanas soda mērķi -

62soda diferencēšanu atbilstoši notiesātā personībai un

63resocializācijas pakāpei, lai veicinātu tālāku resocializāciju un

64veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā pēc brīvības atņemšanas soda

65izciešanas. Šāda sistēma pēc būtības atbilstot arī sabiedrības

66interesēm. Tātad tiesības, kuras notiesātajam tiek piešķirtas,

67mīkstinot soda izciešanas režīmu, neesot privilēģija. Līdz ar to

68atbilstoši Satversmes 92. panta pirmajam teikumam esot

69nepieciešams nodrošināt šo tiesību aizsardzību taisnīgā

70tiesā.

71Ieslodzījuma vietu pārvalde, kur notiesātais var apstrīdēt

72lēmumu, ar kuru viņam atteikta soda izciešanas režīma

73mīkstināšana, neatbilstot jēdzienam "tiesa" Satversmes

7492. panta pirmā teikuma izpratnē. Tātad apstrīdētā norma

75liedzot notiesātajam tiesības uz taisnīgu tiesu. Šis ierobežojums

76esot noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis. Tomēr

77sabiedrības ieguvums no šā ierobežojuma izpaužoties kā

78maznozīmīgs tiesu noslogojuma samazinājums, kas ļaujot ātrāk

79izskatīt citas lietas. Savukārt notiesātajam radītās nelabvēlīgās

80sekas esot tiesību uz taisnīgu tiesu liegums tādā situācijā, kurā

81tiek būtiski aizskartas viņa cilvēktiesības. Tādēļ apstrīdētajā

82normā noteiktais pamattiesību ierobežojums esot acīmredzami

83nesamērīgs.