6. pants

Jēdziens "apstrīdētā norma"

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

2. punkta izpratnē nav saprotams formāli, proti, vienīgi kā

normatīvajā aktā ietverts teksts. Apstrīdētā norma ir noteikta

tiesiskā kārtība, kuru pieteikuma iesniedzējs uzskata par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka normai. Tādēļ arī tajos

gadījumos, kad apstrīdētās normas teksts ir formāli grozīts vai

pavisam izslēgts no normatīvā akta, Satversmes tiesai ir

jāpārliecinās, ka tā rezultātā apstrīdētais tiesiskais regulējums

ir mainīts vai izslēgts no normatīvā akta arī pēc būtības

(sal. sk. Satversmes tiesas 2016. gada

18. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2015-15-01 6. punktu).

Līdz 2017. gada 20. decembrim apstrīdētā norma

paredzēja, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums, kas pieņemts

sakarā ar notiesātā sūdzību par brīvības atņemšanas iestādes

izvērtēšanas komisijas lēmumu, nav pārsūdzams. Savukārt kopš

2017. gada 21. decembra Kodeksa

50.21 pantā notiesātajam ir paredzētas tiesības

apstrīdēt izvērtēšanas komisijas lēmumu Ieslodzījuma vietu

pārvaldes priekšniekam, pārsūdzēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes

priekšnieka lēmumu tiesā, kā arī pārsūdzēt attiecīgo pirmās

instances tiesas spriedumu kasācijas kārtībā. Tātad apstrīdētā

norma pēc būtības ir zaudējusi spēku.

Līdz ar to Satversmes tiesai

jāpārbauda, vai nepastāv tādi apstākļi, kuru dēļ tiesvedība

izskatāmajā lietā tomēr būtu turpināma.