13. pants

Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Dr.

iur. Aldis Lieljuksis - uzskata, ka ar Grozījumiem likumā

"Par valsts noslēpumu" ir atrisināta Pieteikuma

iesniedzēju norādītā problēma - likuma "Par valsts

noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestā un astotā teikuma

neatbilstība Satversmes 92. pantam.

Jautājumā par to, vai industriālās drošības sertifikāts ir

saistāms ar Satversmes 105. pantā nostiprinātajām tiesībām uz

īpašumu, pieaicinātā persona pievienojas Ministru kabineta

atbildes rakstā norādītajam, proti: Pieteikuma iesniedzējas nav

pamatojušas to, ka tām būtu radušies konkrēti zaudējumi vai ka

būtu aizskartas konkrētas to mantiskās intereses, tātad to

tiesības uz īpašumu nav skartas.

Atteikums izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai tā

anulēšana esot jautājumi, kas katrā konkrētajā gadījumā skatāmi

individuāli. Industriālās drošības sertifikāta jēga esot plaša -

nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību -, un līdz ar to valsts

noslēpums esot aizsargājams neatkarīgi no tā, kurā

tautsaimniecības jomā komersants darbojas.

Tā kā atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu pēc

Grozījumu likumā "Par valsts noslēpumu" spēkā stāšanās

varēšot pārsūdzēt, liegums piecu gadu laikā atkārtoti pretendēt

uz sertifikāta saņemšanu esot samērīgs. Minētā termiņa saistīšana

ar komersanta iespējām izpildīt garantijas laikā paredzētās

saistības neesot pamatota. Šis jautājums esot risināms, līgumos

paredzot kārtību, kādā sertifikāta neizsniegšanas gadījumā tiek

izpildītas garantijas laikā paredzētās saistības, kā arī to, kurš

komersants var attiecīgos darbus veikt.

Satversmes tiesa

secināja: