14. pants

1Saeima atbildes rakstā lūgusi Satversmes tiesu

2izbeigt tiesvedību izskatāmajā lietā daļā par likuma "Par

3valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestā un astotā

4teikuma atbilstību Satversmes 92. pantam, pamatojoties uz

5Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu. Saeima

6norāda, ka ir grozījusi likumā "Par valsts noslēpumu"

7noteikto kārtību attiecībā uz atteikumu izsniegt industriālās

8drošības sertifikātu vai šā sertifikāta anulēšanu. Grozījumi

9likumā "Par valsts noslēpumu" stāsies spēkā 2018. gada

101. jūlijā. Arī lietā pieaicinātās personas Tieslietu ministrija,

11Ģenerālprokuratūra un Latvijas pārstāve starptautiskajās

12cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce pievienojas Saeimas

13viedoklim par tiesvedības izbeigšanu lietā.

14Ja lietā ir izteikti argumenti, kas varētu būt pamats

15tiesvedības izbeigšanai, tie jāizvērtē visupirms (sk.,

16piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 27. jūnija sprieduma lietā

17Nr. 2015-22-01 12. punktu). Satversmes tiesas likuma 29.

18panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var

19izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai, ja apstrīdētā tiesību

20norma ir zaudējusi spēku. Šis likuma punkts ir vērsts uz to, lai

21nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un tiesai nebūtu

22jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk.,

23piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma

24lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu). Tomēr likums paredz iespēju

25izbeigt tiesvedību, bet ne pienākumu to darīt. Lietā apstrīdētās

26normas spēka zaudēšana pati par sevi ne vienmēr ir pamats

27tiesvedības izbeigšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas

282011. gada 29. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

292010-68-01 8. punktu). Tāpēc Satversmes tiesai ir jāvērtē,

30vai tomēr nav kādi apsvērumi, kas liecina par nepieciešamību

31turpināt tiesvedību lietā (sk. Satversmes tiesas 2011. gada

3211. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 6. punktu).

33Tādējādi, lai uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

34daļas 2. punkta pamata lemtu par tiesvedības izbeigšanu, ir

35jānoskaidro: 1) vai apstrīdētās normas ir zaudējušas spēku un 2)

36vai nepastāv apstākļi, kas prasa tiesvedību turpināt (sk.,

37piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 11. marta lēmuma par

38tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2014-33-01 6. punktu un 2017.

39gada 3. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

402016-20-01 5. punktu).

4114.1. Lieta ierosināta par likuma "Par valsts

42noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestā un astotā teikuma

43redakcijā, kas ir spēkā kopš 2006. gada 13. jūnija, atbilstību

44Satversmes 92. pantam. Ar Grozījumiem likumā "Par valsts

45noslēpumu" likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta

46piektā daļa tika izteikta jaunā redakcijā, un pašlaik spēkā

47esošais šīs daļas sestais un astotais teikums 2018. gada 1.

48jūlijā zaudēs spēku.

4914.1.1. Lai gan Satversmes tiesas likuma 29. panta

50pirmās daļas 2. punkts formulēts tādējādi, ka, gramatiski

51interpretēts, tas attiecas tikai uz gadījumiem, kuros tad, kad

52tiek taisīts lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā, apstrīdētā

53norma jau ir zaudējusi spēku, tomēr šā punkta jēga ir plašāka.

54Proti, tas piemērojams arī gadījumos, kad lēmuma pieņemšanas

55brīdī norma formāli spēku nav zaudējusi, taču institūcija, kas

56izdevusi apstrīdēto aktu, jau pati ir novērsusi strīdu, tas ir,

57noteikusi, ka norma zaudēs spēku (sk., piemēram, Satversmes

58tiesas 2005. gada 23. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

59lietā Nr. 2005-01-01 7. punktu).

60Tātad tas apstāklis, ka likuma "Par valsts

61noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestais un astotais

62teikums zaudēs spēku 2018. gada 1. jūlijā, varētu būt uzskatāms

63par Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktā

64minēto tiesvedības izbeigšanas pamatu.

6514.1.2. Gadījumā, kad ir grozīts normatīvā regulējuma

66saturs, Satversmes tiesai ir jānoskaidro arī veikto izmaiņu

67apjoms, lai secinātu, ka tiesību normas saturs pēc būtības ir

68mainījies, proti, ka institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu,

69patiešām ir novērsusi strīdu. Pretējā gadījumā tiesību normu

70izdevējs varētu to tekstā izdarīt tikai redakcionālus grozījumus,

71kas vienmēr būtu uzskatāmi par formālu pamatu lūgt tiesvedības

72izbeigšanu lietā. Šāda situācija nonāktu pretrunā ar tiesiskas

73valsts principu, neveicinātu ne personas pamattiesību

74aizsardzību, nedz arī valsts vai sabiedrības interešu īstenošanu

75(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 18. aprīļa lēmuma

76par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-15-01 6. punktu un

772016. gada 12. septembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

78Nr. 2015-23-01 8. punktu).

79Likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas

80sestais un astotais teikums paredz, ka ģenerālprokurora lēmums,

81kuru viņš pieņēmis, izskatot sūdzību par Satversmes aizsardzības

82biroja direktora lēmumu par atteikumu izsniegt industriālās

83drošības sertifikātu vai tā anulēšanu, kas liedz tiesības

84izmantot valsts noslēpumu, ir galīgs un nav pārsūdzams un ka

85paziņojums par atteikumu izsniegt industriālās drošības

86sertifikātu vai par tā anulēšanu pretendentam tiek nosūtīts,

87neizklāstot tajā atteikuma pamatojumu.

88Savukārt ar Grozījumu likumā "Par valsts noslēpumu"

891. pantu, kas stāsies spēkā 2018. gada 1. jūlijā, likuma

90"Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas piektais

91teikums izteikts šādā redakcijā: "Satversmes aizsardzības

92biroja direktora lēmumu par atteikumu izsniegt industriālās

93drošības sertifikātu vai par tā anulēšanu komersants var

94apstrīdēt un pārsūdzēt tādā pašā kārtībā kā lēmumu par speciālās

95atļaujas pieejai valsts noslēpumam atteikumu, anulēšanu vai

96kategorijas pazemināšanu." Tāpat ar šo Grozījumu likumā

97"Par valsts noslēpumu" pantu ir izslēgts likuma

98"Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestais

99teikums. Ar minētajiem grozījumiem šīs panta daļas astotais

100teikums izteikts šādā redakcijā: "Ja tiek pieņemts lēmums

101par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai par

102tā anulēšanu, Satversmes aizsardzības birojs nodrošina komersanta

103informēšanu un uzklausīšanu tādā pašā kārtībā, kāda paredzēta

104attiecībā uz personu, kura pretendē uz pieeju valsts

105noslēpumam."

106Saskaņā ar Grozījumu likumā "Par valsts noslēpumu"

1079. pantu pēc tam, kad šie grozījumi būs stājušies spēkā,

108atbilstoši likuma "Par valsts noslēpumu" 16. pantam

109lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai

110kategorijas pazemināšanu persona varēs apstrīdēt, iesniedzot

111sūdzību ģenerālprokuroram, un ģenerālprokurora lēmums savukārt

112būs pārsūdzams administratīvajā tiesā. Satversmes aizsardzības

113biroja direktora lēmumu par atteikumu izsniegt industriālās

114drošības sertifikātu vai par tā anulēšanu komersants varēs

115apstrīdēt un pārsūdzēt tādā pašā kārtībā.

116Tādējādi likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta

117piektās daļas saturs ir mainīts pēc būtības un šī norma zaudēs

118spēku.

11914.2. Noskaidrojot, vai nepastāv apstākļi, kas prasa

120tiesvedību turpināt, jāņem vērā, ka konstitucionālo sūdzību

121persona iesniedz, lai aizstāvētu savas Satversmē noteiktās

122pamattiesības. Tādēļ, apsverot jautājumu par tiesvedības

123izbeigšanu lietā, Satversmes tiesai visupirms jāņem vērā

124nepieciešamība aizsargāt personām Satversmē noteiktās

125pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra

126sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu). Par nepieciešamību

127turpināt tiesvedību lietā var liecināt arī tas, ka

128konstitucionālās sūdzības iesniedzējs ir lūdzis atzīt apstrīdēto

129normu par spēkā neesošu no kāda brīža pagātnē. Grozījumu

130izdarīšana normatīvajā aktā, kuras rezultātā apstrīdētā norma

131zaudē spēku, var nebūt pietiekama, lai novērstu visas negatīvās

132sekas, kas personai radušās sakarā ar apstrīdēto normu.

133Satversmes tiesas spriedums var būt vienīgais tiesiskais ceļš,

134kādā konstitucionālās sūdzības iesniedzējs var turpināt savu

135aizskarto tiesību aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2016.

136gada 18. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

1372015-15-01 7. punktu).

138Izskatāmā lieta ir ierosināta uz konstitucionālās sūdzības

139pamata. Pieteikuma iesniedzējas ir lūgušas Satversmes tiesu

140attiecībā uz tām atzīt citstarp likuma "Par valsts

141noslēpumu" 7. panta piektās daļas sesto un astoto teikumu

142par spēkā neesošu no Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību

143aizskāruma rašanās brīža (sk. pieteikumu lietas materiālu 1.

144sēj. 27.-28. lp.). Tādēļ tiesvedības turpināšana lietā varētu

145būt nepieciešama, lai nodrošinātu, iespējams, aizskarto

146Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizsardzību. Izskatāmajā

147lietā apstrīdēto normu spēka zaudēšana nākotnē nevar tikt

148uzskatīta par pietiekamu pamatu tiesvedības izbeigšanai,

149pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

1502. punktu, jo tādējādi varētu palikt nenovērsts iespējamais

151pamattiesību aizskārums.

152Līdz ar to tiesvedība izskatāmajā

153lietā ir turpināma.