15. pants

1Pieteikuma iesniedzējas lūdz atzīt likuma "Par

2valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas sesto un astoto

3teikumu par neatbilstošu Satversmes 92. pantam, kas nosaka:

4"Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās

5intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams

6viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību

7aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu

8atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta

9palīdzību."

10Pieteikuma iesniedzējām atbilstoši likuma "Par valsts

11noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestajam teikumam ar

12ģenerālprokurora lēmumu - galīgo lēmumu - atteikts izsniegt

13industriālās drošības sertifikātu, saskaņā ar likuma "Par

14valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas astoto teikumu

15neizklāstot atteikuma motivāciju. Izskatāmā lieta attiecas uz

16gadījumiem, kad industriālās drošības sertifikāta izsniegšana

17personai atteikta. Lietā vērtējamie jautājumi varētu skart

18Satversmes 92. panta pirmo teikumu.

1915.1. Satversmes tiesa savus apsvērumus par Satversmes

2092. panta pirmā teikuma saturu likuma "Par valsts

21noslēpumu" aspektā un kopsakarā ar Eiropas Cilvēka tiesību

22un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu jau sniegusi

23Spriedumā lietā Nr. 2016-06-01. Minētajā lietā Satversmes tiesa

24vērtēja likuma "Par valsts noslēpumu" normas attiecībā

25uz lēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu (sk. Satversmes

26tiesas 2017. gada 10. februāra sprieduma lietā Nr. 2016-06-01

2727.-29. punktu). Arī izskatāmajā lietā nav strīda par

28to, ka jebkurai personai nav subjektīvu tiesību uz pieeju valsts

29noslēpumam un valstij ir plaša rīcības brīvība valsts noslēpuma

30aizsardzības pasākumu izvēlē. Tomēr tas nenozīmē, ka valsts

31noslēpuma aizsardzības procesā nevarētu tikt ierobežotas tādas

32personu tiesības un likumiskās intereses, kuras ir aizsargājamas

33taisnīgā tiesā.

34Tāpēc Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai apstrīdētās normas

35- likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas

36sestais un astotais teikums - attiecas uz tādām Pieteikuma

37iesniedzēju tiesībām un likumiskajām interesēm, kuru aizsardzība

38taisnīgā tiesā paredzēta Satversmes 92. pantā.

3915.2. No pieteikuma izriet, ka gadījumā, kad personai

40industriālās drošības sertifikāta izsniegšana ir atteikta,

41pamattiesību un likumisko interešu ierobežojums varētu izpausties

42sekās, kādas attiecīgais lēmums atstāj uz konkrētās personas

43tiesībām veikt komercdarbību jomā, kurā nepieciešams strādāt ar

44valsts noslēpumu. Pieteikuma iesniedzējas šīs sekas uzskata par

45tām Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu.

46Tātad šīs sekas ir jāņem vērā, vērtējot to, vai apstrīdētās

47normas ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses

48Satversmes 92. panta pirmā teikuma izpratnē.

49Personai Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību

50ierobežojuma gadījumā ir jābūt iespējai aizstāvēt savas tiesības

51Satversmes 92. panta pirmajam teikumam atbilstošā veidā. Tāpēc

52izskatāmajā lietā ir nepieciešams noskaidrot, vai apstrīdētās

53normas - likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās

54daļas sestais un astotais teikums - ierobežo personas

55pamattiesības, proti, tiesības uz īpašumu. Atbilstoši Satversmes

56tiesas likumam personas pamattiesību ierobežojums ir

57konstatējams, ja: pirmkārt, personai Satversmē ir noteiktas

58konkrētās pamattiesības, proti, apstrīdētā norma ietilpst

59konkrēto pamattiesību tvērumā; otrkārt, tieši apstrīdētā norma

60aizskar personai Satversmē noteiktās pamattiesības (sk.

61Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības

62izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01 5. punktu).

63Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs, vai apstrīdētās normas -

64likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas

65sestais un astotais teikums - skar tādas tiesības, kas ietilpst

66Satversmes 105. panta tvērumā.