15. pants

Pieteikuma iesniedzējas lūdz atzīt likuma "Par

valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas sesto un astoto

teikumu par neatbilstošu Satversmes 92. pantam, kas nosaka:

"Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās

intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams

viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību

aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu

atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta

palīdzību."

Pieteikuma iesniedzējām atbilstoši likuma "Par valsts

noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestajam teikumam ar

ģenerālprokurora lēmumu - galīgo lēmumu - atteikts izsniegt

industriālās drošības sertifikātu, saskaņā ar likuma "Par

valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas astoto teikumu

neizklāstot atteikuma motivāciju. Izskatāmā lieta attiecas uz

gadījumiem, kad industriālās drošības sertifikāta izsniegšana

personai atteikta. Lietā vērtējamie jautājumi varētu skart

Satversmes 92. panta pirmo teikumu.

15.1. Satversmes tiesa savus apsvērumus par Satversmes

92. panta pirmā teikuma saturu likuma "Par valsts

noslēpumu" aspektā un kopsakarā ar Eiropas Cilvēka tiesību

un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu jau sniegusi

Spriedumā lietā Nr. 2016-06-01. Minētajā lietā Satversmes tiesa

vērtēja likuma "Par valsts noslēpumu" normas attiecībā

uz lēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu (sk. Satversmes

tiesas 2017. gada 10. februāra sprieduma lietā Nr. 2016-06-01

27.-29. punktu). Arī izskatāmajā lietā nav strīda par

to, ka jebkurai personai nav subjektīvu tiesību uz pieeju valsts

noslēpumam un valstij ir plaša rīcības brīvība valsts noslēpuma

aizsardzības pasākumu izvēlē. Tomēr tas nenozīmē, ka valsts

noslēpuma aizsardzības procesā nevarētu tikt ierobežotas tādas

personu tiesības un likumiskās intereses, kuras ir aizsargājamas

taisnīgā tiesā.

Tāpēc Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai apstrīdētās normas

- likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas

sestais un astotais teikums - attiecas uz tādām Pieteikuma

iesniedzēju tiesībām un likumiskajām interesēm, kuru aizsardzība

taisnīgā tiesā paredzēta Satversmes 92. pantā.

15.2. No pieteikuma izriet, ka gadījumā, kad personai

industriālās drošības sertifikāta izsniegšana ir atteikta,

pamattiesību un likumisko interešu ierobežojums varētu izpausties

sekās, kādas attiecīgais lēmums atstāj uz konkrētās personas

tiesībām veikt komercdarbību jomā, kurā nepieciešams strādāt ar

valsts noslēpumu. Pieteikuma iesniedzējas šīs sekas uzskata par

tām Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu.

Tātad šīs sekas ir jāņem vērā, vērtējot to, vai apstrīdētās

normas ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses

Satversmes 92. panta pirmā teikuma izpratnē.

Personai Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību

ierobežojuma gadījumā ir jābūt iespējai aizstāvēt savas tiesības

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam atbilstošā veidā. Tāpēc

izskatāmajā lietā ir nepieciešams noskaidrot, vai apstrīdētās

normas - likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās

daļas sestais un astotais teikums - ierobežo personas

pamattiesības, proti, tiesības uz īpašumu. Atbilstoši Satversmes

tiesas likumam personas pamattiesību ierobežojums ir

konstatējams, ja: pirmkārt, personai Satversmē ir noteiktas

konkrētās pamattiesības, proti, apstrīdētā norma ietilpst

konkrēto pamattiesību tvērumā; otrkārt, tieši apstrīdētā norma

aizskar personai Satversmē noteiktās pamattiesības (sk.

Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01 5. punktu).

Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs, vai apstrīdētās normas -

likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas

sestais un astotais teikums - skar tādas tiesības, kas ietilpst

Satversmes 105. panta tvērumā.