3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēju viedoklim un

uzskata, ka tiesvedība izskatāmajā lietā ir izbeidzama daļā par

likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas

sestā un astotā teikuma atbilstību Satversmes 92. pantam,

pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

2. punktu.

Pieteikuma iesniedzējām izsniegtie industriālās drošības

sertifikāti esot bijuši derīgi līdz 2016. gada 30. jūnijam.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 412 32. punktu pieteikumu par

industriālās drošības sertifikāta izmantošanas termiņa

pagarināšanu komersants iesniedzot četrus mēnešus pirms šā

termiņa beigām. Ja šā pieteikuma iesniegšanas termiņš ir

nokavēts, pieteikumu izskatot kārtībā, kādā izskatāmi pieteikumi

industriālās drošības sertifikāta saņemšanai. Kā izrietot no

konstitucionālajai sūdzībai pievienotajiem materiāliem,

Pieteikuma iesniedzējas pieteikumu par industriālās drošības

sertifikāta termiņa pagarināšanu iesniegušas novēloti. Līdz ar to

lūgums atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām no 2016. gada

1. jūlija neesot pamatots.

Izskatāmajā lietā atteikums izsniegt Pieteikuma iesniedzējām

industriālās drošības sertifikātu esot uzskatāms par atteikumu

piešķirt noteiktu privilēģiju salīdzinājumā ar citiem

komersantiem, kuri darbojas attiecīgajā jomā. Būtiski esot tas,

ka SIA "GRIF 1" un SIA "GRF" savas darbības

laikā neesot noslēgušas līgumus, kuru izpildei būtu nepieciešams

darbs ar valsts noslēpuma objektiem. Minētās Pieteikuma

iesniedzējas tām izsniegto industriālās drošības sertifikātu

neesot izmantojušas komercdarbības veikšanai un tādējādi nevarot

apgalvot, ka lēmums par atteikumu izsniegt šo sertifikātu ir

būtiski ietekmējis to līdzšinējo vai nākotnē plānoto darbību.

Satversmes tiesa Spriedumā lietā Nr. 2016-06-01 esot atzinusi,

ka laikā līdz minētajā lietā apstrīdēto normu spēka zaudēšanai

arī attiecībā uz citām personām var tikt piemērota līdzšinējā

lēmumu apstrīdēšanas kārtība, ja vien tiek nodrošināta personas

uzklausīšana un informēšana par atteikuma piešķirt speciālo

atļauju pamatiem, ciktāl tas neapdraud valsts drošību un citu

personu tiesības. Attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējām pārbaudes

laikā minētie Satversmes tiesas secinājumi esot piemēroti.

Pretēji konstitucionālajā sūdzībā norādītajam pieteikuma par

industriālās drošības sertifikāta piešķiršanu izskatīšanas gaitā

valsts drošības iestādē esot bijušas nodrošinātas Pieteikuma

iesniedzēju tiesības tikt uzklausītām. Saskaņā ar Satversmes

aizsardzības biroja sniegto informāciju Pieteikuma iesniedzēju

pārstāvji esot aicināti uz pārrunām un atbilstoši uzklausīti.

Šajās pārrunās Pieteikuma iesniedzēju pārstāvji, ciktāl tas bijis

pieļaujams, lai neradītu valsts drošības un citu personu tiesību

apdraudējumu, esot informēti par iemesliem, kuru dēļ varētu tikt

atteikta industriālās drošības sertifikāta izsniegšana. Tādējādi

attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējām neesot nepieciešams atzīt

apstrīdētās normas par spēku zaudējušām ar atpakaļejošu

datumu.

Likumdevējs ar Grozījumiem likumā "Par valsts

noslēpumu" esot mainījis kārtību, kādā pārsūdzams atteikums

piešķirt speciālo atļauju. Minētie grozījumi paredzot, ka lēmumu

par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas

pazemināšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram un

ģenerālprokurora lēmumu savukārt var pārsūdzēt administratīvajā

tiesā. Tāpat ar minētajiem grozījumiem likuma "Par valsts

noslēpumu" 10. pants esot papildināts ar regulējumu, kas

paredz virkni procesuālo garantiju gadījumā, kad personai varētu

tikt liegta pieeja valsts noslēpumam. Likumā būšot konkrēti

norādīti gadījumi, kad personu var neuzklausīt, kā arī

informācija, kuru personai var neatklāt. Minētās procesuālās

garantijas, tostarp lēmuma pārsūdzības kārtība, saskaņā ar likuma

"Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas piekto

teikumu turpmāk tikšot attiecinātas arī uz Satversmes

aizsardzības biroja direktora lēmumu par atteikumu izsniegt

industriālās drošības sertifikātu vai par šā sertifikāta

anulēšanu.

Papildus tam Saeima norāda, ka Ministru kabinets, izstrādājot

industriālās drošības sertifikāta izsniegšanas kārtību, var

noteikt tādus procesuālos termiņus, lai sertifikāta izsniegšanas

(darbības termiņa pagarināšanas) procedūra būtu efektīva un

savlaicīga, bet Satversmes aizsardzības birojs varētu vispusīgi

izvērtēt attiecīgo komersantu. Ministru kabinets esot bijis

tiesīgs noteikt saprātīgu termiņu, kādā komersantam, kuram

industriālās drošības sertifikāta izsniegšana atteikta, pirms

atkārtotas vēršanās ar analoģisku pieteikumu Satversmes

aizsardzības birojā ir jānovērš tā darbībā konstatētie trūkumi un

jāpierāda atbilstība tam izvirzītajām prasībām. Turklāt ar

Grozījumiem likumā "Par valsts noslēpumu" esot

precizēts Ministru kabinetam dotā pilnvarojuma apjoms, konkrēti

norādot uz tiesībām noteikt industriālās drošības sertifikāta

pieteikuma iesniegšanas kārtību un termiņus, kā arī iesniedzamo

dokumentu sarakstu.