3. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēju viedoklim un

3uzskata, ka tiesvedība izskatāmajā lietā ir izbeidzama daļā par

4likuma "Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas

5sestā un astotā teikuma atbilstību Satversmes 92. pantam,

6pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

72. punktu.

8Pieteikuma iesniedzējām izsniegtie industriālās drošības

9sertifikāti esot bijuši derīgi līdz 2016. gada 30. jūnijam.

10Saskaņā ar Noteikumu Nr. 412 32. punktu pieteikumu par

11industriālās drošības sertifikāta izmantošanas termiņa

12pagarināšanu komersants iesniedzot četrus mēnešus pirms šā

13termiņa beigām. Ja šā pieteikuma iesniegšanas termiņš ir

14nokavēts, pieteikumu izskatot kārtībā, kādā izskatāmi pieteikumi

15industriālās drošības sertifikāta saņemšanai. Kā izrietot no

16konstitucionālajai sūdzībai pievienotajiem materiāliem,

17Pieteikuma iesniedzējas pieteikumu par industriālās drošības

18sertifikāta termiņa pagarināšanu iesniegušas novēloti. Līdz ar to

19lūgums atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām no 2016. gada

201. jūlija neesot pamatots.

21Izskatāmajā lietā atteikums izsniegt Pieteikuma iesniedzējām

22industriālās drošības sertifikātu esot uzskatāms par atteikumu

23piešķirt noteiktu privilēģiju salīdzinājumā ar citiem

24komersantiem, kuri darbojas attiecīgajā jomā. Būtiski esot tas,

25ka SIA "GRIF 1" un SIA "GRF" savas darbības

26laikā neesot noslēgušas līgumus, kuru izpildei būtu nepieciešams

27darbs ar valsts noslēpuma objektiem. Minētās Pieteikuma

28iesniedzējas tām izsniegto industriālās drošības sertifikātu

29neesot izmantojušas komercdarbības veikšanai un tādējādi nevarot

30apgalvot, ka lēmums par atteikumu izsniegt šo sertifikātu ir

31būtiski ietekmējis to līdzšinējo vai nākotnē plānoto darbību.

32Satversmes tiesa Spriedumā lietā Nr. 2016-06-01 esot atzinusi,

33ka laikā līdz minētajā lietā apstrīdēto normu spēka zaudēšanai

34arī attiecībā uz citām personām var tikt piemērota līdzšinējā

35lēmumu apstrīdēšanas kārtība, ja vien tiek nodrošināta personas

36uzklausīšana un informēšana par atteikuma piešķirt speciālo

37atļauju pamatiem, ciktāl tas neapdraud valsts drošību un citu

38personu tiesības. Attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējām pārbaudes

39laikā minētie Satversmes tiesas secinājumi esot piemēroti.

40Pretēji konstitucionālajā sūdzībā norādītajam pieteikuma par

41industriālās drošības sertifikāta piešķiršanu izskatīšanas gaitā

42valsts drošības iestādē esot bijušas nodrošinātas Pieteikuma

43iesniedzēju tiesības tikt uzklausītām. Saskaņā ar Satversmes

44aizsardzības biroja sniegto informāciju Pieteikuma iesniedzēju

45pārstāvji esot aicināti uz pārrunām un atbilstoši uzklausīti.

46Šajās pārrunās Pieteikuma iesniedzēju pārstāvji, ciktāl tas bijis

47pieļaujams, lai neradītu valsts drošības un citu personu tiesību

48apdraudējumu, esot informēti par iemesliem, kuru dēļ varētu tikt

49atteikta industriālās drošības sertifikāta izsniegšana. Tādējādi

50attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējām neesot nepieciešams atzīt

51apstrīdētās normas par spēku zaudējušām ar atpakaļejošu

52datumu.

53Likumdevējs ar Grozījumiem likumā "Par valsts

54noslēpumu" esot mainījis kārtību, kādā pārsūdzams atteikums

55piešķirt speciālo atļauju. Minētie grozījumi paredzot, ka lēmumu

56par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas

57pazemināšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram un

58ģenerālprokurora lēmumu savukārt var pārsūdzēt administratīvajā

59tiesā. Tāpat ar minētajiem grozījumiem likuma "Par valsts

60noslēpumu" 10. pants esot papildināts ar regulējumu, kas

61paredz virkni procesuālo garantiju gadījumā, kad personai varētu

62tikt liegta pieeja valsts noslēpumam. Likumā būšot konkrēti

63norādīti gadījumi, kad personu var neuzklausīt, kā arī

64informācija, kuru personai var neatklāt. Minētās procesuālās

65garantijas, tostarp lēmuma pārsūdzības kārtība, saskaņā ar likuma

66"Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas piekto

67teikumu turpmāk tikšot attiecinātas arī uz Satversmes

68aizsardzības biroja direktora lēmumu par atteikumu izsniegt

69industriālās drošības sertifikātu vai par šā sertifikāta

70anulēšanu.

71Papildus tam Saeima norāda, ka Ministru kabinets, izstrādājot

72industriālās drošības sertifikāta izsniegšanas kārtību, var

73noteikt tādus procesuālos termiņus, lai sertifikāta izsniegšanas

74(darbības termiņa pagarināšanas) procedūra būtu efektīva un

75savlaicīga, bet Satversmes aizsardzības birojs varētu vispusīgi

76izvērtēt attiecīgo komersantu. Ministru kabinets esot bijis

77tiesīgs noteikt saprātīgu termiņu, kādā komersantam, kuram

78industriālās drošības sertifikāta izsniegšana atteikta, pirms

79atkārtotas vēršanās ar analoģisku pieteikumu Satversmes

80aizsardzības birojā ir jānovērš tā darbībā konstatētie trūkumi un

81jāpierāda atbilstība tam izvirzītajām prasībām. Turklāt ar

82Grozījumiem likumā "Par valsts noslēpumu" esot

83precizēts Ministru kabinetam dotā pilnvarojuma apjoms, konkrēti

84norādot uz tiesībām noteikt industriālās drošības sertifikāta

85pieteikuma iesniegšanas kārtību un termiņus, kā arī iesniedzamo

86dokumentu sarakstu.