4. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Ministru kabinets - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēju

3viedoklim un uzskata, ka Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrais

4teikums atbilst Satversmes 105. pantam.

5Pieteikuma iesniedzējām esot darīts zināms pamatojums tam,

6kādēļ industriālās drošības sertifikāta izsniegšana tika

7atteikta. Speciālās pārbaudes laikā Satversmes aizsardzības

8birojs esot uzaicinājis Pieteikuma iesniedzēju pārstāvjus uz

9pārrunām, un tām paredzētais laiks neesot bijis īsāks par 60

10minūtēm. Minētajās pārrunās Pieteikuma iesniedzēju pārstāvjiem,

11ciktāl tas bijis iespējams, esot darīti zināmi pārbaudes ietvaros

12konstatētie apstākļi, kas uzskatīti par pietiekamu pamatu liegt

13komersantam saņemt industriālās drošības sertifikātu.

14Industriālās drošības sertifikāta mērķis neesot saistīts ar

15komercdarbības kontrolēšanu un to komersantu skaita ierobežošanu,

16kuri pretendē uz valsts pasūtījumiem darbam ar valsts noslēpumu.

17Būtībā šis sertifikāts nevis piešķirot tiesības veikt

18komercdarbību, bet gan apliecinot komersanta spēju pretendēt uz

19darbu ar valsts noslēpumu un nodrošināt valsts noslēpuma

20aizsardzību. Komersants, kuram piešķirts industriālās drošības

21sertifikāts, tiesības veikt komercdarbību ar valsts noslēpumu

22saistītos objektos iegūstot vienīgi pēc uzvaras konkursā un

23līguma noslēgšanas ar pasūtītāju. Tiesības veikt konkrētu

24pasūtījumu varot arī netikt iegūtas.

25Prasība saņemt industriālās drošības sertifikātu ne tās mērķa,

26ne seku kontekstā neesot pielīdzināma prasībai saņemt licenci,

27lai iegūtu tiesības veikt komercdarbību konkrētā jomā. Tas, ka

28komersantam ir industriālās drošības sertifikāts, esot nevis

29obligāts priekšnoteikums tam, lai komersants varētu nodarboties

30ar paša izraudzīto komercdarbības veidu, bet gan papildu

31priekšrocība. Tādējādi šis sertifikāts neesot uzskatāms ne par

32tiesisku pamatu tam, lai komersants varētu pieprasīt kādu

33konkrētu pasūtījumu, nedz arī par īpašumu Satversmes 105. panta

34izpratnē. Sertifikāts arī negarantējot visiem to saņēmušajiem

35komersantiem iespēju gūt peļņu.

36Neesot pamatots apgalvojums, ka iepirkumi, kas prasa

37industriālās drošības sertifikātu, ir būtiska Pieteikuma

38iesniedzēju veiktās komercdarbības daļa. Atteikums izsniegt šo

39sertifikātu neradīšot tādu tiešu ietekmi uz Pieteikuma

40iesniedzēju veikto komercdarbību, ka varētu ievērojami

41samazināties apgrozījums un peļņa. Savukārt tas, ka Pieteikuma

42iesniedzējas nespēs izpildīt savas garantijas vai saglabāt savu

43reputāciju, esot uzskatāms tikai par abstraktu iespējamību un

44līdz ar to neesot saistāms ar īpašuma tiesību objektu. Arī

45pieteikumā norādītajās atšķirīgajās situācijās, kādās atrodas

46Pieteikuma iesniedzējas, nevienai no tām Noteikumu Nr. 412 12.

47punkta otrais teikums neierobežojot Satversmes 105. pantā

48paredzētās pamattiesības.

49Pieteikuma iesniedzēju norādītie industriālās drošības

50sertifikāta atteikuma apstākļi neietilpstot Satversmes 105. panta

51tvērumā, bet Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrais teikums esot

52samērīgs ar leģitīmo mērķi - valsts drošības aizsardzība - pat

53tādā gadījumā, ja tas ierobežotu personas tiesības uz īpašumu.

54Analizējot ārvalstu pieredzi, esot secināms, ka Latvijā

55praktizētā pieeja komersantu pieteikumu plūsmas kontrolei ir

56bijusi labvēlīga gan komersantiem, gan valstij kā iepirkumu

57veicējai. Prasība par noteiktu termiņu, pēc kura uzņēmums var

58atkārtoti pretendēt uz industriālās drošības sertifikāta

59saņemšanu, esot pamatota, jo jebkurām uzņēmumā notikušajām

60pārmaiņām vajagot būt pārbaudāmām tā reālajā darbībā, nevis tikai

61formāli fiksētām.