5. pants

1Pieaicinātā persona - tiesībsargs - norāda,

2ka lietas dalībnieku minētā informācija par Pieteikuma

3iesniedzēju pārstāvju uzklausīšanu pirms tam, kad tika pieņemts

4lēmums par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu,

5ir atšķirīga. Valstij esot pienākums nodrošināt personas

6uzklausīšanu pirms lēmuma pieņemšanas un informēšanu par lēmuma

7pamatā esošajiem apstākļiem, turklāt personai vajagot būt

8iespējai attiecībā uz to pieņemto lēmumu apstrīdēt tiesā. Likuma

9"Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestais

10un astotais teikums, ciktāl tie neparedz juridiskās personas

11informēšanu par industriālās drošības sertifikāta izsniegšanas

12atteikuma vai anulēšanas iemesliem, kā arī liedz iespēju

13apstrīdēt ģenerālprokurora lēmumu tiesā, neatbilstot Satversmes

1492. pantam.

15Noteikumu Nr. 412 12. punkta nosacījumi, ciktāl tie liedz

16nacionālās drošības iestādei individuāli izvērtēt komersanta

17darbību un noteikt par pieciem gadiem īsāku termiņu, kurā

18komersants varētu atkārtoti iesniegt pieteikumu industriālās

19drošības sertifikāta saņemšanai, nesamērīgi ierobežojot

20komersanta iespējas pretendēt uz dalību konkursos par

21pasūtījumiem, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektiem.

22Tomēr industriālās drošības sertifikāts neradot komersantam

23mantiska rakstura tiesības, nedz arī pamatu tiesiskajai

24paļāvībai, ka tas iegūs valsts pasūtījumu vai peļņu pasūtījuma

25izpildes rezultātā. Industriālās drošības sertifikāta neesība

26vispār neliedzot tiesības veikt uzņēmējdarbību un iespēju gūt

27peļņu attiecīgajā komercdarbības jomā. Tādējādi neesot pamata

28uzskatīt, ka Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrais teikums

29ierobežotu Satversmes 105. pantā garantētās tiesības.