5. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - norāda,

ka lietas dalībnieku minētā informācija par Pieteikuma

iesniedzēju pārstāvju uzklausīšanu pirms tam, kad tika pieņemts

lēmums par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu,

ir atšķirīga. Valstij esot pienākums nodrošināt personas

uzklausīšanu pirms lēmuma pieņemšanas un informēšanu par lēmuma

pamatā esošajiem apstākļiem, turklāt personai vajagot būt

iespējai attiecībā uz to pieņemto lēmumu apstrīdēt tiesā. Likuma

"Par valsts noslēpumu" 7. panta piektās daļas sestais

un astotais teikums, ciktāl tie neparedz juridiskās personas

informēšanu par industriālās drošības sertifikāta izsniegšanas

atteikuma vai anulēšanas iemesliem, kā arī liedz iespēju

apstrīdēt ģenerālprokurora lēmumu tiesā, neatbilstot Satversmes

92. pantam.

Noteikumu Nr. 412 12. punkta nosacījumi, ciktāl tie liedz

nacionālās drošības iestādei individuāli izvērtēt komersanta

darbību un noteikt par pieciem gadiem īsāku termiņu, kurā

komersants varētu atkārtoti iesniegt pieteikumu industriālās

drošības sertifikāta saņemšanai, nesamērīgi ierobežojot

komersanta iespējas pretendēt uz dalību konkursos par

pasūtījumiem, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektiem.

Tomēr industriālās drošības sertifikāts neradot komersantam

mantiska rakstura tiesības, nedz arī pamatu tiesiskajai

paļāvībai, ka tas iegūs valsts pasūtījumu vai peļņu pasūtījuma

izpildes rezultātā. Industriālās drošības sertifikāta neesība

vispār neliedzot tiesības veikt uzņēmējdarbību un iespēju gūt

peļņu attiecīgajā komercdarbības jomā. Tādējādi neesot pamata

uzskatīt, ka Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrais teikums

ierobežotu Satversmes 105. pantā garantētās tiesības.