11. pants

Pieaicinātā persona - Ķīles

Altenholcas/Reinfeldas Lietišķo zinātņu universitātes

profesors Dr. iur. Kristofs Johans Ulrihs Šēve

(Christoph Johann Ulrich Schewe) - uzskata, ka

apstrīdētā norma apgrūtina Eiropas Savienības pilsoņu ceļošanu uz

Latviju un tādējādi var skart Līguma par Eiropas Savienības

darbību 21. panta 1. punktā garantēto Eiropas Savienības pilsoņu

pārvietošanās brīvību.

Ar apstrīdēto normu noteiktais ierobežojums esot pamatots, jo

tā mērķis esot sabiedrības veselības aizsardzība un tas atbilstot

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvā

2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu

tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā,

ar ko groza regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ direktīvas

64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK,

75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (turpmāk -

Direktīva 2004/38/EK) pieļautajiem brīvas pārvietošanās

ierobežojumu iemesliem. Proti, Covid-19 esot Pasaules Veselības

organizācijas atzīta slimība ar epidemioloģisku potenciālu un

tādēļ varot būt par pamatu tam, ka tiek noteikti brīvas

pārvietošanās ierobežojumi Direktīvas 2004/38/EK izpratnē. Arī

Eiropas Savienības Padome pienākumu veikt Covid-19 testu pirms

ceļošanas uz citu valsti esot atzinusi par samērīgu.

Dalībvalstīm ārkārtas situācijās esot zināma rīcības brīvība.

Turklāt sabiedrības veselības aizsardzība nepiederot pie tām

jomām, kuras nodotas Eiropas Savienības kompetencē. Tādējādi

dalībvalstis varot personai noteikt pienākumu veikt Covid-19

testu, un tām neesot pienākuma nodrošināt šādu testu veikšanu bez

maksas.