11. pants

1Pieaicinātā persona - Ķīles

2Altenholcas/Reinfeldas Lietišķo zinātņu universitātes

3profesors Dr. iur. Kristofs Johans Ulrihs Šēve

4(Christoph Johann Ulrich Schewe) - uzskata, ka

5apstrīdētā norma apgrūtina Eiropas Savienības pilsoņu ceļošanu uz

6Latviju un tādējādi var skart Līguma par Eiropas Savienības

7darbību 21. panta 1. punktā garantēto Eiropas Savienības pilsoņu

8pārvietošanās brīvību.

9Ar apstrīdēto normu noteiktais ierobežojums esot pamatots, jo

10tā mērķis esot sabiedrības veselības aizsardzība un tas atbilstot

11Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvā

122004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu

13tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā,

14ar ko groza regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ direktīvas

1564/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK,

1675/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (turpmāk -

17Direktīva 2004/38/EK) pieļautajiem brīvas pārvietošanās

18ierobežojumu iemesliem. Proti, Covid-19 esot Pasaules Veselības

19organizācijas atzīta slimība ar epidemioloģisku potenciālu un

20tādēļ varot būt par pamatu tam, ka tiek noteikti brīvas

21pārvietošanās ierobežojumi Direktīvas 2004/38/EK izpratnē. Arī

22Eiropas Savienības Padome pienākumu veikt Covid-19 testu pirms

23ceļošanas uz citu valsti esot atzinusi par samērīgu.

24Dalībvalstīm ārkārtas situācijās esot zināma rīcības brīvība.

25Turklāt sabiedrības veselības aizsardzība nepiederot pie tām

26jomām, kuras nodotas Eiropas Savienības kompetencē. Tādējādi

27dalībvalstis varot personai noteikt pienākumu veikt Covid-19

28testu, un tām neesot pienākuma nodrošināt šādu testu veikšanu bez

29maksas.