12. pants

1Pieaicinātā persona - LL.M. Kristīne

2Gailīte - norāda, ka apstrīdētā norma pēc būtības skar brīvas

3pārvietošanās tiesības Eiropas Savienībā.

4Lai persona varētu brīvi pārvietoties starp dalībvalstīm,

5pietiekot ar to, ka persona uzrāda derīgu pasi vai personas

6apliecību, kurā norādīta dalībvalsts pilsonība. Tāpat Eiropas

7Savienības pilsoņi drīkstot atsaukties uz brīvas pārvietošanās

8tiesībām, vēršoties pret dalībvalsti, kuras pilsoņi viņi ir,

9piemēram, gadījumos, kad viņi atrodas citas dalībvalsts

10teritorijā. Savukārt brīvas pārvietošanās tiesības neesot

11efektīvas tad, ja dalībvalsts regulējums personu attur no brīvas

12pārvietošanās tiesību izmantošanas. Arī tādi priekšnoteikumi

13ieceļošanai Latvijā, kādi paredzēti apstrīdētajā normā - prasība

14uzrādīt negatīvu Covid-19 testa rezultātu, kā arī prasība

15personai pašai par šo testu samaksāt -, esot uzskatāmi par

16personas tiesību ierobežojumu.

17Konkrētajā gadījumā valsts kā ierobežojuma attaisnošanas

18pamatu definējusi mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību

19Latvijā un minimizēt Covid-19 infekcijas ievešanu Latvijā, kā arī

20mazināt ar starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem saistītos

21epidemioloģiskās drošības riskus. Šāds brīvas pārvietošanās

22tiesību ierobežojuma attaisnojums esot pieļaujams.

23Prasība pirms ieceļošanas uzrādīt negatīvu Covid-19 testa

24rezultātu esot bieži un lielā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu

25izmantots līdzeklis un pati par sevi pirmšķietami piemērota

26leģitīmā mērķa sasniegšanai. Arī Eiropas Savienības Padome nolūkā

27koordinēt pasākumus dalībvalstu starpā esot norādījusi, ka

28dalībvalstis ar lielu epidemioloģiskās drošības risku saistītā

29situācijā drīkst piemērot šādu prasību ceļotājiem. Tomēr Latvijas

30valsts šādu prasību noteikusi vispārīgi - neatkarīgi no Covid‑19

31izplatības izceļošanas valstī vai apgabalā un personas izmantotā

32transporta veida. Tādējādi ar apstrīdēto normu noteiktā brīvas

33pārvietošanās ierobežojuma tvērums esot pārāk plašs. Turklāt

34valsts, pieņemot apstrīdēto normu, neesot izvērtējusi Covid‑19

35testu pieejamību un dārdzību izceļošanas valstī. Tāpat konkrētajā

36gadījumā pastāvot arī personas tiesības mazāk ierobežojoši

37līdzekļi.

38Satversmes tiesa

39secināja: