12. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pieaicinātā persona - LL.M. Kristīne
Gailīte - norāda, ka apstrīdētā norma pēc būtības skar brīvas
pārvietošanās tiesības Eiropas Savienībā.
Lai persona varētu brīvi pārvietoties starp dalībvalstīm,
pietiekot ar to, ka persona uzrāda derīgu pasi vai personas
apliecību, kurā norādīta dalībvalsts pilsonība. Tāpat Eiropas
Savienības pilsoņi drīkstot atsaukties uz brīvas pārvietošanās
tiesībām, vēršoties pret dalībvalsti, kuras pilsoņi viņi ir,
piemēram, gadījumos, kad viņi atrodas citas dalībvalsts
teritorijā. Savukārt brīvas pārvietošanās tiesības neesot
efektīvas tad, ja dalībvalsts regulējums personu attur no brīvas
pārvietošanās tiesību izmantošanas. Arī tādi priekšnoteikumi
ieceļošanai Latvijā, kādi paredzēti apstrīdētajā normā - prasība
uzrādīt negatīvu Covid-19 testa rezultātu, kā arī prasība
personai pašai par šo testu samaksāt -, esot uzskatāmi par
personas tiesību ierobežojumu.
Konkrētajā gadījumā valsts kā ierobežojuma attaisnošanas
pamatu definējusi mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību
Latvijā un minimizēt Covid-19 infekcijas ievešanu Latvijā, kā arī
mazināt ar starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem saistītos
epidemioloģiskās drošības riskus. Šāds brīvas pārvietošanās
tiesību ierobežojuma attaisnojums esot pieļaujams.
Prasība pirms ieceļošanas uzrādīt negatīvu Covid-19 testa
rezultātu esot bieži un lielā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu
izmantots līdzeklis un pati par sevi pirmšķietami piemērota
leģitīmā mērķa sasniegšanai. Arī Eiropas Savienības Padome nolūkā
koordinēt pasākumus dalībvalstu starpā esot norādījusi, ka
dalībvalstis ar lielu epidemioloģiskās drošības risku saistītā
situācijā drīkst piemērot šādu prasību ceļotājiem. Tomēr Latvijas
valsts šādu prasību noteikusi vispārīgi - neatkarīgi no Covid‑19
izplatības izceļošanas valstī vai apgabalā un personas izmantotā
transporta veida. Tādējādi ar apstrīdēto normu noteiktā brīvas
pārvietošanās ierobežojuma tvērums esot pārāk plašs. Turklāt
valsts, pieņemot apstrīdēto normu, neesot izvērtējusi Covid‑19
testu pieejamību un dārdzību izceļošanas valstī. Tāpat konkrētajā
gadījumā pastāvot arī personas tiesības mazāk ierobežojoši
līdzekļi.
Satversmes tiesa
secināja: