9. pants

1Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka ar apstrīdētajām

2normām viņam kā karavīram ir aizskartas Satversmes 102. pantā

3ietvertās tiesības veikt politisko darbību, konkrēti - dibināt

4politisko partiju un būt par tās biedru. Turklāt esot pārkāpts

5Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertais tiesiskās

6vienlīdzības princips, jo zemessargiem, rezerves karavīriem,

7Nacionālo bruņoto spēku darbiniekiem, kā arī Iekšlietu

8ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes

9amatpersonām un civildienesta ierēdņiem iepriekš minētās tiesības

10neesot ierobežotas.

11Lietas sagatavošanas laikā iegūta informācija, ka Pieteikuma

12iesniedzējs ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera 2021. gada 4.

13jūnija pavēli ir atbrīvots no profesionālā militārā dienesta un

14profesionālā dienesta līgums ar viņu ir izbeigts pirms termiņa

15(sk. lietas materiālu 1. sēj. 139. lp.). No lietas

16materiāliem izriet, ka profesionālā militārā dienesta attiecību

17izbeigšanu ierosinājis pats Pieteikuma iesniedzējs, vēršoties ar

18attiecīgu iesniegumu pie Nacionālo bruņoto spēku komandiera.

19Iemesls - Pieteikuma iesniedzēja vēlme dibināt nodarbinātības

20attiecības ar Tieslietu ministriju un veikt darba pienākumus

21Nozaru politikas departamenta Politikas izstrādes un reliģijas

22lietu nodaļas jurista amatā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 140.

23lp.).

24Savukārt Saeima ir norādījusi, ka tiesvedība lietā būtu

25izbeidzama daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91.

26panta pirmajam teikumam, jo nav konstatējamas personu grupas,

27kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos (sk. lietas

28materiālu 1. sēj. 100. lp. un 115. lp).

29Atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai procesuāla rakstura

30jautājumi, tajā skaitā jautājumi par tiesvedības izbeigšanu, ir

31skatāmi pirms tiesību normas konstitucionalitātes izvērtēšanas

32pēc būtības (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 7. jūlija

33sprieduma lietā Nr. 3 15. punktu).

34Tas, ka Pieteikuma iesniedzējs vairs neatrodas profesionālajā

35militārajā dienestā, var liecināt par to, ka vairs nepastāv viņa

36pamattiesību aizskārums. Savukārt pamattiesību aizskāruma neesība

37var būt pamats tiesvedības izbeigšanai izskatāmajā lietā. Līdz ar

38to šis apstāklis tiks vērtēts pirms Saeimas apsvērumiem par

39tiesvedības izbeigšanu.

40Tādējādi Satversmes tiesa izvērtēs,

41vai tai ir pamats izskatāmajā lietā izbeigt tiesvedību.