9. pants

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka ar apstrīdētajām

normām viņam kā karavīram ir aizskartas Satversmes 102. pantā

ietvertās tiesības veikt politisko darbību, konkrēti - dibināt

politisko partiju un būt par tās biedru. Turklāt esot pārkāpts

Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertais tiesiskās

vienlīdzības princips, jo zemessargiem, rezerves karavīriem,

Nacionālo bruņoto spēku darbiniekiem, kā arī Iekšlietu

ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes

amatpersonām un civildienesta ierēdņiem iepriekš minētās tiesības

neesot ierobežotas.

Lietas sagatavošanas laikā iegūta informācija, ka Pieteikuma

iesniedzējs ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera 2021. gada 4.

jūnija pavēli ir atbrīvots no profesionālā militārā dienesta un

profesionālā dienesta līgums ar viņu ir izbeigts pirms termiņa

(sk. lietas materiālu 1. sēj. 139. lp.). No lietas

materiāliem izriet, ka profesionālā militārā dienesta attiecību

izbeigšanu ierosinājis pats Pieteikuma iesniedzējs, vēršoties ar

attiecīgu iesniegumu pie Nacionālo bruņoto spēku komandiera.

Iemesls - Pieteikuma iesniedzēja vēlme dibināt nodarbinātības

attiecības ar Tieslietu ministriju un veikt darba pienākumus

Nozaru politikas departamenta Politikas izstrādes un reliģijas

lietu nodaļas jurista amatā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 140.

lp.).

Savukārt Saeima ir norādījusi, ka tiesvedība lietā būtu

izbeidzama daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91.

panta pirmajam teikumam, jo nav konstatējamas personu grupas,

kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 100. lp. un 115. lp).

Atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai procesuāla rakstura

jautājumi, tajā skaitā jautājumi par tiesvedības izbeigšanu, ir

skatāmi pirms tiesību normas konstitucionalitātes izvērtēšanas

pēc būtības (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 7. jūlija

sprieduma lietā Nr. 3 15. punktu).

Tas, ka Pieteikuma iesniedzējs vairs neatrodas profesionālajā

militārajā dienestā, var liecināt par to, ka vairs nepastāv viņa

pamattiesību aizskārums. Savukārt pamattiesību aizskāruma neesība

var būt pamats tiesvedības izbeigšanai izskatāmajā lietā. Līdz ar

to šis apstāklis tiks vērtēts pirms Saeimas apsvērumiem par

tiesvedības izbeigšanu.

Tādējādi Satversmes tiesa izvērtēs,

vai tai ir pamats izskatāmajā lietā izbeigt tiesvedību.