3. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima

2- atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētās normas atbilst

3Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102. pantam. Tāpat

4Saeima norāda, ka lietā būtu izbeidzama tiesvedība daļā par

5apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam

6teikumam.

7Ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu

8likumu. Aizliegums karavīram dibināt politisko partiju vai kļūt

9par tās biedru esot vērsts uz to, lai nodrošinātu profesionālā

10militārā dienesta politisko neitralitāti, efektīvu profesionālā

11militārā dienesta pienākumu izpildi un efektīvu civilo kontroli

12pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Turklāt, ņemot vērā

13svarīgo funkciju, ko pilda Nacionālie bruņotie spēki, valstī

14vajagot būt spēkā tādam normatīvajam regulējumam, kas ne vien

15nodrošina karavīra un profesionālā militārā dienesta politisko

16neitralitāti, bet arī stiprina sabiedrības pārliecību par to. Ar

17apstrīdētajām normām radītais pamattiesību ierobežojums esot

18vērsts uz to, lai aizsargātu demokrātisku valsts iekārtu un

19sabiedrības drošību.

20Saeima norāda, ka ar apstrīdētajām normām radītais

21pamattiesību ierobežojums, aizliedzot karavīram dibināt politisko

22partiju vai kļūt par tās biedru, nodrošina visupirms karavīra

23neiesaistīšanos politiskās varas iegūšanā valstī un izslēdz

24politisko partiju iespējas izmantot karavīrus savu politisko

25mērķu sasniegšanai. Šis ierobežojums nodrošinot to, ka

26profesionālais militārais dienests nekļūst par politisko partiju

27rīcībā esošu instrumentu.

28Ar apstrīdētajām normām radītais pamattiesību ierobežojums

29esot piemērots tam, lai nodrošinātu efektīvu profesionālā

30militārā dienesta darbību. Militāro jomu esot nepieciešams

31nošķirt no politikas, lai nodrošinātu efektīvu civilo kontroli.

32Turklāt politikas jomas un militārās jomas savstarpēja nošķiršana

33vairojot sabiedrības pārliecību par to, ka ikviens karavīrs un

34profesionālais militārais dienests kopumā ir politiski

35neitrāls.

36Ja karavīram būtu ļauts dibināt politisko partiju un būt par

37tās biedru, tad nebūtu iespējams tādā pašā mērā saglabāt karavīru

38un profesionālā militārā dienesta politisko neitralitāti, kā arī

39uzturēt sabiedrībā pārliecību par šo neitralitāti. Nebūtu

40iespējams tādā pašā kvalitātē nodrošināt arī profesionālā

41militārā dienesta darbību, jo karavīram būtu pienākums noteiktu

42laiku veltīt politiskajai darbībai. Ja karavīri iesaistītos

43politikā, tad militārā joma tiktu sapludināta ar politiku un tas

44varētu traucēt īstenot efektīvu civilo kontroli pār Nacionālajiem

45bruņotajiem spēkiem.

46Pieteikuma iesniedzēja norādīto līdzekli nevarot atzīt par

47saudzējošāku, jo tas prasītu no valsts papildu cilvēkresursus un

48finanšu resursus. Ieviešot Pieteikuma iesniedzēja norādīto

49līdzekli, būtu nepieciešams nodrošināt kontroli pār to, vai

50karavīri profesionālajā militārajā dienestā neveic kādas darbības

51konkrētas politiskās partijas interesēs.

52Karavīrs, arī nebūdams politiskās partijas dibinātājs vai

53biedrs, tāpat kā jebkurš cits Latvijas pilsonis varot piedalīties

54Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tautas

55nobalsošanā un likumu ierosināšanā. Tādējādi karavīram neesot

56pilnībā liegtas viņa politiskās tiesības.

57Sabiedrības ieguvums no apstrīdētajās normās ietvertā

58pamattiesību ierobežojuma esot ievērojams - valsts drošība.

59Apstrīdētās normas stiprinot sabiedrības paļāvību uz to, ka

60karavīrs nepārstāv nevienas politiskās partijas viedokli.

61Sabiedrības uzticēšanās karavīriem esot īpaši svarīga, ņemot vērā

62tiem uzticētos uzdevumus. Savukārt karavīram noteiktais

63ierobežojums neesot būtisks, jo normatīvajos aktos esot paredzēti

64citi veidi, kādos karavīrs var piedalīties valsts un pašvaldību

65darbā.

66Pieteikuma iesniedzēja norādītās personas neatrodoties

67vienādos un salīdzināmos apstākļos ar karavīriem, kaut arī

68ikviena no valsts dienestā nodarbinātajām personām veic valsts

69uzdevumus. Tomēr Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem esot uzticēta

70īpaša valsts funkcija, kas esot pietiekami specifiska, lai

71karavīri nebūtu salīdzināmi ar citos valsts dienesta veidos

72nodarbinātām personām. Rezerves karavīri veidojot Nacionālo

73bruņoto spēku rezervi. Rezerves karavīri nepildot profesionālo

74militāro dienestu un tikai vajadzības gadījumā varot tikt tajā

75iesaukti. Arī zemessargi nepildot profesionālā militāro dienestu,

76un karavīra dienests esot citāds nekā zemessarga dienests. Par

77zemessargu parasti kļūstot persona, kura vēlas no savas

78pamatnodarbošanās brīvajā laikā iesaistīties ar valsts

79aizsardzību saistītu uzdevumu izpildē.