5. pants

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - norāda,

2ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. panta pirmajam

3teikumam un 102. pantam. Ikviena tiesības apvienoties politiskās

4partijās esot būtisks demokrātiskas valsts iekārtas pastāvēšanas

5priekšnoteikums. Taču ne Satversmē, ne starptautisko

6cilvēktiesību dokumentos ietvertās personas pamattiesības uz

7biedrošanās brīvību neliedzot noteikt likumīgus ierobežojumus šo

8tiesību izmantošanai personām, kas ir bruņoto spēku sastāvā.

9Tieslietu ministrija norāda, ka aizliegums karavīram dibināt

10politisko partiju vai kļūt par tās biedru ir vērsts uz to, lai

11Latvijā būtu politiski neitrāla armija, lai nošķirtu politisko un

12militāro sfēru, lai bruņotos spēkus pakļautu civilajai kontrolei,

13kā arī novērstu karavīra interešu konfliktus un jebkādu ārējo

14ietekmi uz profesionālā militārā dienesta pienākumu pildīšanu un

15dienesta gaitu.

16Ar apstrīdētajām normām radītais pamattiesību ierobežojums

17nodrošinot to, ka karavīrs, pildot profesionālo militāro

18dienestu, nav pakļauts politisko partiju ietekmei un nevar tikt

19izmantots politisko mērķu sasniegšanai. Līdz ar to tiekot

20nodrošināts tas, ka karavīrs saglabā politisko neitralitāti un

21nostiprina sabiedrības pārliecību par to. Apstrīdētās normas

22kalpojot bruņoto spēku autoritātes stiprināšanai, un attiecīgā

23ierobežojuma pastāvēšana esot ieguvums sabiedrībai. Tā kā

24Nacionālie bruņotie spēki pilda īpašas valsts funkcijas - sargā

25valsts teritoriālo integritāti un demokrātisko valsts iekārtu -,

26apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums

27demokrātiskā sabiedrībā esot nepieciešams demokrātiskās valsts

28iekārtas, nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības

29aizsardzībai. Ar apstrīdētajām normām radītais pamattiesību

30ierobežojums esot piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai.

31Apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums esot attiecināms

32tikai uz ierobežotu personu skaitu - profesionālā militārā

33dienesta karavīriem. Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas,

34acīmredzot esot izvērtējis, kurām Nacionālo bruņoto spēku

35personālsastāvā ietilpstošajām personu kategorijām nepieciešams

36noteikt politisko tiesību ierobežojumus, un neesot paredzējis

37šādus ierobežojumus visam Nacionālo bruņoto spēku sastāvam.

38Tādējādi esot ievērots samērīguma princips.

39Starp zemessargiem un karavīriem pastāvot būtiska atšķirība,

40un abas šīs personu grupas neatrodoties vienādos un salīdzināmos

41apstākļos. Tāpēc šīm personām noteiktie politisko tiesību

42ierobežojumi neesot salīdzināmi.

43Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, izvērtējot karavīram

44apstrīdētajās normās ietverto ierobežojumu, ir nepieciešams rast

45līdzsvaru starp bruņoto spēku politisko neitralitāti un katras

46individuālās bruņoto spēku sastāvā esošās personas politiskajām

47tiesībām. Karavīrs savu politisko nostāju varot paust arī citādos

48veidos, piemēram, piedaloties Saeimas, pašvaldību, Eiropas

49Parlamenta vēlēšanās, tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā,

50kā arī lemjot par Saeimas pieņemtajiem likumiem un Satversmes

51grozījumiem. Tāpat karavīram neesot liegts vērsties ar

52iesniegumiem valsts un pašvaldību iestādēs. Turklāt karavīram

53esot tiesības būt par biedru tādās biedrībās un nodibinājumos,

54kuru mērķis nav politiskā darbība, kā arī dibināt karavīru

55biedrības un nodibinājumus un piedalīties citos nepolitiskos

56pasākumos, ja vien šāda darbība netraucē dienesta pienākumu

57izpildi.

58Apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums esot

59vērsts uz to, lai nodrošinātu karavīru un politisko spēku

60nošķīrumu, tādējādi aizsargājot arī Nacionālos bruņotos spēkus no

61tādām personām, kuras ar savu rīcību varētu izmantot bruņotos

62spēkus savu politisko mērķu sasniegšanai, kas atsevišķos

63gadījumos varētu apdraudēt Latvijas valsts neatkarību un

64demokrātiskas tiesiskas valsts principus.