Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2021-11-01

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Nacionālie bruņotie

spēki - norāda, ka tiesvedība izskatāmajā lietā būtu

izbeidzama. Ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera 2021. gada 4.

jūnija pavēli Pieteikuma iesniedzējs esot atbrīvots no ieņemamā

amata un atvaļināts no profesionālā dienesta, izbeidzot

profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa, pusēm par to

vienojoties. Šāda pavēle citstarp esot pamatota ar Pieteikuma

iesniedzēja iesniegumu, kurā viņš lūdzis izbeigt

profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa personīgu apstākļu

dēļ. Atvaļināšana neesot saistīta ar aizliegumu karavīram būt par

politiskās partijas dibinātāju un biedru un veikt politisko

darbību. Līdz ar to šobrīd vairs nepastāvot Pieteikuma

iesniedzēja pamattiesību aizskārums.

Vienlaikus, ja izskatāmajā lietā tikšot vērtēta apstrīdēto

normu atbilstība Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102.

pantam, Nacionālie bruņotie spēki norāda, ka tās atbilst šiem

Satversmes pantiem.

Citas Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvā ietilpstošās

personas - darbinieki, zemessargi, rezerves karavīri -, kā arī

Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieki un valsts dienestā

nodarbinātie atrodoties atšķirīgos apstākļos no profesionālā

dienesta karavīriem.

Militārā dienesta likumā noteiktais aizliegums profesionālā

dienesta karavīram būt par politiskās partijas dibinātāju un

biedru, kā arī veikt politisko darbību esot likumdevēja

izraudzīta diferencēta pieeja, kas Latvijas demokrātiskajā

sabiedrībā esot attaisnojama.

Absolūts aizliegums profesionālā dienesta karavīram būt par

politiskās partijas dibinātāju un biedru, kā arī veikt politisko

darbību esot samērīgs pamattiesību ierobežojums. Šāds aizliegums

esot ne vien piemērots leģitīmo mērķu - demokrātiskas valsts

iekārtas un sabiedrības drošības aizsardzība - sasniegšanai, bet

esot arī vienīgais efektīvais līdzeklis, kas ļaujot sasniegt

apstrīdēto normu leģitīmos mērķus nepieciešamā kvalitātē. Labums,

ko no apstrīdētajām normām iegūst sabiedrība, proti,

demokrātiskās valsts iekārtas stabilitāte, kas ietver arī

militārā dienesta politisko neitralitāti, esot ievērojami lielāks

par karavīra pamattiesību aizskārumu.