Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2021-11-01

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - norāda, ka

apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam

un 102. pantam.

Valsts aizsardzība esot valsts suverenitātes garants, un

valsts drošība esot tieši atkarīga no valsts aizsardzības

funkciju efektīvas īstenošanas. Ierobežojumam, kas liedz

karavīram būt par politiskās partijas biedru, esot leģitīms

mērķis - saglabāt armijas politisko neitralitāti un novērst

radikāli motivētus noziegumus valsts bruņotajos spēkos.

Tiesībsargs uzskata, ka likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir

piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai. Ierobežojums izpaužoties

kā vispārējs aizliegums karavīram kļūt par politiskās partijas

biedru un tādējādi izslēdzot jebkādu politiskās partijas ietekmi

uz karavīra dienesta gaitu un dienesta pienākumu pildīšanu.

Leģitīmo mērķi neesot iespējams sasniegt ar Pieteikuma

iesniedzēja pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kas

būtu tikpat efektīvi. Politiskās partijas uzdevums esot

piedalīties politiskajos procesos un izvirzīt savus kandidātus

vēlēšanām, lai partija būtu pārstāvēta politiskajās institūcijās

un varētu īstenot politisko varu. Tādējādi politiskās partijas

mērķi esot pretrunā ar leģitīmo valsts interesi - saglabāt

politiski neitrālu militāro dienestu.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem karavīram esot

vairākas alternatīvas iespējas paust savu nostāju valsts un

pašvaldību darbam būtiskos jautājumos. Karavīrs, nebūdams

politiskās partijas biedrs, varot piedalīties vēlēšanās, tautas

nobalsošanā un likumu ierosināšanā, kā arī būt par biedru tādās

biedrībās un nodibinājumos, kam nav politiska rakstura. Tāpat

karavīrs varot dibināt karavīru biedrības un nodibinājumus un

piedalīties citos nepolitiskos pasākumos, ja vien šāda darbība

netraucē dienesta pienākuma izpildi. Karavīra politisko tiesību

ierobežojums esot noteikts samērīgi, un arī šobrīd neesot zudusi

tā piemērotība leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Pēc tiesībsarga ieskata, profesionālā dienesta karavīri

neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar zemessargiem,

Nacionālo bruņoto spēku darbiniekiem, rezerves karavīriem, kā arī

Iekšlietu ministrijas iestāžu un Tieslietu ministrijas

Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām un ierēdņiem.