10. pants
1Secinājumi
2Izvērtējot Ziņojumā sniegto un papildus iegūto un pārbaudīto
3informāciju, viedokļus un citus faktorus, Konkurences padome
4secina, ka paredzētā BALTKOM grupas, IZZI grupas un SIA "EST
5Risinājumi" apvienošanās būtiski ietekmēs maksas televīzijas
6pakalpojumu tirgu Rīgā, Jēkabpilī, Ludzā un Balvos un maksas
7televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu Latvijas teritorijā,
8bet ietekme balss telefonijas tirgū Latvijā interneta un datu
9pārraides tirgū iepriekš norādītajās pilsētās un Latvijā kopumā
10nebūs būtiska.
11Konkurences padome, veicot tirgus izpēti saistībā ar šo
12apvienošanos, norāda, ka apvienošanās maksas televīzijas
13pakalpojumu tirgū Rīgā, Jēkabpilī, Ludzā un Balvos BALTKOM grupai
14un IZZI grupai ievērojami palielinās kopējo tirgus daļu un ļaus
15ievērojami nostiprināt savas pozīcijas konkrētajos tirgos -
16maksas televīzijas pakalpojumu tirgū Rīgas, Jēkabpils, Ludzas un
17Balvu pilsētā - un izveidos iepirkuma varu maksas televīzijas
18kanālu vairumtirdzniecības tirgū Latvijā attiecībā pret Latvijas
19maksas (arī potenciālajiem) televīzijas kanāliem, būtiski
20samazinot konkurenci.
21Tirgus daļas un to sadalījums maksas televīzijas pakalpojumu
22tirgū Ludzā, Jēkabpilī un Balvos pašas par sevi norāda uz
23dominējošo stāvokli. Lēmuma 5.1.1.punktā konstatēts, ka maksas
24televīzijas tirgū pastāv ienākšanas barjeras. BALTKOM grupas un
25IZZI grupas rīcība, jo īpaši saistībā ar minēto uzņēmumu
26apgrozījuma tendencēm, pat pēc tam, kad SIA
27"Lattelecom" aktīvi ienāca maksas televīzijas
28pakalpojumu tirgū, uzsākot sniegt virszemes ciparu televīzijas
29pakalpojumus (šī lēmuma 5.1.punkts un apakšpunkti), norāda uz
30apvienošanās dalībnieku spēju darboties maksas televīzijas
31pakalpojumu tirgū vismaz daļēji neatkarīgi no konkurentiem un
32patērētājiem. BALTKOM un IZZI grupas tirgus pozīciju noturēšana
33ir balstīta uz apvienošanos, kas stiprinās apvienotā tirgus
34dalībnieka tirgus varu.
35Apvienojoties tuvākajiem konkurentiem (kuri vienlaikus ir arī
36lielākie kabeļtelevīzijas operatori), būtiski palielināsies
37maksas televīzijas tirgus caurskatāmība ne tikai Rīgā, Jēkabpilī,
38Ludzā un Balvos, bet arī Latvijā kopumā (šī lēmuma
395.1.4.punkts).
40Līgumu noteikumi, kas ierobežo abonentu iespējas mainīt maksas
41televīzijas operatoru, veicina tirgus caurskatāmību no
42apvienošanās dalībnieku viedokļa, vienlaikus šāda prakse nesniedz
43atbilstošu labumu patērētājam, jo ilgstoši piesaista patērētājus
44konkrētam operatoram un kavē efektīvu konkurenci. Ierobežojumi
45abonentiem mainīt maksas televīzijas operatoru paaugstina
46apvienošanās dalībnieku iespēju darboties tirgū neatkarīgi no
47patērētājiem (šī lēmuma 5.1.5.punkts).
48Visi iepriekš minētie apsvērumi ļauj secināt, ka apvienošanās
49radīs nekoordinētas ietekmes risku maksas televīzijas pakalpojumu
50tirgū ne tikai Rīgā, Jēkabpilī, Ludzā un Balvos, bet arī Latvijā
51kopumā.
52Papildus Konkurences padome uzskata, ka pēc apvienošanās
53esošie tirgus apstākļi ilgtermiņā var veicināt apvienošanās
54dalībnieku un SIA "Lattelecom" tirgus daļu un tirgus
55struktūras stabilizēšanos, radot koordinētas ietekmes risku.
56Iepriekš norādītie apvienošanās nekoordinētās un koordinētās
57ietekmes riski radīs būtisku konkurences samazināšanos, kas
58izpaudīsies kā lielāka patērētāju atkarība, mazāka izvēle un,
59iespējams, arī dārgāks piedāvājums.
60Apvienošanās ietekme maksas televīzijas tirgū ir vērtējama kā
61ilglaicīga. Tajā pašā laikā šo tirgu var ietekmēt likumdošanas
62izmaiņas saistībā ar frekvenču izmantošanu. Tā kā ir konstatēti
63vairāki riski konkurencei un patērētājiem, kas ir pamats
64Konkurences likuma 16.panta trešās daļas piemērošanai, kas paredz
65atļaut apvienošanos, ja tiek piedāvāti un noteikti saistošie
66noteikumi, kas novērš negatīvo ietekmi uz konkurenci, Konkurences
67padome uzskata, ka IZZI grupas un BALTKOM grupas apvienošanās ir
68atļaujama, nosakot apvienošanās dalībniekiem saistošus
69noteikumus, kas novērš apvienošanās negatīvās sekas
70konkurencei.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.