Par tirgus dalībnieku apvienošanos

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Konkrēto tirgu raksturojums

5.1. Maksas televīzijas pakalpojumu

sniegšanas tirgus Rīgā

KP Ziņojumā par Maksas televīzijas tirgus uzraudzību

norādīja, ka maksas televīzijas tirgus ir dinamisks. Kad pārsvarā

lielākā daļa patērētāju jau izmanto kāda operatora maksas

televīzijas pakalpojumu, būtiska loma tirgus iekarošanā ir jaunu

tehnoloģiju attīstībā, piemēram ciparu televīzija, interneta

protokola (IP) televīzija, piedāvājot jaunus produktus un/vai

iespēju pakalpojumu saņemt augstākā kvalitātē.24 KP arī ir secinājusi,

ka Rīgā tirgus nav koncentrēts un konkurences apstākļi ir

apmierinoši.

17.02.2009. Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr.115 "Par

elektronisko sakaru komersanta apstiprināšanu televīzijas

programmu zemes apraidei ciparformātā"25, ar kuru SIA

"Lattelecom" tika apstiprināts par komersantu, kurš

nodrošinās televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā.

Veicot izpēti iepriekšējās lietās, KP ir

norādījusi26:

"pastāv būtisks apstāklis, kas ir ņemams vērā, analizējot

apvienošanās ietekmi uz konkurenci ilgtermiņā. Proti, pēdējā gada

laikā konkrētajā tirgū ienāca SIA "Lattelecom", kas

vērtējams kā ļoti efektīvs konkurents, ar t.s. "dziļo

kabatu" un piedāvā vairākus pakalpojumus komplektos un kas,

atšķirībā no kabeļtelevīzijas operatoriem, neizjūt tīkla

pārklājuma ierobežojumus maksas televīzijas tirgus

ietvaros". Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, SIA

"Lattelecom" klientu skaits ir sasniedzis 230

00027.

KP iepriekš28 konstatējusi, ka

"SIA "Lattelecom" spēj piedāvāt konkurējošus un

pat lētākus pakalpojumus, pie kam šo pakalpojumu saņemšana

patērētājiem nav atkarīga no fiziskā tīkla (kabeļtīkla) esamības.

SIA "Lattelecom" ienākšana maksas televīzijas tirgū

spiež un nākotnē spiedīs citus tirgus dalībniekus aktīvāk

konkurēt.

Tādējādi SIA "Lattelecom" ir uzskatāms par tirgus

dalībnieku, kurš spēj izdarīt lielu konkurences spiedienu uz

visiem citiem tirgus dalībniekiem, kas darbojas konkrētajā tirgū,

tādējādi radot asus konkurences apstākļus šajā tirgū.

Rīgā 2011.gadā tirgus apjoms pēc apgrozījuma varētu sasniegt

Ls 13 375 000, savukārt pēc vienībām 217 000.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju29, konkrētajā tirgū

darbojās šādi tirgus dalībnieki:

Tabula Nr.5

"Rīgā vai tās apkārtnē darbību

veicoši tirgus dalībnieki"

Nosaukums

Darbības

reģions

Sabiedrība

"ARDI"

Rīgas rajons un Ogres

rajons

SIA "Baltic Production

Company"

Rīga

AS "BALTICOM"

Rīga, Rīgas rajons

SIA "Baltkom

IVS"

Rīga

SIA "BALTCOM

TV"

Rīga, Rīgas rajons, Jelgava

u.c. atļaujā minētie

SIA "Bradis"

Rīgas raj. Ādažu un

Carnikavas pagasti

SIA "Ditel TV"

Rīga

SIA "Draugiem

TV"

Rīga

SIA "EDAN"

Rīga

SIA

"ENTERPRISE"

Rīga

SIA "Esteria

79"

Rīga

SIA "Interneta

Pasaule"

Rīga, Rīgas rajons

SIA "IPTV.LV"

Rīga un Rīgas novads

SIA "IZZI"

Rīga, Rīgas rajons u.c.

atļaujā minētie

SIA "IZZI FAO"

Rīga, Rīgas rajons u.c.

atļaujā minētie

SIA "JL BALTS"

Rīga, Jūrmala

SIA "L.A.T."

Rīga

SIA "Latnet TV

Serviss"

Latvija

SIA

"Lattelecom"

Latvija

SIA "LIVAS KTV"

Rīga

SIA "Mīts LV"

Rīga

SIA "MPE NETS"

Rīga

SIA "MWTV"

Rīga

SIA "PROFI

SERVISS"

Rīga

SIA "Rīgas

Radiotranslācija"

Rīga

SIA "Telenet"

Rīga

SIA

"Televideotīkls"

Rīga

SIA "VIPNET"

Rīga

SIA "Vip TV"

Latvija

SIA "Voxell

Baltic"

Rīga

Kā redzams, Rīgā un tās apkārtnē savus pakalpojumus piedāvā

plašs tirgus dalībnieku klāsts, kas nodrošina galapatērētājam

plašu izvēli, izvēloties sev tehnoloģiski piemērotāko un cenas

ziņā atbilstošāko piedāvājumu.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju kopumā cenu un satura

ziņā maksas televīzijas operatoru piedāvājumi tirgū ir ļoti

dažādi. Patērētājiem tiek piedāvāts plašs klāsts, bet patērētāja

izvēli stipri ierobežo tīklu pārklājumu neesamība. Lai veicinātu

klientu skaita pieaugumu, katrs no maksas televīzijas operatoriem

ir izveidojis vairākus speciālos piedāvājumus (veidojot unikālas

televīzijas programmu pakas un piedāvājot, piemēram, arī

interneta pieslēgumu un/vai fiksēto telefona līniju)30.

Saskaņā ar Ziņojumā norādīto un KP iegūto informāciju, tirgus

dalībnieku apgrozījumu apjomi un tirgus daļas konkrētajā

tirgū:

Tabula Nr.6

"Apvienošanās dalībnieku un to

konkurentu apgrozījumi un tirgus daļas"

Tirgus

dalībnieks

Apgrozījums 2011.g.

Ls

Apgrozījums 2010.g.

Ls

Tirgus

daļas 2011.g.

%

Tirgus

daļas 2010.g.

%

Baltcom

(*)

(*)

(*) < 40

(*) > 40

TELEVIDEOTĪKLS

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Balticom

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Lattelecom

(*)

(*)

(*) < 30

(*) < 20

Izzi

(*)

(*)

(*) < 30

(*) < 30

SIA "IPTV.LV"

(*)

(*)

(*) < 1

(*) < 1

Livas

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

L.A.T.

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

VIASAT

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Citi pakalpojumu

sniedzēji

(*)

(*)

(*) < 1

(*) < 10

Pārējie kabeļtelevīzijas

operatori

(*)

(*)

(*) < 1

(*) < 10

Kopā

13374112

13135078

100

100

Kā redzams no tabulas Nr.6, ja 2010.gadā par neapšaubāmu

tirgus līderi varēja uzskatīt SIA "Baltcom", kura

tirgus daļas sasniedza (*) (>40%) no visa tirgus apjoma, un

pat abu tuvāko konkurentu (SIA "Lattelecom" un SIA

"Izzi") kopējais apgrozījums bija mazāks, tad 2011.gadā

situācija ir mainījusies - SIA "Baltcom TV" ir

saglabājis tirgus līdera pozīcijas (tirgus daļa - (*) (<40%),

bet abi tuvākie konkurenti ir palielinājuši savus apgrozījumus.

piem., SIA "Lattelecom" tirgus daļa 2011.gadā sasniedza

(*) (<30%) (2010.gadā tā bija (*) (<20%)).

Jāņem vērā, ka, saskaņā ar Ziņojumā norādīto, SIA

"Baltcom TV" realizē izšķirošo ietekmi, KL 1.panta

2.punkta izpratnē pār SIA "TELEVIDEOTĪKLS" un šīs abas

sabiedrības ir uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku KL 1.panta

9.punkta izpratnē. Tādējādi, faktiskā Iesniedzēja tirgus daļa

2011.gadā sastāda (*) (>40%), savukārt kopējais Iesniedzēja

apgrozījums 2011.gadā bija Ls (*).

Izvērtējot kopējos tirgus apjomus, jāsecina, ka tie ir

palielinājušies, salīdzinot ar 2010.gadu, bet pieaugums nav

uzskatāms par būtisku.

Tirgus daļas maksas televīzijas pakalpojumu tirgū var tikt

aprēķinātas pēc tirgus dalībnieku apgrozījumiem no maksas

televīzijas pakalpojumu sniegšanas un pēc tirgus dalībnieku

abonentu skaita. Ņemot vērā to, ka katram tirgus dalībniekam

pakalpojumu cenas atšķiras, KP līdz šim uzskatījusi, ka tirgus

daļu atspoguļojums pēc abonentu skaita šajā lietā sniedz

objektīvāku ainu par tirgus struktūru.31

Saskaņā ar Ziņojumā norādīto un KP iegūto informāciju, tirgus

dalībnieku abonentu skaits un tirgus daļas:

Tabula Nr.7

"Apvienošanās dalībnieku un to

konkurentu abonentu skaits un tirgus daļas"

Tirgus

dalībnieks

Abonenti

2011.g.

Abonenti

2010.g.

Tirgus

daļas 2011.g.

%

Tirgus

daļas 2010.g.

%

Baltcom

(*)

(*)

(*) < 40

(*) < 40

TELEVIDEOTĪKLS

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 20

Balticom

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Lattelecom

(*)

(*)

(*) < 30

(*) < 20

Izzi

(*)

(*)

(*) < 20

(*) < 20

IPTV.LV, SIA

(*)

(*)

(*) < 1

(*) < 1

Livas

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

L.A.T.

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

VIASAT

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Citi interneta pakalpojumu

sniedzēji

(*)

(*)

(*) < 1

(*) < 1

Pārējie KTV

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Kopā

216790

221127

100

100

Kā redzams no tabulas Nr.7, SIA "Baltcom" 2010.gadā

bija tirgus līderis ar vislielāko abonentu skaitu (*) un lielāko

tirgus daļu ((*) (< 40%)). Arī 2011.gadā SIA "Baltcom

TV" ir saglabājis tirgus līdera pozīcijas.

Jāņem vērā, ka saskaņā ar Ziņojumā norādīto, SIA

"Baltcom" realizē izšķirošo ietekmi, KL 1.panta

2.punkta izpratnē pār SIA "TELEVIDEOTĪKLS" un šīs abas

sabiedrības ir uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku KL 1.panta

9.punkta izpratnē. Tādējādi, kopējais Iesniedzēja abonentu skaits

2011.gadā sastāda (*), savukārt Iesniedzēja tirgus daļa ir (*)

(> 40%).

Attiecīgi, jāsecina, ka SIA "Lattelecom", vērtējot,

gan pēc apgrozījuma konkrētajā tirgū, gan arī pēc abonentu

skaita, strauji palielina savu ietekmi konkrētajā tirgū. Neviens

cits tirgus dalībnieks aplūkotajā laika periodā (2010.g.-2011.g.)

nav spējis palielināt tirgus daļu apjomus līdzīgā apmērā.

5.2. Fiksētās balss telefonlīnijas

pakalpojumu sniegšanas tirgus Latvijā

Latvijā tirgus lielums 2011.gadā pēc apgrozījuma varētu

sasniegt aptuveni 45 miljonus latu, savukārt pēc vienībām

aptuveni 490 000.

Tirgus daļas fiksētās balss telefonijas pakalpojumu tirgū var

tikt aprēķinātas pēc tirgus dalībnieku apgrozījumiem no fiksētās

balss telefonlīnijas pakalpojumu sniegšanas un pēc tirgus

dalībnieku abonentu skaita.

Tabula Nr.8

"Apvienošanās dalībnieku un to

konkurentu apgrozījumi un tirgus daļas"

Tirgus

dalībnieks

Apgrozījums 2011.g.

Ls

Apgrozījums 2010.g.

Ls

Tirgus

daļas 2011.g.

%

Tirgus

daļas 2010.g.

%

Baltcom

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Lattelecom

(*)

(*)

(*) > 90

(*) > 90

IP

(*)

(*)

(*) < 1

(*) < 1

IZZI

(*)

(*)

(*) < 1

(*) < 1

Citi

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Kopā

45274175

52743738

100

100

Pēc apvienošanās SIA "Baltcom" tirgus daļa

konkrētajā tirgū sasniegs (*) (< 10%) un konkrētajā tirgū

apvienošanās neradīs būtiskas sekas.

Kā ir redzams, ja pozīcijas tirgū tiek noteiktas pēc

apgrozījuma īpatsvara, tad par neapšaubāmu tirgus līderi ir

uzskatāms SIA "Lattelecom". Apvienošanās dalībnieki

konkrētajā tirgū nespēj izdarīt konkurences spiedienu uz SIA

"Lattelecom". Ne pirms, ne pēc apvienošanās darījuma

neviena tirgus dalībnieka tirgus vara vai ietekme nesasniedz to

līmeni, kurā atrodas SIA "Lattelecom".

Saskaņā ar Ziņojumā norādīto un KP iegūto informāciju,

apvienošanās dalībnieku un konkurentu abonentu skaits un tirgus

daļas:

Tabula Nr.9

"Apvienošanās dalībnieku un to

konkurentu abonentu skaits un tirgus daļas"

Tirgus

dalībnieks

Abonenti

2011.g.

sk.

Abonenti

2010.g.

sk.

Tirgus

daļas 2011.g.

%

Tirgus

daļas 2010.g.

%

Baltcom

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Lattelecom

(*)

(*)

(*) < 90

(*) < 90

IP

(*)

(*)

(*) < 1

(*) < 1

IZZI

(*)

(*)

(*) < 10

(*)< 10

Citi

(*)

(*)

(*) < 20

(*) < 20

Kopā

487504

517399

100

100

Pēc apvienošanās SIA "Baltcom" tirgus daļa sasniegs

(*) (<10%).

Arī tad, ja pozīcijas tirgū tiek izvērtētas pēc tirgus

dalībnieku abonentu skaita, par tirgus līderi ir uzskatāms SIA

"Lattelecom", kura abonentu skaits vairākkārtīgi

pārsniedz konkurentu abonentu skaitu. Lai arī tirgus daļa SIA

"Lattelecom" ir mazāka, nekā tā ir, ņemot vērā

apgrozījumu lielumu, tāpat ir atzīstams, ka SIA

"Lattelecom" tirgus vara ir uzskatāma par ļoti lielu un

citi konkurenti nevar apdraudēt tā pozīcijas konkrētajā

tirgū.

5.3. Interneta piekļuves un publisko

datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu sniegšanas

tirgus Rīgā un Ķekavas novadā

Elektronisko sakaru nozares attīstība vistiešākajā mērā

ietekmē interneta un ar to saistīto pakalpojumu attīstību, jo

jaunās tehnoloģijas var attīstīties tikai uz kvalitatīvu

elektronisko sakaru infrastruktūras bāzes. Elektronisko sakaru

līmeņa attīstība un tirgus situācija nosaka interneta pieslēgumu

tehniskās iespējas un tarifu dažādību, piedāvājot klientiem

lielāku pakalpojumu izvēli. Pateicoties elektronisko sakaru

attīstībai, lietotājiem ir pieejami visdažādākie tehnoloģiskie

risinājumi interneta pieslēgumu jomā.

5.3.1. Interneta piekļuves un

publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

sniegšanas tirgus Rīgā

Saskaņā ar Ziņojumā norādīto un KP iegūto informāciju, tirgus

lielums Rīgā pēc apgrozījuma varētu sasniegt aptuveni 19,5

miljonus latu, savukārt pēc vienībām aptuveni 187 000.

Tabula Nr.10

"Apvienošanās dalībnieku un to

konkurentu apgrozījumi un tirgus daļas"

Tirgus

dalībnieks

Apgrozījums 2011.gadā

Ls

Apgrozījums 2010.gadā

Ls

Tirgus

daļas 2011.gadā

%

Tirgus

daļas 2010.gadā

%

Baltcom

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

IP

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

GLOBAL DVA

(*)

(*)

(*) < 1

(*) < 1

BALTINET DATA

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

MFL Serviss

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Balticom

(*)

(*)

(*) < 20

(*) < 20

Lattelecom

(*)

(*)

(*) > 40

(*) > 40

Izzi

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Livas

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Edan, ProMedia, 4Net

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Mits

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Gravis Net

(*)

(*)

(*) < 1

(*) < 1

MP Elektronika

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

ProNets

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Citi

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

kopā

19328736

19216856

100

100

Apvienošanās rezultātā netiks radīts vai nostiprināts

dominējošais stāvoklis un netiks būtiski samazināta konkurence

interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu

pārraides pakalpojumu sniegšanas tirgū Rīgas teritorijā, jo

konkrētajā tirgū tirgus dalībnieku tirgus daļas ir stipri

sadrumstalotas un pirms apvienošanās SIA "Baltcom TV"

un SIA "Interneta Pasaule" tirgus daļas ir ļoti mazas

(Baltcom (*) (<10%), IP (<10%), GLOBAL DVA zem (*)

(<1%), BALTINET DATA (*)(<10%), MFL Serviss

(*)(<10%)).

Apvienošanās rezultātā SIA "Baltcom TV" tirgus daļa

sasniegs (*) (<20%).

Konkrētajā tirgū par tirgus līderi ir uzskatāms SIA

"Lattelecom", kura tirgus daļa 2011.gadā sasniedz (*)

(>40%). Pēc apvienošanās ir sagaidāma SIA "Baltcom"

pozīcijas nostiprināšanās, bet apvienotais tirgus dalībnieks

nespēs izdarīt būtisku spiedienu uz tirgus līderi, jo SIA

"Lattelecom" tirgus pozīcijas ir drošas.

Saskaņā ar Ziņojumā norādīto un KP iegūto informāciju,

Apvienošanās dalībnieku un to konkurentu abonentu skaits varētu

būt šāds:

Tabula Nr.11

"Apvienošanās dalībnieku un to

konkurentu abonentu skaits un tirgus daļas"

Tirgus

dalībnieks

Abonenti

2011.g.

Abonenti

2010.g.

Tirgus

daļas 2011.g.

%

Tirgus

daļas 2010.g.

%

Baltcom

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

IP

(*)

(*)

(*) < 1

(*) < 5

GLOBAL DVA

(*)

(*)

(*) < 1

(*) < 1

BALTINET DATA

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

MFL Serviss

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Balticom

(*)

(*)

(*) < 20

(*) < 20

Lattelecom

(*)

(*)

(*) > 40

(*) < 40

Izzi

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Livas

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Edan, ProMedia, 4Net

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Mits

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Gravis Net

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

MP Elektronika

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

ProNets

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Citi Interneta operatori

kopā

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

kopā

186614

182062

100

100

Pēc apvienošanās darījuma SIA "Baltcom TV" tirgus

daļa sasniegs (*) (<20%).

Arī šajā konkrētajā tirgū par tirgus līderi pēc apgrozījuma un

abonentu skaita ir uzskatāms SIA "Lattelecom".

5.3.2. Interneta piekļuves un

publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

sniegšanas tirgus Ķekavas novadā (Baloži un Titurga)

Saskaņā ar Ziņojumā norādīto informāciju, tirgus lielums

Ķekavas novadā (Baloži un Titurga) pēc apgrozījuma varētu

sasniegt aptuveni 0,5 miljonus latu, savukārt pēc vienībām

aptuveni 5120.

Saskaņā ar Ziņojumā norādīto, apvienošanās dalībnieku un to

konkurentu apgrozījumi un tirgus daļas varētu būt šādas:

Tabula Nr.12

"Apvienošanās dalībnieku un to

konkurentu apgrozījumi un tirgus daļas"

Tirgus

dalībnieks

Apgrozījums 2011.g.

Ls

Apgrozījums 2010.g.

Ls

Tirgus

daļas 2011.g.

%

Tirgus

daļas 2010.g.

%

Baltcom

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Lattelecom

(*)

(*)

(*) > 60

(*) > 60

IP

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Izzi

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

I-net

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

LDT

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

kopā

501340

516050

100

100

Pēc apvienošanās, SIA "Baltcom" tirgus daļa sasniegs

(*) (<20%).

Tabula Nr.13

"Apvienošanās dalībnieku un to

konkurentu abonentu skaits un tirgus daļas"

Tirgus

dalībnieks

Abonenti

2011.g.

Abonenti

2010.g.

Tirgus

daļas 2011.g.

%

Tirgus

daļas 2010.g.

%

Baltcom

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Lattelecom

(*)

(*)

(*) > 60

(*) > 50

IP

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Izzi

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

I-net

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 20

LDT

(*)

(*)

(*) < 10

(*) < 10

Kopā

5172

5095

100

100

Ja vērtē pēc abonentu skaita, pēc apvienošanās darījuma

īstenošanas, SIA "Baltcom TV" tirgus daļa sasniegs (*)

(< 20%). Jāatzīmē, ka arī citi tirgus dalībniekiem (SIA

"Izzi" un SIA "I-net") izdara konkurences

spiedienu uz apvienoto tirgus dalībnieku un SIA

"Lattelecom". Tomēr nav izslēdzama iespēja, ka SIA

"Lattelecom" turpinās pārņemt konkrēto tirgu dēļ savu

pakalpojumu pieejamības un tehniskajām iespējām.