Par tirgus dalībnieku apvienošanos 7. pants

Sadzīves atkritumu savākšanas

pakalpojumu tirgus

88 Saskaņā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas poligonu

apsaimniekotāju sniegto informāciju, sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojumus laika periodā no 2010. - 2014.gadam

visā Latvijas teritorijā sniedz vairāk nekā 40

apsaimniekotāji.

89 Komersanti un to tirgus daļas (%) pēc sadzīves atkritumu

poligonos nodotā atkritumu apjoma redzamas tabulā

Nr.1.18

Savukārt tabulā Nr.2 ir apkopota informācija par tirgus

dalībnieku grupām un pašvaldību apsaimniekotājiem, kas darbojas

uz in-house19 principa piemērošanas

pamata.

90 Izvērtējot tabulā Nr.2 esošo informāciju, secināms, ka

apvienošanās rezultātā GK grupas uzņēmumu kopējā tirgus daļa ir

~40%, nākamā lielākā tirgus dalībnieka (ar tā saistītajiem

uzņēmumiem) tirgus daļa ir ~20%, 13 tirgus dalībnieku tirgus daļa

ir 1 - 5% katram, pārējo ~ 20 dalībnieku - ir būtiski zem 1%.

Tabula Nr.1

Lielāko

atkritumu apsaimniekotāju tirgus daļas (%) sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas tirgū Latvijā 2010.-2014.gadā

Apsaimniekotājs

2010

2011

2012

2013

2014

SIA "ZAAO"

(*)

[5-10]

(*)

[5-10]

(*)

[5-10]

(*)

[5-10]

(*)

[5-10]

SIA "Jumis"*

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

Clean R

(*)

[30-40]

(*)

[30-40]

(*)

[30-40]

(*)

[20-30]

(*)

[20-30]

SIA "Ventspils

labiekārtošanas kombināts"

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

VPG

(*)

[10-20]

(*)

[10-20]

(*)

[10-20]

(*)

[10-20]

(*)

[10-20]

SIA "Kurzemes

ainava"**

(*)

[5-10]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

SIA "Jelgavas komunālie

pakalpojumi"

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

SIA "Eko

Kurzeme"**

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

SIA "Eko

Rīga"**

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[5-10]

(*)

[1-5]

PS "Exto

D"***

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

AS "Daugavpils

specializētais autotransporta uzņēmums"

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[5-10]

(*)

[5-10]

(*)

[1-5]

SIA "Nordia"

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

SIA

"Ragn-Sells"***

(*)

[<1]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

SIA "Eko

Latgale"

(*)

[<1]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

SIA "Vides

serviss"

(*)

[<1]

(*)

[1-5]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[1-5]

SIA "Jēkabpils

pakalpojumi"

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

SIA "Olaines ūdens un

siltums"

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

SIA "ALAAS"

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

SIA "Eko Baltia

Vide"**

(*)

[10-20]

(*)

[10-20]

SIA "Ķilupe"

(*)

[<1]

(*)

[1-5]

SIA "Dobeles komunālie

pakalpojumi"

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

Kopā

* ar SIA "Jumis" noslēgts koncesijas līgums ar SIA

"Eko Baltia Vide"

** Saskaņā ar Uzņēmuma reģistra informāciju:

- SIA "Eko Rīga" un SIA "Kurzemes ainava"

vienīgais dalībnieks (100%) ir SIA "Eko Baltija",

- SIA "Eko Kurzeme" un SIA "Eco Baltia

Vide" vienīgais dalībnieks (100%) ir SIA "Eko Baltija

Grupa".

- SIA "Eko Baltija" 05.12.2013. pievienota pie SIA

"Eco Baltia Grupa", kuras vienīgais dalībnieks (100%)

ir AS "Eco Baltia". Tādējādi Konkurences likuma minētās

komercsabiedrības uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku.

*** Saskaņā ar Uzņēmuma reģistra informāciju:

- SIA "Ragn-Sells" vienīgais dalībnieks ir

Ragn-Sellsforetagen AB, ārvalsts organizācija (Zviedrija).

Pilnsabiedrības "Exto D" biedri ar tiesībām pārstāvēt

atsevišķi ir SIA "Exto" un Ragn-Sellsforetagen AB.

Tabula Nr.2

Lielāko atkritumu

apsaimniekotāju tirgus daļas (%) sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas tirgū Latvijā 2010.-2014.gadā (apvienota saskaņā

ar iepriekšējā tabulā esošo informāciju)

Apsaimniekotājs

2010.

2011.

2012.

2013.

2014.

VPG un Clean R

(*)

[40-50]

(*)

[40-50]

(*)

[40-50]

(*)

[30-40]

(*)

[30-40]

SIA "Eko Baltia

Vide" kopā

(*)

[10-20]

(*)

[10-20]

(*)

[10-20]

(*)

[10-20]

(*)

[10-20]

PS "Exto D" un SIA

"Ragn-Sells"

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

AS "Daugavpils

specializētais autotransporta uzņēmums"

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[5-10]

(*)

[5-10]

(*)

[1-5]

SIA "Nordia"

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

SIA "Eko

Latgale"

(*)

[<1]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

SIA "Jēkabpils

pakalpojumi"

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

SIA "Ķilupe"

(*)

[<1]

(*)

[1-5]

Pašvaldību apsaimniekotāji,

kas darbojas uz in-house pamata un kuru daļas

konkrētajā tirgū pārsniedz 1%

Citi*

* atkritumu savācēji, kuru tirgus daļas nesasniedz 1%, kā arī

komercsabiedrības, kas sadzīves atkritumu poligonos nogādājušas

sadzīves atkritumus bez sadzīves atkritumu apsaimniekotāju

pakalpojumu izmantošanas

91 Izvērtējot iepriekš minētajā tabulā esošo informāciju,

secināms, ka:

- apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa aptuveni divas

reizes pārsniegs nākamā tirgus dalībnieka (SIA "Eko Baltia

Vide") tirgus daļu,

- divu (AS "Daugavpils specializētais autotransporta

uzņēmums" un PS "Exto D"/SIA

"Ragn-Sells") tirgus dalībnieku tirgus daļas ir (*)

[<10] % katram,

- kamēr pārējo četru tirgus dalībnieku, kas nav pašvaldībām

piederoši apsaimniekotāji (darbība uz in-house pamata)

tirgus daļa ir (*) % [1-5] % apmērā, kas kopumā KP ieskatā

vērtējama kā nebūtiska.

92 Vērtējot apvienošanās ietekmi uz sadzīves atkritumu

savākšanas pakalpojumu tirgu, KP ņēma vērā arī apstākli, ka daļā

no Latvijas teritorijas sadzīves atkritumi tiek savākti,

piemērojot in-house principu. Pašvaldības, kuru

teritorijās sadzīves atkritumi tiek savākti, un apsaimniekotāji,

kuri sadzīves atkritumus savāc, piemērojot minēto principu, ir

norādījuši, ka tuvākajos 3-5 gados nemainīs kārtību, saskaņā ar

kuru tiek izvēlēts sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu

sniedzējs (izņēmums ir Piejūras reģionā esošās pašvaldības, kas

plāno izvēlēties apsaimniekotāja, kuru kapitāldaļu turētājas tās

ir, pakalpojumus, kad beigsies šobrīd uz konkursa pamata

noslēgtais līgums). Tā kā konkurence sadzīves atkritumu

savākšanas operatoru starpā notiek tikai tajā Latvijas

teritorijas daļā, kur sadzīves atkritumi tiek savākti uz

iepirkuma konkursa rezultātā noslēgta līguma pamata, KP vērtēja

konkurences situāciju minētajā Latvijas teritorijas daļā,

vērtējumā neņemot vērā datus par tirgus dalībnieku, kas savāc

sadzīves atkritumus uz in-house principa pamata, sadzīves

atkritumu poligonos nodoto sadzīves atkritumu apjomu.

93 Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem,

2013.gadā Latvijā bija 2 012 647

iedzīvotāji20, 67% no tiem dzīvoja to

pašvaldību administratīvajās teritorijās, kurās sadzīves

atkritumi tiek savākti uz konkursa pamata, un minētajās

teritorijās tika savākts 76 % no kopējā 2013.gadā sadzīves

atkritumu poligonos nodotā sadzīves atkritumu apjoma. Aprēķinot

tirgus daļas saskaņā ar datiem par tirgus dalībnieku poligonos

nodoto sadzīves atkritumu apjomu, KP ņēma vērā, ka 2013.gadā

vismaz šādi sadzīves atkritumu savākšanas

operatori21

vismaz šādu pašvaldību22 administratīvajās

teritorijās sadzīves atkritumus savāca uz in-house

principa pamata, minētos datus neattiecinot uz to sadzīves

atkritumu poligonos nodoto sadzīves atkritumu apjomu, saskaņā ar

ko aprēķinātas sadzīves atkritumu savākšanas operatoru tirgus

daļas uz iepirkuma konkursa rezultātā noslēgtā līguma pamata.

Tabula Nr.3

Lielāko sadzīves

atkritumu apsaimniekotāju tirgus daļas (%) sadzīves atkritumu

savākšanas tirgū Latvijas teritorijā 2013.gadā uz iepirkuma

konkursa rezultātā noslēgtā līguma pamata

Apsaimniekotājs

Tirgus

daļas (%)

Tirgus daļas

(%)23

VPG un Clean R (kopā)

(*) [40-50]

(*) [50-60]

SIA "Eko Baltia Vide", SIA

"Kurzemes ainava", SIA "Eko Kurzeme", SIA

"Eko Rīga" (kopā)

(*) [20-30]

(*) [10-20]

AS "Daugavpils specializētais

autotransporta uzņēmums"**

(*) [5-10]

SIA "Ragn-Sells" un PS "Exto

D" (kopā)

(*) [1-5]

SIA "Jēkabpils pakalpojumi"

(*) [1-5]

SIA "Nordia"

(*) [1-5]

SIA "Eko Latgale"

(*) [1-5]

SIA "Ventspils labiekārtošanas

kombināts"*

(*) [1-5]

SIA "Dova"

(*) [1-5]

SIA "Ķilupe"

(*) [1-5]

SIA "Preiļu saimnieks"*

(*) [<1]

SIA "Alba"

(*) [1-5]

Citi

(*) [5-10]

Kopā:

100

* saskaņā ar datiem par savākto sadzīves atkritumu apjomu

ārpus pašvaldību, kas ir SIA "Ventspils labiekārtošanas

kombināts" un SIA "Preiļu saimnieks" kapitāldaļu

turētājas, teritorijas. Savāktais sadzīves atkritumu apjoms

minētajās teritorijās aprēķināts, komersanta kopējo sadzīves

atkritumu poligonā nodoto apjomu proporcionāli attiecinot pret

katrā no apsaimniekotajām teritorijām deklarēto iedzīvotāju

skaitu

** saskaņā ar poligonu apsaimniekotāju sniegto informāciju,

minētais uzņēmums sniedz pakalpojumus Austrumlatgales atkritumu

apsaimniekošanas reģionā, laika periodā no 2010.-2014.gadam nav

darbojies citos reģionos. Pašlaik sniedz sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojumus Babītes novada Salas pagastā

94 Saskaņā ar iepriekš minēto, secināms, ka apvienošanās

rezultātā apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa sadzīves

atkritumu savākšanas tirgū pārsniegs 50 %, kamēr nākamā lielākā

tirgus dalībnieka (SIA "Eko Baltia Vide") tirgus daļa

ir (*) [20-30]% (nesasniedz pusi no apvienotā tirgus dalībnieka

tirgus daļas), divu tirgus dalībnieku tirgus daļas ir (*)

[<10] % (katram). Pārējo tirgus dalībnieku tirgus daļas

nepārsniedz (*) [1-5] % katram, turklāt saskaņā ar lietā esošo

informāciju tirgus dalībnieku, kuru tirgus daļas nepārsniedz 2 %,

darbība raksturojama kā reģionāla rakstura, jo minētie tirgus

dalībnieki sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumus sniedz

atsevišķu novadu administratīvajās teritorijās galvenokārt viena

atkritumu apsaimniekošanas reģiona ietvaros24. Gan minēto tirgus

dalībnieku noslēgto līgumu skaits par sadzīves atkritumu

savākšanu atsevišķu novadu administratīvajās teritorijās, gan uz

šo līgumu pamata savākto sadzīves atkritumu apjoms norāda, ka šo

tirgus dalībnieku rīcībā ir ierobežoti resursi, kas ierobežo to

spēju sniegt sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumus plašākā

teritorijā.

7.1. Sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas kārtība

95 Saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto viena no

pašvaldību autonomajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem

sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Lai minēto funkciju

realizētu, pašvaldības izvēlas komercsabiedrību, kas veiks

sadzīves atkritumu apsaimniekošanu konkrētās pašvaldības

teritorijā.

96 Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā

pašvaldības izmanto divus modeļus:

a) izvēlas atkritumu apsaimniekotāju publiskā iepirkuma

(konkursa) rezultātā,

b) slēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurā kapitāla

daļu turētājs ir attiecīgā pašvaldība, piemērojot Publiskā

iepirkuma likuma 3.panta pirmās daļas 7.punktā noteikto

regulējumu.25

97 Gadījumā, ja sadzīves atkritumu apsaimniekotājs tiek

izvēlēts iepirkuma rezultātā, konkurence atkritumu

apsaimniekotāju starpā veidojas tikai iepirkuma konkursa norises

laikā, kad apsaimniekotāji konkurē ar saviem izteiktajiem

piedāvājumiem. Kad pašvaldība ir izvēlējusies sadzīves atkritumu

apsaimniekotāju un noslēgusi ar to līgumu par sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu pašvaldības

administratīvajā teritorijā, konkurence sadzīves atkritumu

apsaimniekotāju starpā par pakalpojumu sniegšanu pašvaldības

teritorijā nepastāv līdz noslēgtā līguma beigu termiņam un jauna

iepirkuma konkursa izsludināšanai26. Laika periods, kurā

konkurence tirgus dalībnieku starpā konkrētas pašvaldības

teritorijā nenotiek, ir atkarīgs no līguma darbības termiņa.

98 Konkurenci sadzīves atkritumu pakalpojumu tirgū ietekmē

pašvaldības, kuras atkritumu apsaimniekotāju izvēlas iepirkuma

rezultātā. No iepirkuma konkursa nolikumā ietvertajām prasībām ir

atkarīgs, cik un kuri sadzīves atkritumu apsaimniekotāji iesniegs

piedāvājumus konkrētajam konkursam. Pretendentu skaits ir

atkarīgs no vairākiem faktoriem, bet divi galvenie no tiem ir

pašvaldības izvirzītās prasības, atbilstoši kurām jāsniedz

pakalpojums, un apsaimniekotāja resursi (materiāli tehniskā bāze

u.c.).

99 Pašvaldības, kas līgumus par sadzīves atkritumu

apsaimniekošanu slēdz ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem,

piemērojot Publisko iepirkuma likuma 3.panta pirmās daļas

7.punktā noteikto izņēmumu (in-house principu), izvēlas

savā kontrolē esoša apsaimniekotāja sniegtos pakalpojumus bez

publiskā iepirkuma konkursa rīkošanas. Pašvaldību, kas piešķir

tiesības sniegt pakalpojumu savā kontrolē esošam atkritumu

apsaimniekotājam, administratīvajās teritorijās konkurence

sadzīves atkritumu apsaimniekotāju starpā nepastāv, jo

ekskluzīvas tiesības sniegt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojumu tiek piešķirtas bez konkursa. Minētās teritorijas ir

slēgtas konkurencei, un tādējādi konkurence sadzīves atkritumu

apsaimniekotāju starpā notiek tikai par pakalpojuma sniegšanu to

pašvaldību teritorijās, kas atkritumu apsaimniekotāju izvēlas

iepirkuma konkursa rezultātā.

100 Tādējādi no pašvaldību kā pakalpojuma pasūtītāja rīcības

(veidot savu atkritumu apsaimniekošanas kapitālsabiedrību,

iegādāties kapitāla daļas kādā atkritumu apsaimniekošanas

kapitālsabiedrībā, rīkot iepirkuma konkursu, kā rezultātā uz

noteiktu laiku noslēgt līgumu ar sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju), kā arī pakalpojuma

sniegšanas noteikumiem, lielā mērā ir atkarīgs, kādā daļā

sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus būs atvērts brīvai

konkurencei un kāda būs tās intensitāte.

7.2. Pašvaldību viedoklis

101 KP noskaidroja pašvaldību kā pakalpojuma pircēja viedokli

par apvienošanās ietekmi uz konkurenci, kā arī pašvaldības

rīcību, izvēloties pakalpojuma sniedzēju, izmaiņām turpmāko 3-5

gadu laikā, t.sk. attiecībā uz pašvaldību plāniem iegādāties

kapitāla daļas kādā no kapitālsabiedrībām, kas sniedz sadzīves

atkritumu savākšanas pakalpojumus.

102 Atsevišķu pašvaldību ieskatā apvienošanās neietekmēs

konkurences situāciju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū

konkrētās pašvaldības teritorijā, bet ietekmēs valstī kopumā, jo

samazināsies konkurence starp uzņēmējiem, savukārt no mazas

konkurences lielākoties cieš patērētājs27. Spēcīga atkritumu

apsaimniekošanas kompānija var nodrošināt stabilu un

konkurētspējīgu piedāvājumu. Rīgas domes pārstāvju ieskatā Rīgas

pilsētas radītos sadzīves atkritumus apsaimnieko nelieli

uzņēmumi28,

kuru savākto atkritumu apjomi ir nelieli un līdz ar to

finansiālie ienākumi ir nepietiekoši, lai ieguldītu investīcijas

atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībā. Optimāls

risinājums Rīgas pilsētai būtu divi atkritumu apsaimniekotāji, no

kuriem viens sniegtu pakalpojumus pilsētas labajā krastā, otrs -

kreisajā krastā29.

103 Valmieras pašvaldība norādījusi, ka tā sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanai Valmieras pilsētā

izmanto un izmantos savus resursus (ZAAO sniegtos pakalpojumus).

Tādēļ konkurence par pakalpojuma sniegšanas tiesībām šajā

teritorijā nepastāv. Tādējādi uzskata, ka apvienošanās neatstās

nekādu ietekmi uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Valmieras

pilsētā30.

104 Dundagas, Engures, Jaunpils, Kandavas, Mērsraga, Rojas,

Talsu un Tukuma novadu pašvaldības pēc šobrīd spēkā esošā līguma

par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kas noslēgts iepirkuma

rezultātā, darbības termiņa beigām 2018.gadā, iespējams, mainīs

esošo sadzīves atkritumu savākšanas modeli, bez konkursa kā

sadzīves atkritumu apsaimniekotāju minēto pašvaldību teritorijās

izvēloties SIA "AAS "Piejūra"", kur minētās

pašvaldības ir kapitāldaļu turētājas.31

105 Pārējās pašvaldības tuvāko 3-5 gadu laikā neplāno mainīt

esošo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas modeli (atkritumu

apsaimniekotāja izvēle uz iepirkuma konkursa vai in-house

pamata), iegādājoties kāda atkritumu apsaimniekotāja kapitāla

daļas.

106 Izvērtējot esošo sadzīves atkritumu pakalpojumu

organizēšanas kārtību pašvaldībās (skatīt 7.1.nodaļu) un

pašvaldību sniegto viedokli secināms, ka pašvaldības, kurās

pakalpojumu nodrošina savs apsaimniekotājs, nemainīs

apsaimniekotāja izvēles kārtību, ja vien nemainīsies normatīvais

regulējums, un šo pašvaldību teritorijas būs slēgtas konkurencei.

Tuvāko trīs gadu laikā iepriekš minētā teritorija varētu

paplašināties, ja Piejūras reģionā esošās pašvaldības (skatīt

104.rindkopu) kā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

sniedzēju izvēlēsies "savu" apsaimniekotāju. Tādējādi

apvienošanās neietekmēs pašvaldības, kuras izvēlējušās savu

apsaimniekotāju.

7.3. Apsaimniekotāju viedoklis

107 KP noskaidroja apsaimniekotāju kā pakalpojuma sniedzēju

viedokli par apvienošanās ietekmi uz konkurenci, kā arī to rīcību

(plāniem) tirgū turpmāko 3-5 gadu laikā.

108 Apsaimniekotāji, kuri sniedz sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojumus tikai tās pašvaldības teritorijā,

kas kontrolē konkrēto apsaimniekotāju, norādījuši, ka

apvienošanās neatstās nekādu ietekmi uz pašvaldībām, kurā

konkrētais apsaimniekotājs sniedz pakalpojumus uz in-house

principa pamata, jo par pakalpojumu sniegšanu tajās nenotiek

konkurences cīņa32. Apsaimniekotāji, kas

sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz tikai

savas pašvaldības administratīvajā teritorijā, uzskata, ka citi

apsaimniekotāji tiem nav konkurenti par pakalpojumu sniegšanu

šajā teritorijā.

109 Daļa apsaimniekotāju, kuru rīcībā esošie resursi ļauj

sniegt pakalpojumus plašāk, nekā tikai vienas pašvaldības

teritorijā, pakalpojumus sniedz teritorijās, kas robežojas ar to

pašvaldību administratīvo teritoriju, kas ir konkrētā

apsaimniekotāja kapitāla daļu turētāja. Šajos gadījumos (blakus

esošajās pašvaldībās) pakalpojums tiek sniegts uz iepirkuma

konkursa rezultātā noslēgta līguma pamata33. Daļa apsaimniekotāju

norāda, ka piedalīsies citu tuvāko pašvaldību rīkotajos iepirkumu

konkursos, jo uzņēmuma rīcībā ir pietiekoši

resursi.34 Vienlaicīgi daļa apsaimniekotāju

norāda, ka tie sniedz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojumus tikai savas pašvaldības teritorijā, jo līdzšinējā

pieredze rāda, ka tie nevar konkurēt ar lielo apsaimniekošanas

kompāniju piedāvāto cenu. Lielo apsaimniekošanas kompāniju

piedāvātās cenas ir ievērojami zemākas par, piemēram, SIA

"Vides Serviss" sniegto pakalpojumu pašizmaksu, jo nav

iespēju ievērojami palielināt apgrozījumu, kas ļautu samazināt

piedāvāto pakalpojumu pašizmaksu35, turklāt uzņēmumam nav

pietiekošu resursu (transports un infrastruktūra) šādu papildus

pakalpojumu nodrošināšanai36. Ja uzņēmuma rīcībā ir

apsaimniekojamajam sadzīves atkritumu apjomam atbilstošs

tehniskais aprīkojums, netiek izslēgta piedalīšanās konkursos

ārpus "savas" pašvaldības teritorijas37.

110 Apsaimniekotāji norāda, ka (1) apvienošanās ietekmēs

konkurences situāciju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū,

nākotnē radot un nostiprinot dominējošo stāvokli, piemēram,

piemērojot tādu apsaimniekošanas maksas cenu politiku, kas vērsts

uz konkurentu izslēgšanu no tirgus, būtiski samazinot konkurenci

konkrētajā tirgū38. (2) Jo lielāks uzņēmums,

jo lētāk varēs piedāvāt savus pakalpojumus, bet šādi uzņēmumi

neiedziļinās konkrētās pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas

niansēs39.

(3) Ja uzņēmumam ir lielāka materiāltehniskā bāze un

administratīvā kapacitāte, teorētiski tas spēj konkursā piedāvāt

zemāku cenu un ātrus un specifiskus tehniskos risinājumus.

Lielāks konkurents spēj veikt arī šķērssubsīdijas, lai kreditētu

kādu no nerentablākajiem pakalpojumiem, līdz ar to piedāvājot

zemāku cenu stratēģiski svarīgos iepirkumu

konkursos40.

(4) Apvienošanās var ietekmēt mazos uzņēmējus iepirkumos, kur par

kritērijiem nosaka lielus apjomus, tādēļ mazais uzņēmējs nevar

piedalīties41.

111 Apsaimniekotāji, kas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

pakalpojumus sniedz uz iepirkuma konkursa pamata, cieto sadzīves

atkritumu apsaimniekošanas tirgū par konkurentu (t.sk.

potenciālu) uzskata jebkuru komersantu, kam ir atbilstoša

atkritumu apsaimniekošanas atļauja.

112 SIA "Eco Baltia vide" norāda, ka apvienošanās

būtiski neietekmēs SIA "Eco Baltia vide" konkurences

situāciju, tomēr atsevišķi ir vērtējama situācija Rīgas pilsētā,

kur tuvākajā laikā tiek plānota publiskā iepirkuma procedūra.

Apvienojoties minētajiem komersantiem, tiks iegūts dominējošais

stāvoklis, jo abu kopējā tirgus daļa būs lielāka nekā 70%, un

iepirkumā apvienotais uzņēmums noteikti varēs piedāvāt vislabāko

piedāvājumu42.

113 SIA "Eko Latgale" norāda, ka apvienojoties tiks

iegūts dominējošs stāvoklis atkritumu apsaimniekošanas tirgū. Ja

atkritumu apsaimniekošanas iepirkumā piedalīsies uzņēmums jau pēc

apvienošanās, tie uzvarēs, jo spēs piedāvāt vislabāko cenu, jo

abi uzņēmumi būs optimizējuši savus resursus un tos varēs daudz

lietderīgāk izmantot: uzņēmumu rīcībā būs visa nepieciešamā

informācija par otra uzņēmuma klientiem un to atkritumu

apsaimniekošanas specifiku, līdz ar to šis apvienotais uzņēmums

var izanalizēt papildus riskus, kas ietekmē cenas noteikšanu,

nosakot izdevīgāko cenu. Ja pēc abu uzņēmumu apvienošanās

iepirkumā uzvar apvienotais uzņēmums, tad uz vairākiem gadiem

citiem uzņēmumiem vispār būs liegts sniegt atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojumus, kā rezultātā citi uzņēmumi būs

spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību un piedalīties

nākamajā iepirkumā. Kaut arī šo darbību rezultātā it kā varētu

samazināties pakalpojuma cena, tomēr šīs apvienošanās rezultātā

nostiprinās dominējošais stāvoklis un vispār tiks likvidēta

konkurence atkritumu apsaimniekošanas tirgū, kā rezultātā

ilgtermiņā cenas palielinātos. Šīs apvienošanās rezultātā šo

uzņēmumu daļa var palielināties tik daudz, ka citu uzņēmumu

saimnieciskā darbība un piedalīšanās vēlākā iepirkumā kļūs

neiespējama.43

114 Pēc apvienošanās izveidosies konkurētspējīgāks uzņēmums,

kas iepirkumos varēs nodrošināt daudz augstāku atkritumu

apsaimniekošanas prasību izpildi. Savas darbības sākumā samazinot

pakalpojumu cenu un izstumjot no tirgus citus konkurentus,

nākotnē izveidos bezkonkurences tirgu ar iespēju piedāvāt jebkādu

pakalpojumu cenu44.

115 Ja sagaidāmajā Rīgas pilsētas iepirkuma konkursā Clean R

un VPG piedalīsies jau kā apvienots tirgus dalībnieks, tas 100%

uzvarēs, jo spēs piedāvāt vislabāko cenu, jo abi uzņēmumi būs

optimizējuši savus resursus un varēs tos lietderīgāk izmantot. Ja

minētais iepirkuma konkurss notiktu pirms apvienošanās, arī citi

uzņēmumi varētu piedāvāt konkurētspējīgu cenu un, iespējams, kādā

Rīgas teritorijas daļā strādāt. Kaut arī apvienošanās rezultātā

varētu samazināties pakalpojuma cena, tomēr šīs apvienošanās

rezultātā nostiprinās dominējošais stāvoklis, ilgtermiņā cenām

palielinoties. Šobrīd 100% uzņēmuma savāktā apjoma tiek savākti

saskaņā ar AAL 18.panta desmitās daļas kārtībā noslēgtajiem

līgumiem45.

7.4. Apvienošanās ietekmes uz tirgu

izvērtējums

116 Saskaņā ar KL 16.panta trešo daļu KP aizliedz

apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais

stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence konkrētajā

tirgū. Novērtējot apvienošanās, kur tirgus dalībnieks iegūst

izšķirošu ietekmi pār savu konkurentu, ietekmi uz konkurenci

pamatam var izmantot ES Komisijas Pamatnostādnes par horizontālo

apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes regulu par uzņēmumu

koncentrāciju kontroli (2004/K 31/03) (turpmāk - Horizontālo

apvienošanos vadlīnijas). Nekoordinēti konkurences riski

galvenokārt ir saistīti ar to, vai apvienošanās rezultātā

izšķirošās ietekmes ieguvējs (Clean R) likvidētu svarīgu

konkurences spiedienu un apvienotais tirgus dalībnieks spētu

rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, piegādātājiem un

klientiem. Horizontālās apvienošanās vadlīnijas uzskaita vairākus

faktorus, kuri var liecināt par nekoordinētu risku iestāšanos

apvienošanās rezultātā. Zemāk sniegts vērtējums par katru no šiem

faktoriem.

- Apvienošanās

dalībniekiem ir augstas tirgus daļas

117 Apvienošanās rezultātā konkrētajā tirgū izveidosies

spēcīgs tirgus līderis ar potenciālo tirgus daļu virs 40%.

Apvienošanās dalībnieka kopējā tirgus daļa aprēķināta, ņemot vērā

visu apsaimniekotāju savāktos sadzīves atkritumus. Vienlaikus no

tabulas Nr.1 redzams, ka tirgus daļas apvienošanās dalībniekiem

kopš 2010.gada kopā ir samazinājusies par (*). Savukārt tirgus

daļas uz šī rēķina ir ieguvušas Eko Baltia grupa (*).

118 Lietā tika izvērtēts tirgus daļu sadalījums un sniegtā

informācija par konkurences attīstību konkrētajā tirgū,

izmantojot Hirshmann-Herfindall indeksu (turpmāk - HHI),

kas ir plaši pielietojams rādītājs tirgus koncentrācijas analīzē.

Horizontālo apvienošanos vadlīnijās noteikts, ja pēc apvienošanās

HHI ir 1000 līdz 2000 un deltas koeficients ir zemāks par 250,

vai apvienošanās gadījumā, kad HHI pēc apvienošanās ir augstāks

par 2000 un deltas koeficients zemāks par 150, horizontālā

apvienošanās parasti nerada bažas attiecībā uz konkurenci.

Aprēķinot koncentrācijas līmeni no desmit lielāko tirgus

dalībnieku tirgus daļām no 1.tabulas, sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas tirgū pirms apvienošanās HHI ir 1437, bet pēc

apvienošanās HHI būtu 2069 (delta 632). Indeksa rādītāji

neliecina par būtiski augstu koncentrāciju, taču tie pārsniedz

Horizontālajās apvienošanās vadlīnijās norādīto robežšķirtni

2000, no kuras koncentrācija tiek uzskatīta par augstu.

Vienlaicīgi jāņem vērā, ka HHI aprēķinā izmantoto tirgus daļu

aprēķinā ņemts vērā arī tas sadzīves atkritumu apjoms, ko

apsaimniekotāji savākuši pašvaldībās, kurās piešķirtas

ekskluzīvas tiesības sniegt pakalpojumu uz in-house

pamata. Tādēļ koncentrācijas rādītāji pieaug, ja ņem vērā tikai

to atkritumu apjomu, kurš savākts teritorijās, kas ir atvērtas

konkurencei (skatīt 93.rindkopu).

- Apvienošanās

dalībnieki ir cieši konkurenti

119 Saskaņā ar Horizontālajās apvienošanās vadlīnijās noteikto

tirgus dalībnieki ir cieši konkurenti, ja to piedāvātie produkti

ir tuvi aizstājēji no pieprasījuma puses. No kvalitātes viedokļa

apsaimniekošana no pieprasījuma puses atšķiras galvenokārt ar

atkritumu savākšanas grafiku. Tādējādi visi tirgus dalībnieki

piedāvā tuvus aizstājējproduktus un savstarpēji izdara

līdzvērtīgu konkurences spiedienu. Tomēr saskaņā ar grozījumiem

AAL 18.panta pirmās daļas redakcijā to plānots papildināt ar

nosacījumu, ka par piedāvājuma izvēles kritēriju nosakāms

saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums46. Tādējādi perspektīvā par

vērtēšanas kritēriju nebūs uzskatāma tikai cena, konkurence

tirgus dalībnieku starpā veidosies saskaņā ar kritēriju, kur

tirgus dalībnieku skaitam var būt ietekme uz konkurences

intensitāti.

- Klientiem ir

ierobežotas iespējas nomainīt piegādātājus

120 Klientu iespējas pārslēgties uz citu piegādātāju var tikt

vērtētas no diviem aspektiem - pārslēgšanās (izmaksu) barjeras un

alternatīvu piegādātāju esamība.

121 Attiecībā uz pirmo aspektu KP nav konstatējusi, ka

pastāvētu klientiem finansiālas barjeras pakalpojuma sniedzēju

maiņas gadījumos. Faktiski piegādātāju maiņa tirgū ir novērojama,

piemēram, pašvaldību iepirkumu rezultātā vai pāriešana uz

in-house principa piemērošanu. Ierobežojums klientam

nomainīt piegādātāju izriet no līguma termiņa, kas parasti

svārstās 3-5 gadu ietvaros. Taču šī perioda laikā, jo īpaši,

lielākajiem klientiem (pašvaldībām) līgumi neparedz iespēju

apsaimniekotājam vienpusēji paaugstināt cenas un pastāv citi

līgumiski nosacījumi, kas pasargā to intereses līguma laikā.

Jāņem vērā, ka normatīvais regulējums paredz iespēju slēgt

līgumus arī privātās un publiskās partnerības kārtībā, un šajā

gadījumā līguma termiņš nedrīkst pārsniegt 20 gadus, kas

uzskatāms par laika posmu, kurā tirgus dalībnieki savā starpā

nekonkurē ilgtermiņā47.

122 Savukārt attiecībā uz alternatīvu piegādātāju esamību

jānorāda, ka apvienošanās gadījumā bez apvienotā tirgus

dalībnieka klientiem Latvijas teritorijā pārsvarā būs iespēja

izvēlēties starp nelielajiem apsaimniekotājiem vai SIA "Eko

Baltia Vide".

- Maz ticams, ka

apvienošanās dalībnieku konkurenti varētu palielināt jaudas cenu

celšanas gadījumā

123 Ņemot vērā Eco Baltia grupas finansiālo lielumu, nepastāv

pamats uzskatīt, ka šis tirgus dalībnieks būtu ierobežots

palielināt savas jaudas īsā laika posmā cenu celšanās gadījumā.

Tas izdara konkurences spiedienu uz apvienoto tirgus dalībnieku,

atturot to no cenu celšanas. Taču vienlaikus šādas iespējas ir

mazākā mērā pieejamas citiem lielāka izmēra konkurentiem, jo

īpaši, kurus kontrolē pašvaldības, jo to darbība ārpus attiecīgo

pašvaldību teritorijas ar likumu ir ierobežotas līdz 20% no

kopējiem ieņēmumiem. Attiecīgi šo tirgus dalībnieku iespējas

palielināt jaudas ir ierobežotas. Tāpat ierobežoti palielināt

savas jaudas ir tirgus dalībnieki, kurus nekontrolē pašvaldības

un kuru tirgus daļas ir nelielas (piemēram,

SIA "Ķilupe", SIA "Eko Latgale").

124 Tā kā pašvaldībai piederošu apsaimniekotāju darbība ārpus

attiecīgo pašvaldību teritorijas ar likumu ir ierobežotas līdz

20%48 no

kopējiem ieņēmumiem un tikai atsevišķi pašvaldībai piederoši

apsaimniekotāji piedalās konkursos ārpus savas pašvaldības

teritorijas, pašvaldības apsaimniekotāju ietekme uz konkurences

situāciju Latvijas teritorijas daļā, kurā sadzīves atkritumu

savākšanas pakalpojumu sniedzējs tiek izvēlēts iepirkuma konkursa

rezultātā, ir vērtējama kā nebūtiska.

125 Izejot no tirgus vairākām mazajām privātajām sabiedrībām,

bet pašvaldību sabiedrībām apsaimniekojot tikai "savās"

pašvaldībās radītos sadzīves atkritumus, prognozējams, ka

Latvijas teritorijas daļā (kur pašvaldībām nav savu

apsaimniekotāju) galvenokārt darbosies šobrīd lielākie tirgus

dalībnieki SIA "Eco Baltia Vide", SIA "Ragn

Sells" un apvienošanās gadījumā GK grupa.

- Apvienotais tirgus

dalībnieks spētu ierobežot konkurentu darbības

paplašināšanos

126 Visizplatītākie gadījumi, kad viens tirgus dalībnieks var

ierobežot sava konkurenta darbības paplašināšanos, veidojas, kad

pirmais kontrolē izejmateriālu piegādi vai citu pakalpojumu, kas

ir būtisks saimnieciskajai darbībai konkrētā tirgū. VPG šobrīd

būvē iepriekš nešķirotu cieto sadzīves atkritumu šķirošanas

rūpnīcu, kuras pakalpojumus varētu izmantot tā konkurenti.

Vērtējums par šī pakalpojuma savstarpējo saistību un ietekmi uz

konkurentu konkurētspēju pēc apvienošanās ir sniegts šī lēmuma

8.nodaļā.

- Apvienošanās

likvidē būtisku konkurences spēku

127 VPG apgrozījums 2013.gadā bija 8,3 milj. EUR. VPG sniedz

dalīti nevākto un dalīti vākto mazgabarīta cieto sadzīves

atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Rīgā, Ķekavas novadā,

Stopiņu novadā, Carnikavas novadā, Priekules novadā, Gulbenes

novadā un Ērgļu novadā. Šobrīd VPG bāzes ārpus Rīgas darbojas

Jūrmalā un Tukumā, kas primāri saistāms ar VPG sniegtajiem

teritoriju tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumiem. Tāpat ierīkota

bāze Gulbenes pilsētā, lai apkalpotu Gulbenes novadu, kur VPG ir

ieguvis tiesības apsaimniekot atkritumus. VPG ir atkritumu

šķirošanas centrs Rīgā, kurā otrreizēji izmantojamais materiāls

tiek šķirots pa frakcijām to tālākai realizācijai.

128 VPG ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, tam līdzvērtīgs

(bez apvienošanās dalībnieka Clean R) ir vēl tikai viens

uzņēmums. Visi šie uzņēmumi aktīvi piedalās pašvaldību konkursos

un savstarpēji konkurē; apvienošanās rezultātā tiktu likvidēts

būtisks konkurences spēks, atstājot tikai vienu efektīvu

konkurentu.

Kompensējošā

pirktspēja

129 Sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojuma lielākie pircēji

ir pašvaldības, kas konkursa rezultātā izvēlas pakalpojumu

sniedzēju. Pašvaldība konkursa rezultātā noslēdz līgumu, kurā

noteikti pakalpojuma kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji,

konkrēta cena, par kādu pakalpojums jāsniedz visā pašvaldības

teritorijā uz līguma darbības laiku. Līguma darbības laikā

apsaimniekotājam nav iespēju palielināt cenu, samazināt

pakalpojuma kvalitāti. Ja pircēju (pašvaldību) neapmierina

sniegto pakalpojumu kvalitāte, līgumu var lauzt, rīkot jaunu

iepirkuma konkursu. Vienlaikus pašvaldībai ir jānodrošina vides

prasību un pakalpojuma nepārtrauktības ievērošana, tāpēc tā nevar

izbeigt līgumiskās attiecības tad, kad tā vēlas, bet tikai pēc

atkārtota konkursa rezultātā noslēgta līguma ar citu

apsaimniekotāju. Rezultātā pašvaldības nevar viegli mainīt

apsaimniekotāju, tādēļ pircēja kompensējošā pirktspēja vērtējama

kā ierobežota. Sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu pircēji

ir arī komersanti, kas slēdz līgumus ar sadzīves atkritumu

apsaimniekotājiem AAL 18.panta desmitās daļas kārtībā. Minētajiem

komersantiem ir būtiskas iespējas samērīgā termiņā izvēlēties

citu pakalpojumu sniedzēju, ja esošais apsaimniekotājs palielina

cenu (t.sk. var izvēlēties pašvaldības izvēlētā apsaimniekotāja

pakalpojumus), tomēr saskaņā ar iespējamo AAL 18.panta desmitās

daļas izslēgšanu no likuma, komersantu kompensējošā pirktspēja

vērtējama kā nebūtiska49.

Iekļūšana

tirgū

130 Jaunu tirgus dalībnieku iekļūšana tirgū vērtējama kā

sarežģīta, jo tirgus dalībnieki, kas darbojas tirgū uz

in-house pamata, ne tikai saglabās savas tirgus daļas,

bet, iespējams, arī palielinās. Latvijas tirgus lielums,

konkurences apstākļu neesamība daļā Latvijas teritorijas un

iespējamā teritorijas, kurā norisināsies konkurence iepirkuma

konkursa laikā, samazināšanās nākotnē (Piejūras atkritumu

apsaimniekošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības, iespējams,

izmantos apsaimniekotāja, kurā tās ir kapitāldaļu turētājas,

pakalpojumus) potenciāli samazina jaunu tirgus dalībnieku

vēlēšanos ienākt tirgū, kurā var konkurēt ierobežotā ģeogrāfiskā

teritorijā. Tādējādi varbūtība jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai

tirgū vērtējama kā zema. Par papildu šķērsli jaunu uzņēmumu

iekļūšanai tirgū uzskatāms apstāklis, ka, pēc apvienošanās

apvienotajam tirgus dalībniekam uzvarot lielā skaitā konkursu,

tirgū jau esošajiem apsaimniekotājiem veidosies jaudas

pārpalikumi. Tādējādi iekļūšana sadzīves atkritumu savākšanas

tirgū nav vērtējama kā rentabla, jo tirgus ir piesātināts.

Normatīvā

regulējuma ietekme

131 Publiskā iepirkuma procedūra rada barjeru jaunu tirgus

dalībnieku ienākšanai tirgū, jo tirgū nav iespēju ienākt laikā,

kad pašvaldībām ir spēkā esoši līgumi ar citu sadzīves atkritumu

apsaimniekotāju, kā arī neuzvarot iepirkuma konkursā par

pakalpojumu sniegšanu konkrētas pašvaldības teritorijā. Saskaņā

ar plānotajiem grozījumiem AAL 18.panta septītās daļas redakcijā,

maksimālo termiņu, uz kādu konkursa rezultātā pašvaldība var

slēgt līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu tās

administratīvajā teritorijā, paredzēts pagarināt līdz 7

gadiem50

pašreiz esošo 5 gadu vietā, kas vērtējams kā papildu slogs

konkurences intensitātei un šķērslis jaunu tirgus dalībnieku

ienākšanai tirgū.

132 AAL 18.panta desmitās daļas iespējamā izslēgšana pilnībā

izslēgs konkurenci sadzīves atkritumu apsaimniekošanā ne tikai

tajās teritorijās, kur apsaimniekošana tiek veikta uz

in-house pamata, bet arī pārējās teritorijās uz iepirkuma

konkursa rezultātā noslēgtā līguma darbības laiku. Minētās normas

izslēgšana radīs papildu slogu sadzīves atkritumu

apsaimniekotājiem, kuri iepirkumu konkursos nav uzvarējuši, kā

rezultātā tiem samazinās pakalpojumu sniegšanas apjoms un

apgrozījums, jo nebūs iespēju sniegt sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojumus ārpus ar pašvaldībām noslēgto

līgumu ietvara. Pašvaldības rīkotā konkursa apmērs pieaugs, kas

rada lielāku interesi iegūt pasūtījumu, jo no tā ir atkarīgs, vai

apsaimniekotājs vispār spēs darboties atkritumu apsaimniekošanas

tirgū. Tomēr jāņem vērā, ka, neiegūstot pašvaldību pasūtījumus,

apsaimniekotāji var izlemt atstāt tirgu, tādēļ ilgtermiņā

apsaimniekotāju skaits samazināsies.

133 Nepieciešamība saņemt atļaujas atbilstošo apsaimniekošanas

darbību veikšanai nav uzskatāma par būtisku barjeru.

134 Kā šķērslis ienākšanai tirgū vērtējami nepieciešamie

kapitālieguldījumi tehnikas un nepieciešamā aprīkojuma iegādei,

kā arī augstas nenovēršamās izmaksas, jo ieguldījumu atdeve ir

atkarīga no uzvaras pašvaldību konkursos.

Efektivitāte

135 Apvienošanās radīs ieguvumu pircējiem, jo resursu

konsolidācijas rezultātā iespējams samazināsies pakalpojuma cena.

Tomēr ieguvumi var būt īslaicīgi, jo 132.rindkopā norādīto

iemeslu dēļ apsaimniekotāju skaits kopumā samazināsies un

mazināsies konkurences spiediens uz cenu. Lai gan Ziņojumā nav

norādīts, ka pastāvētu līdzvērtīgas alternatīvas apvienošanās

procesam, lai saglabātu efektivitātes ieguvumu, ar apvienošanos

radītie apjoma un mēroga ekonomijas ieguvumi nav uzskatāmi par

būtiskiem un ir iegūstami ar tirgus daļas palielināšanos, ko var

panākt arī konkurences veidā.

7.5. Ietekme Pierīgas atkritumu

apsaimniekošanas reģionā

136 Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju, Rīgā

2010.-2013.gadā savākti 15-20% no Latvijā kopā savākto nebīstamo

atkritumu (sadzīves un ražošanas) atkritumu apjoma un ~ 30 % no

tirgus, kas atvērti konkurencei.

137 Saskaņā ar iepriekš šajā Ziņojumā norādīto, apvienotā

tirgus dalībnieka (Clean R un VPG) tirgus daļa pēc apvienošanās

sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū Latvijas teritorijā

varētu pārsniegt (*) [40-50]%, kā arī teritorijās, kuras ir

atvērtas konkurencei, (*) [50-60]%. KP ieskatā atsevišķi būtu

jāvērtē arī apvienošanās ietekme uz konkurenci, apsaimniekojot

sadzīves atkritumus Pierīgas reģionā, kur apvienotā tirgus

dalībnieka tirgus daļa var sasniegt (*) [70-80]% (skatīt tabulu

Nr.4).

Tabula Nr.4

Sadzīves

atkritumu apsaimniekotāju īpatsvars (%) Pierīgas atkritumu

apsaimniekošanas reģionā 2010.-2014.gadā (saskaņā ar poligonā

"Getliņi EKO" nodoto atkritumu apjomu)

2010.

2011.

2012.

2013.

2014.

SIA "ZAAO"

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

SIA "Ragn-Sells"

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

SIA "Jumis"

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

SIA "Vidzemes

Serviss"

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

SIA "SSD"

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

Clean R

(*)

[50-60]

(*)

[50-60]

(*)

[40-50]

(*)

[40-50]

(*)

[40-50]

SIA "Ķīļupe"

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

VPG

(*)

[10-20]

(*)

[10-20]

(*)

[20-30]

(*)

[10-20]

(*)

[10-20]

SIA "Eco Baltia

Vide"

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[5-10]

(*)

[10-20]

SIA "Baltic Eko

Group"

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

SIA "Eko Kurzeme"

(*)

[<1]

(*)

[1-5]

(*)

[<1]

(*)

[1-5]

(*)

[<1]

SIA "Eko Rīga"

(*)

[5-10]

(*)

[5-10]

(*)

[5-10]

(*)

[1-5]

(*)

[<1]

PS "Exto D"

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

SIA "Garkalnes

komunālserviss"

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

SIA "Mārupes komunālie

pakalpojumi"

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

(*)

[<1]

SIA "Olaines ūdens un

siltums"

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

(*)

[1-5]

Citi51

(*)

[5-10]

(*)

[5-10]

(*)

[5-10]

(*)

[5-10]

(*)

[5-10]

Clean R un VPG (kopā)

(*)

[70-80]

(*)

[70-80]

(*)

[60-70]

(*)

[60-70]

(*)

[60-70]

SIA "Eco

Baltia Vide" un saistītie uzņēmumi (kopā)

(*)

[5-10]

(*)

[10-20]

(*)

[10-20]

(*)

[10-20]

(*)

[10-20]

138 Saskaņā ar iepriekšējā tabulā esošo informāciju,

apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējais īpatsvars

Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona teritorijā pēc

apvienošanās varētu būt robežās no 60 % līdz 70 %, kamēr nākamā

lielākā tirgus dalībnieka īpatsvars ir mazāks par 20 %. Tādējādi

apvienošanās rezultātā GK grupa var iegūt dominējošo stāvokli

sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū Pierīgas reģionā.

139 Ziņojuma izvērtēšanas laikā Rīgas pilsētā nav

izsludināts iepirkuma konkurss sadzīves atkritumu apsaimniekotāja

izvēlei, un tādējādi secināms, ka minētais konkurss tiks

izsludināts pēc KP lēmuma Lietā pieņemšanas.

140 Saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, Rīgu

plānots sadalīt trīs daļās, katrā no tām rīkojot atsevišķu

iepirkuma konkursu un izvēloties apsaimniekotāju. Kā Rīgas dome

norādījusi savā vēstulē, optimāls risinājums Rīgai būtu divi

apsaimniekotāji - katrs savā Daugavas krastā52, tādējādi potenciāli nav

izslēdzams, ka Rīga, veicot grozījumus Rīgas domes saistošajos

noteikumos, tiks sadalīta divās zonās, katrā no tām rīkojot

atsevišķu iepirkuma konkursu, savukārt Rīgas domes Mājokļu un

vides komiteja 05.03.2015. ir lēmusi, ka sadzīves atkritumu

apsaimniekošana Rīgas pilsētā notiek, piemērojot privāto un

publisko partnerību, uzdodot Mājokļu un vides departamentam veikt

sagataves darbus šī principa ieviešanai.

141 Vērtējot Lietā saņemto informāciju kopumā, secināms, ka

apsaimniekotājiem, kuru tirgus daļa cieto sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojumu tirgū Latvijā nepārsniedz 5 %,

varētu pietrūkt kapacitātes, lai iesniegtu piedāvājumu/-us Rīgas

rīkotajā/-os iepirkuma konkursā/-os, un nepieciešamā kapacitāte,

lai minētajā/-os konkursā/-os piedalītos (bez apvienotā uzņēmuma)

varētu būt SIA "Eco Baltia Vide", kuras savāktais

atkritumu apjoms Pierīgas reģionā šobrīd ir vairāk kā 4 reizes

mazāks nekā Clean R un VPG kopā.

142 Tā kā Clean R un VPG, apvienojot resursus, veidosies

būtiska tirgus spēja, pastāv varbūtība, ka Rīgas domes iepirkuma

konkursā par sadzīves atkritumu savākšanu Rīgas pilsētā par

uzvarētāju tiek atzīts apvienotais tirgus dalībnieks, ar kuru

tiek slēgts līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas

teritorijā uz 3-5 gadiem (iepirkuma konkursa rezultātā) vai 20

gadiem (privātās publiskās partnerības rezultātā). Noslēdzot

līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā uz 20 gadiem,

piemērojot privāto un publisko partnerību, Clean R un VPG

apvienotajam uzņēmumam būs potenciāli lielākas iespējas

nostiprināt tirgus varu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

konkrētajā tirgū Latvijā.