Vairogs3. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Konkurences apstākļu izvērtējums
atsevišķu piena produktu tirgos
57 Lai noteiktu katra horizontāli ietekmētā konkrētā piena
produktu tirgus koncentrācijas lielumu, KP aptaujāja Latvijas
lielākos mazumtirgotājus, iegūstot informāciju par preču
realizāciju caur Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem SIA
"Rimi Latvia", SIA "Maxima Latvija", SIA
"Baltstor", SIA "ELVI Latvija", SIA
"Iepirkumu grupa", kas kopā veido lielāko daļu, t.i.,
aptuveni 80%, no ikdienas patēriņa preču realizācijas
Latvijā.
59 Minētais izvērtējums pa preču tirgiem tika veikts,
novērtējot apvienošanās dalībnieku ietekmi Latvijas teritorijā,
pieņemot, ka Baltijas mērogā šī ietekme ir mazāka, ievērojot
Lietuvas un Igaunijas mazumtirgotāju un pārstrādātāju sniegto
informāciju. KP minētos datus apkopoja par visiem aptaujātiem
mazumtirdzniecības tīkliem kopā.
3.1. Apvienošanās ietekmes
izvērtējums piena vairumtirdzniecības tirgū
3.1.1. Konkrētās preces tirgus
60 Piena vairumtirdzniecības tirgus kā konkrētās preces tirgus
noteikts KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens.
Arī šajā lietā KP uzskata, ka konkrētās preces tirgus ir
definējams identiski. Lielāko daļu no tirgus aizņem pasterizētais
piens.
3.1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais
tirgus
61 Importētā piena piegādes apjoms pēdējos divus gadus
pārsniedz (*) [30-40]% no kopējā patērētā piena apjoma
mazumtirdzniecībai Latvijā. KP vērtējumā piena
vairumtirdzniecības tirgus ir plašāks kā Latvijas teritorija. Arī
no ekonomiskā skatpunkta, jo lielāka ir ārzemju preču pārstāvība
vietējā tirgū, jo lielāka ir tā atvērtība un importa apjoms
norāda uz objektīvu barjeru neesamību, līdz ar to tirgus tiek
definēts plašāk par nacionālo. Lai gan pienam ir relatīvi īss
realizācijas termiņš, tomēr tas nav šķērslis citu Baltijas valstu
piena pārstrādātājiem realizēt savu produkciju Latvijā.
62 KP uzskata, ka gadījumā, ja apvienotais uzņēmums
paaugstinātu cenas (2014.gada līmenī vai pārsniegtu to), tad
patērētājiem būtu pieejamas alternatīvas, jo Latvijā ir vairāki
citi piena pārstrādātāji, kas ražo pienu (AS "Tukuma
piens", AS "Talsu piensaimnieks", AS "Rankas
piens", SIA "Elpa", SIA "Edaks", PLPKS
"Dundaga", AS "Lazdonas piensaimnieks" u.c.),
un ir arī ārvalstu pārstrādātāji var piedāvāt pienu.
3.1.3. Tirgus struktūra
63 KP tirgus struktūras un situācijas tirgū analīzei izmanto
KP iegūtos datus par piena realizāciju mazumtirdzniecībā.
64 RPK grupa realizē pienu ar zīmoliem "Limbažu
piens", "Rasa", "Rasēns",
"Valmiera", bet RPS piens tiek realizēts ar zīmolu
"Kārums".
65 Kopējā piena piegādes dinamika mazumtirdzniecībai Latvijā
liecina par pieaugošu piena patēriņa tendenci gan euro,
gan naturālo vienību izteiksmē.
66 KP apkopotā informācija par apvienošanās dalībnieku piena
piegādes īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no
2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas
īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā veidoja (*)
[40-50]%, 2013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā13 (*)
[20-30]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [20-30]. KP secina, ka
RPK grupas piegāžu īpatsvars no 2012.gada līdz 2015.gadam
samazinājās. Neliels īpatsvara palielinājums noticis 2015.gada
piecos mēnešos salīdzinājumā ar 2014.gadu.
67 RPS piena piegādes īpatsvars mazumtirdzniecības tīklos
laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot,
liecina, ka RPS īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā
bija (*) [1-5]%, 2013.gadā (*) [1-5]%, 2014.gadā (*) [1-5]%, bet
2015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%.
68 RPK grupas piena piegādes īpatsvars naturālās vienībās
2012.gadā veidoja (*) [40-50]%, 2013.gadā (*)
[20-30]%, 2014.gadā (*) [20-30]%, bet 2015.gada piecos mēnešos
(*) [20-30]%.
69 RPS piena piegādes īpatsvars naturālās vienībās 2012.gadā
bija (*) [1-5]%, 2013.gadā (*) [1-5]%, 2014.gadā (*) [1-5]%, bet
2015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%. RPS piegāžu īpatsvars
vērtējams kā stabils.
Tabula Nr.3
Piena piegādes
īpatsvars mazumtirdzniecībā
2014
2015 (5 mēn.)
euro
naturālas vienības
euro
naturālas vienības
RPK grupa
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
RPS
(*)
[1-5]%
(*)
[1-5]%
(*)
[1-5]%
(*)
[1-5]%
Kopā
(*)
[20-30]%
(*)
[20-30]%
(*)
[30-40]%
(*)
[30-40]%
AS "Tukuma piens"
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
(*)
[10-20]%
Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija
70 Starpība starp apvienoto RPK grupas un RPS īpatsvaru un
tuvākā konkurenta AS "Tukuma piens" īpatsvaru
2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga no (*) [5-10]%
(2014.gadā) līdz (*) [10-20]% (2015.gada piecos mēnešos).
71 HHI (koncentrācijas indekss)14 pirms un pēc
apvienošanās trīs gadu laikā ir vidējs jeb mēreni augsts. HHI
pirms un pēc apvienošanās nepārsniedz 1800 punktus visu periodu,
un indeksa pieaugums jeb delta nepārsniedz 185 punktus
euro izteiksmē, 179punktus naturālo vienību izteiksmē.
3.1.4. Ietekmes izvērtējums
72 Veicot analīzi atbilstoši ES Komisijas pamatnostādnēm par
horizontālo apvienošanās novērtējumu saskaņā ar padomes regulu
par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (turpmāk - ES Horizontālo
apvienošanās pamatnostādnes15), nekoordinēti
konkurences riski galvenokārt ir saistīti ar to, vai apvienošanās
rezultātā izšķirošās ietekmes ieguvējs RPK grupa likvidētu
svarīgu konkurences spiedienu un apvienotais tirgus dalībnieks
spētu rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, piegādātājiem,
un klientiem. Horizontālās apvienošanās vadlīnijas uzskaita
vairākus faktorus, kuri var liecināt par nekoordinētu risku
iestāšanos apvienošanās rezultātā. Zemāk sniegts vērtējums par
šiem faktoriem.
73 Vērtējot pēc ES Horizontālo apvienošanās pamatnostādnēm, KP
uzskata, ka nepastāv bažas par būtisku nekoordinētu risku
iestāšanos konkrētajā tirgū. Lai gan apvienošanās dalībnieki ir
cieši konkurenti, jo to piedāvātie produkti ir tuvi aizvietotāji
no pieprasījuma puses, taču RPS pievienotā tirgus daļa (*) [1-5]%
ir nenozīmīga, pastāv būtisks konkurents (AS "Tukuma
piens") un jau šobrīd ir novērojams, ka daļu tirgus aizņem
Lietuvas un Igaunijas piena pārstrādātāji kā AB "Pieno
Zvaigzdes", AS "Tere", AB "Rokiškio
sūris", AS "Valio Eesti". Baltijas mērogā piena
(kā vislētākās preces) individuālam zīmolam nav būtiskas nozīmes.
Tāpat arī kompensējošā pirktspēja piena tirgū vērtējama kā
būtiska, jo to nodrošina mazumtirdzniecības uzņēmumi.
74 Ievērojot augstāk izklāstīto, KP uzskata, ka nav
nepieciešams veikt papildu apvienošanās ietekmes izvērtēšanu
piena vairumtirdzniecības tirgū Baltijā, jo jau šaurākā
teritorijā (Latvijā) nav pamata uzskatīt, ka apvienošanās
rezultātā varētu būtiski mazināties konkurence konkrētajā
tirgū.
3.2. Apvienošanās ietekmes
izvērtējums kefīra, paniņu, tīrkultūras un līdzīgu produktu
vairumtirdzniecības tirgū
3.2.1. Konkrētās preces tirgus
75 Šajā konkrētās preces tirgū KP iekļauj vairākus produktus,
kurus apvieno viena pazīme - tie ir raudzēti piena produkti, kuru
ražošanas procesā tiek izmantotas piena baktērijas. Daži no tiem
var būt izteikti nišas produkti (piemēram, Airans).
Vairāki mazumtirgotāji šos produktus iekļauj vienā un tajā pašā
preču kategorijā, kas dod pamatu uzskatīt, ka šie produkti var
veidot vienu konkrētās preces tirgu. Bez tam atsevišķu produktu
popularitāte pirmšķietami ir daudz mazāka kā kefīra popularitāte,
un tos nebūtu lietderīgi izdalīt atsevišķā tirgū. Kefīra, paniņu,
tīrkultūras un citu raudzētu produktu vairumtirdzniecības tirgus
kā konkrētās preces tirgus noteikts KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40
RPK/Valmieras piens, kurā visi šie produkti iekļauti
atsevišķā preces tirgū. Arī minētajā apvienošanās lietā KP
secina, ka konkrētās preces tirgus ir definējams identiski.
3.2.2. Konkrētais ģeogrāfiskais
tirgus
76 KP Lietā iegūtā informācija liecina, ka kefīra, paniņu,
tīrkultūras un citu raudzētu produktu eksports ir nebūtisks, arī
importa īpatsvars mazumtirdzniecībā nav liels. No 2012.-2015.gada
maijam importētā kefīra un tam līdzīgo produktu piegādes apjoms
nepārsniedz (*) [10-20]% no kopējā piegādātā kefīra un tam
līdzīgo produktu īpatsvara mazumtirdzniecībai Latvijā.
77 Tirgus kapacitāti attiecīgajā tirgū ietekmē vairāki
faktori, tai skaitā, preces homogenitāte, nelieli importa apjomi
un atvasināto aizvietotāju nevienveidīgs sadalījums gan nišas
produktu, gan plaša patēriņa produkcijas kategorijā.
78 Kopējai tirgus kapacitātei ir novērojama pieauguma
tendence, kas pamatojama ar patēriņa summāro palielināšanos
(finansiālajā izteiksmē) attiecīgajā produkcijas segmentā, kā arī
preces lietošanas īpašību specifiku, kas padara minēto preci par
zemas prioritātes produktu vienai gala patērētāju grupai. Tomēr
pastāv relatīvi liels gala patērētāju loks, kuru izvēle padara
minēto preci par vismaz vidējas prioritātes produktu, tādējādi
nodrošinot tam vidējā termiņa patēriņa stabilitāti.
79 KP vērtējumā nepastāv barjeras kefīra un līdzīgu produktu
piegādei Baltijas valstu teritorijās, bet nozīme ir tam, ka
kefīrs ir salīdzinoši lēts produkts, tāpēc to pārrobežu
tirdzniecība var būt racionāla, ja piegādātājs ir liels uzņēmums
ar apjoma efektu, kā rezultātā būtu iespējams Latvijā piedāvāt
konkurētspējīgas produkta cenas kā vietējiem ražotājiem. Nozīme
ir arī tam, ka Latvijas patērētāji dod priekšroku vietējai
produkcijai.
80 Citu Baltijas valstu kefīra ražotāji Latvijā ir pārstāvēti,
bet to (AB "Pieno Zvaigzdes", AS "Tere", AB
"Rokiškio sūris", AB "Vilkyskiu pienine")
piegādātais apjoms katram atsevišķi ir salīdzinoši mazs un tie
nav uzskatāmi par efektīvām alternatīvām. Ņemot vērā minēto, KP
vērtējumā kefīra un tam līdzīgo produktu realizācijas ģeogrāfiskā
tirgus robežas nepārsniedz Latvijas teritoriju.
81 Ņemot vērā minēto, KP secina, ka konkrētais ģeogrāfiskais
tirgus ir Latvijas teritorija.
3.2.3. Tirgus struktūra
82 RPK grupa realizē kefīru un tam līdzīgos produktus ar
zīmoliem "Limbažu piens" "Valmiera", bet RPS
ar zīmolu "Kārums".
83 Kopējā kefīra un tam līdzīgo produktu piegādes dinamika
mazumtirdzniecībai Latvijā liecina par pieaugošu tendenci.
84 Lielākais tirgus dalībnieks 2015.gadā ir AS "Tukuma
piens", kura īpatsvars ir (*) [30-40]% pēc apgrozījuma un
(*) [40-50]% naturālo vienību izteiksmē. AS "Tukuma
piens" īpatsvars mazumtirdzniecībā ir samērā stabils
(euro izteiksmē konstatējams neliels samazinājums, bet
naturālo vienību izteiksmē novērojams palielinājums 2015.gada
piecos mēnešos, salīdzinot ar 2014.gadu).
85 Tirgus līderim seko RPK grupa, kuras īpatsvars ir (*)
[30-40]% euro izteiksmē un (*) [20-30]% īpatsvars
naturālajās vienībās. RPK grupas īpatsvaram kefīra piegādē
mazumtirdzniecībai ir tendence samazināties. Nākamais tirgus
dalībnieks ir ievērojami mazāks - AS "Lazdonas
piensaimnieks" īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā attiecīgi
ir (*) [10-20]% euro izteiksmē un (*) [5-10]% naturālās
vienībās.
86 RPS īpatsvaram mazumtirdzniecībā ir tendence nedaudz
samazināties. RPS īpatsvars mazumtirdzniecībā attiecīgi 2015.gada
piecos mēnešos euro izteiksmē sasniedza (*) [5-10]%, bet
naturālo vienību izteiksmē (*) [5-10]%.
87 Tirgū vēl darbojas divi Lietuvas ražotāji un AS "Talsu
piensaimnieks" ar tirgus daļām zem (*) [5-10]%, un tendenci
minēto uzņēmumu tirgus daļām samazināties.
88 Tirgus struktūru KP vērtējumā var raksturot kā atvasināti
oligopolistisku, kurā konkurence notiek trīs līmeņos. Salīdzinot
īpatsvarus pēc euro, RPK grupas un RPS kopējais īpatsvars
ir lielākais. Nākamais tirgus dalībnieks ir AS "Tukuma
piens", atpaliekot par (*) [5-10]%. Savukārt salīdzinot pēc
naturālām vienībām, AS "Tukuma piens" ir līderis ar (*)
[5-10]% īpatsvara pārsvaru pār RPK grupas un RPS kopējo
īpatsvaru. Tirgū darbojas arī vairāki tirgus dalībnieki, kuru
tirgus daļa ir neliela.
1. attēls. Kefīra un tam līdzīgo produktu piegādes
īpatsvars mazumtirdzniecībā %, euro (*)
Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija
2. attēls. Kefīra un tam līdzīgo produktu piegādes
īpatsvars mazumtirdzniecībā %, naturālās vienībās (*)
Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija
3.2.4. Ietekmes izvērtējums
89 Veicot izvērtējumu saskaņā ar ES Komisijas Pamatnostādnēm
horizontālo apvienošanos novērtēšanai, KP konstatē, ka RPK grupai
konkrētajā tirgū ir salīdzinoši augsta tirgus daļa, bet RPS
tirgus daļa ir zema.
90 Novērtējot koncentrācijas indeksu pirms un pēc
apvienošanās, četru gadu laikā, konstatējams, ka tirgus ir augsti
koncentrēts. HHI pirms apvienošanās 2015.gada piecos mēnešos bija
2374 punkti, bet pēc apvienošanās pārsniedz 2700 punktus, HHI
indeksa pieaugums 2015.gada piecos mēnešos pārsniedz 370 punktus,
rēķinot pēc apgrozījuma. Novērtējot koncentrācijas indeksu
2015.gada piecos mēnešos pēc naturālām vienībām, secināms, ka HHI
pirms apvienošanās ir 2730, bet pēc apvienošanās pārsniedz 3000
punktu slieksni, līdz ar to apvienošanās koncentrācijas indeksa
pieaugums minētā laika periodā pārsniedz 300 punktus.
91 KP secina, ka konkrētais tirgus ir augsti koncentrēts, pēc
apvienošanās koncentrācija būtiski palielināsies.
92 Apvienošanās dalībnieki ir vērtējami kā cieši konkurenti AS
"Tukuma piens", jo ražo attiecīgos produktus ar
populāriem zīmoliem un to tirgus daļas ir līdzvērtīgas. AS
"Talsu piensaimnieks", AS "Lazdonas
piensaimnieks", AB "Rokiškio sūris", AB
"Pieno Žvaigždes" u.c. nav tik spēcīgi pārstāvēti
mazumtirdzniecībā Latvijā. Kefīrs un citi raudzētie produkti
ietilpst pamata sortimentā (bez piena, sviesta un krējuma)
praktiski visiem piena pārstrādātājiem (arī nelielākiem
pārstrādātājiem), kas kopumā mazina riskus konkurencei.
93 (*). Minētais attiecas arī uz citiem Latvijas piena
pārstrādes uzņēmumiem.
94 Vienlaicīgi konstatējams, ka esošajā situācijā apvienošanās
nelikvidē būtisku konkurences spēku, jo konkrētā prece ir
homogēns produkts (izņemot nišas produktus), un tirgū pastāv
pietiekams skaits aizvietotāju kā AS "Talsu
piensaimnieks", AS "Lazdonas piensaimnieks", AB
"Rokiškio sūris", AB "Pieno Žvaigždes" u.c.
Ievērojamu vietu tirgū ieņem arī privātās preču zīmes produktu
īpatsvars. Baltijas piegādātāji var pilnībā nodrošināt
nepieciešamo kefīra pieprasījumu Latvijā, tādējādi izdarot
konkurences spiedienu uz vietējiem zīmoliem.
95 Konkrētajā tirgū pastāv kompensējošā pirktspēja, ko veido
modernās mazumtirdzniecības tirgus dalībnieki. Mazumtirgotāji
savu portfeli veido pakārtojot to patērētāju vēlmēm, ievērojot
Latvijas patērētāju lojalitāti vietējiem produktiem. Vienlaikus
atsevišķu patērētāju paradumi un maksātspēja var būt par iemeslu
lojalitātei lētākai precei neatkarīgi no izcelsmes. Būtiski
pozīcijas stiprina ieviestie privāto preču zīmju produkti.
Lielākiem mazumtirdzniecības tīkliem, KP vērtējumā, ir
salīdzinoši vienkārši nomainīt piegādātājus vai atsevišķus to
produktus. Jaunu tirgus dalībnieku iekļūšana tirgū KP vērtējumā
atkarīga no kefīra un tam līdzīgo produktu cenu līmeņa,
kvalitātes un citiem aspektiem, ko pircējs var novērtēt kā
nozīmīgus.
96 KP vērtējumā apvienotā uzņēmuma kopējā tirgus daļa
nesasniegs robežu, kas nodrošinās tam tirgus varu, tādēļ nav
pamata uzskatīt, ka pēc apvienošanās izveidosies dominējošais
stāvoklis vai notiks būtiska konkurences samazināšanās konkrētajā
tirgū. Ievērojot minēto, KP secina, apvienošanās rezultātā netiks
būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū.
3.3. Apvienošanās ietekmes
izvērtējums jogurta vairumtirdzniecības tirgū
97 KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens ir
definējusi kā atsevišķu konkrēto tirgu jogurta
vairumtirdzniecības tirgu, līdz ar to arī šajā apvienošanās lietā
KP uzskata par pamatotu kā konkrētās preces tirgu noteikt jogurta
vairumtirdzniecības tirgu.
98 KP, ievērojot pārrobežu tirdzniecības apjomu (imports - (*)
[30-40]%), jogurta derīguma termiņus un ārvalstu ražotāju preču
esamību mazumtirdzniecībā Latvijā (zīmoli - Danone, Campina,
piegādātāji - AB "Pieno Zvaigzdes", AS "Valio
Eesti" u.c.), uzskata, ka tirgus ir definējams plašāks par
Latvijas Republikas teritoriju, nenosakot konkrētas ģeogrāfiskās
teritorijas robežas, jo tas neizraisa konkurences apstākļu
vērtējuma atšķirības.
99 RPK grupa realizē jogurtu ar zīmoliem "Rasa",
"Lakto", "Valmiera", bet RPS ar zīmolu
"Kārums". Atbilstoši Ziņojumā sniegtai informācijai
2014.gadā euro izteiksmē RPK grupas tirgus daļa modernajā
tirdzniecībā Latvijā bija (*) [10-20]%, savukārt RPS (*) [5-10]%.
Pēc apvienošanās RPK grupas tirgus daļa modernajā tirdzniecībā
sasniegs (*) [20-30]%.
100 Novērtējot situāciju jogurta realizācijā modernajā
tirdzniecībā, atbilstoši Ziņojumā iesniegtai informācijai, KP
secina, ka AS "Tukuma piens" tirgus daļa 2014.gadā ir
lielāka nekā apvienošanās dalībnieku tirgus daļa un pārsniedz (*)
[30-40]%.
101 KP secina, ka nepastāv barjeras importa preču iekļūšanai
jogurta vairumtirdzniecības tirgū Latvijā. Vienīgā priekšrocība
vietējiem ražotājiem var būt to atpazīstamas preču zīmes vietējā
tirgū. Tomēr, jau šobrīd būtisku tirgus daļu aizņem tāds ārzemju
ražotājs kā Danone (*) [20-30]% u.c. ārvalstu ražotāji, tādējādi
var secināt, ka patērētāju lojalitāte Latvijā vietējai
produkcijai šajā segmentā ir relatīvi zema. Nav pamata uzskatīt,
ka, RPK grupa un RPS apvienojoties, jogurta ražošanas un
vairumtirdzniecības tirgū Latvijā konkurences situācija
mainīsies.
102 Ņemot vērā salīdzinoši nelielo RPS īpatsvaru jogurta
piegādē mazumtirdzniecībai Latvijā, kā arī to, ka jogurta
realizācijas tirgus ir plašāks par Latvija teritoriju, KP secina,
ka koncentrācija arī Baltijas tirgū būtiski nepalielināsies.
103 Mazumtirgotāju iepirkumu vara konkrētajā tirgū ir būtiska,
tāpat arī mazumtirgotāju iespējas pārslēgties uz citiem
piegādātājiem (zīmoliem), t.sk. ārpus Latvijas.
104 Ņemot vērā minēto, apvienošanās rezultātā būtiski
nesamazināsies konkurence jogurta vairumtirdzniecības tirgū. Līdz
ar to KP vērtējumā nav lietderīgi veikt jogurta
vairumtirdzniecības tirgus padziļinātu analīzi.
3.4. Apvienošanās ietekmes
izvērtējums kausētā siera vairumtirdzniecības tirgū
3.4.1. Konkrētās preces tirgus
105 Kausētais siers ir produkts, kas izgatavots no siera
kausēšanas ceļā, izmantojot kausējamos sāļus. Lai gan Ziņojuma
iesniedzējs pieļauj kausēto sieru kā preci apskatīt vienā
konkrētās preces tirgū kopā ar siera produkciju vai kopā ar
svaigo krēmsieru, KP uzskata, ka kausētā siera
vairumtirdzniecības tirgu kā konkrēto preci ir pamats izdalīt
atsevišķā konkrētās preces tirgū, jo tā sastāvs ir atšķirīgs no
svaigā krēmsiera un kausētā siera pielietošanas īpašības ir
atšķirīgas salīdzinājumā ar krēmsieriem, cietiem sieriem vai
sieriem, kas nogatavināti pienskābo baktēriju ietekmē.
3.4.2. Konkrētais ģeogrāfiskais
tirgus
106 KP iegūtā informācija no mazumtirgotājiem par importētā
kausētā siera piegādes apjomu no 2012.-2015.gada maijam liecina,
ka importam ir tendence nedaudz pieaugt, taču importa īpatsvars
mazumtirdzniecībā euro un naturālo vienību izteiksmē
nepārsniedz (*) [10-20]%, kas, KP vērtējumā norāda uz
indikācijām, ka ģeogrāfiskais tirgus nav plašāks kā Latvijas
teritorija.
107 Vienlaicīgi ziņojuma iesniedzējs norāda, ka kausēto sieru
realizācijas termiņš ir pietiekoši garš, kas norāda, ka šī
produkta tirgus var tikt definēts arī plašāk. Lai gan kausētā
siera realizācijas termiņš ir garāks nekā piena un kefīra
realizācijas termiņš, tomēr, ņemot vērā salīdzinoši nelielo
ārvalstu produkcijas īpatsvaru no Baltijas un Polijas, KP
uzskata, ka kausētā siera kategorijā ģeogrāfiskā tirgus robežas
nav plašākas kā Latvijas teritorija.
3.4.3. Tirgus struktūra
108 RPK grupa realizē kausēto sieru ar zīmolu
"Rasa", bet RPS ar zīmolu "Dzintars".
109 KP no mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā apkopotā
informācija par apvienošanās dalībnieku kausētā siera piegādes
īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada
līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas īpatsvars
mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*) [10-20]%,
2013.gadā (*) [10-20]%, 2014.gadā (*) [10-20]%, bet 2015.gada
piecos mēnešos (*) [1-5]%.
110 Izvērtējot informāciju par RPS kausētā siera piegādes
īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada
līdz 2015.gada maijam ieskaitot, var secināt, ka RPS īpatsvars
mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*) [60-70]%,
2013.gadā (*) [70-80]%, 2014.gadā (*) [70-80]%, bet 2015.gada
piecos mēnešos (*) [80-90]%.
111 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais kausētā
siera īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā pēc euro
2014.gadā bija (*) [80-90]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*)
[80-90]%.
112 Novērtējot nākamo lielāko piegādātāju SIA
"Smukas" un SIA "AK Produkts" kausētā siera
īpatsvaru euro izteiksmē, secināms, ka 2014.gadā un
2015.gada piecos mēnešos minēto piegādātāju preču īpatsvars (no
Lietuvas un Polijas) nepārsniedza (*) [1-10]%, kas vērtējams kā
nenozīmīgs.
3.attēls. Kausētā siera piegādes īpatsvars
mazumtirdzniecībā %, eur (*)
Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija
113 RPK grupas kausētā siera piegādes īpatsvars
mazumtirdzniecībai Latvijā naturālā izteiksmē 2012.gadā bija (*)
[10-20]%, 2013.gadā (*) [5-10]%, 2014.gadā (*) [5-10]%, bet
2015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%.
114 RPS kausētā siera piegādes īpatsvars naturālā izteiksmē
2012.gadā bija (*) [70-80]%, 2013.gadā (*) [80-90]%, 2014.gadā
(*) [70-80]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [80-90]%.
115 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais kausētā
siera īpatsvars mazumtirdzniecībai naturālā izteiksmē 2014.gadā
un 2015.gada piecos mēnešos bija (*) [80-90]%.
4.attēls. Kausētā siera piegādes īpatsvars
mazumtirdzniecībā %, naturālās vienībās (*)
Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija
116 Novērtējot nākamā konkurenta AB "Rokiškio sūris"
īpatsvaru naturālā izteiksmē secināms, ka 2014.gadā tas bija (*)
[5-10]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [5-10]%, kas ir
vērtējams kā nenozīmīgs.
117 HHI aprēķins pirms un pēc apvienošanās, četru gadu laikā,
liecina, ka tirgus ir augsti koncentrēts. HHI pirms apvienošanās
euro izteiksmē 2015.gada piecos mēnešos bija 6397 punkti,
bet pēc apvienošanās tas sasniedza 6712 punktus, tādējādi HHI
indeksa pieaugums 2015.gada piecos mēnešos bija 314 punkti
(euro izteiksmē). Vienlaicīgi atzīstams, ka koncentrācijas
pieaugums (ΔHHI pirms apvienošanās) četru gadu periodā ir
samazinājies no 1646 līdz 314. Līdzīgi ir, vērtējot HHI naturālā
izteiksmē.
3.4.4. Ietekmes izvērtējums
118 Apvienošanās rezultātā šajā konkrētajā tirgū nenotiek
būtiska horizontāla pārklāšanās, bet apvienošanās dalībnieku
preču portfeļa stiprināšanās, jo RPK grupa papildina savu
portfeli ar produktu, kas attiecīgajā tirgū ieņem ievērojamu
tirgus daļu.
119 Kopējā apvienošanās dalībnieku tirgus daļas vērtējama kā
ļoti augsta (> 80%). Baltijas un ES valstu kausētā siera
ražotāji un piegādātāji Latvijā ir pārstāvēti, tomēr AB
"Pieno Zvaigzdes", AS "Tere", AB
"Rokiškio sūris", AB "Vilkyskiu pienine", AB
"Žemaitijos pienas", Euroser Dairy Group Sp. Zo.o u.c.
kausētā siera piegādātais apjoms katram atsevišķi ir mazs. Tirgū
darbojas arī AS "Siera nams" ar zīmoliem
"President" un "Snack", AS "Smiltenes
piens" ar zīmolu "Azaids", kā arī citi tirgus
dalībnieki.
120 Apvienošanās dalībnieki nav vērtējami kā efektīvi
konkurenti, jo ievērojamās tirgus daļas starpības dēļ RPK grupa
nevar izdarīt būtisku konkurences spiedienu uz RPS.
121 Mazumtirgotāji var aizvietot pašreizējos piegādātājus ar
citiem Baltijas un Polijas piegādātājiem, turklāt jebkurš siera
ražotājs var salīdzinoši viegli pārslēgties un uzsākt kausētā
siera ražošanu, kas pēc KP rīcībā esošas informācijas neprasa
ievērojamus finansiālus ieguldījumus. Tomēr pastāv risks par
vietējo Latvijas ražotāju pilnvērtīgu un efektīvu spēju aizstāt
apvienošanās dalībnieku produkciju no apjoma viedokļa.
122 Pašreizējā tirgus situācijā (samazinātās eksporta iespējas
uz Krieviju) ir maz ticama apvienošanās dalībnieku konkurentu
kausētā siera ražošanas apjomu palielināšanas iespēja, bet,
mainoties tirgus apstākļiem, KP vērtējumā, konkurentiem pastāv
iespējas palielināt kausēta siera ražošanas apjomu. Lai gan
konkurentu jaudas šobrīd nav pilnībā noslogotas, (*).
123 KP vērtējumā apvienošanās nelikvidē būtisku konkurences
spēku, jo pievienotā tirgus daļa (*) [80-90]% pie RPK grupas
nenozīmīgās (*) [1-5]% tirgus daļas ievērojamas izmaiņas tirgū
neizraisa, bet gan stiprina RPK grupas portfeli.
124 Kompensējošā pirktspēja kausētā siera tirgū vērtējama kā
būtiska, jo to nodrošina vairāki modernās mazumtirdzniecības
tirgus dalībnieki kā SIA "RIMI LATVIA", SIA
"MAXIMA Latvija", SIA "ELVI Latvija", SIA
"Iepirkumu grupa", SIA "Latvijas Tirgotāju
savienība" u.c.
125 Jaunu tirgus dalībnieku iekļūšana tirgū, KP vērtējumā, pie
izteikta nišas produkta, kāds ir kausētais siers, nav kritiski
atkarīga no kausēta siera produkcijas cenām. Tā kā tirgū nepastāv
būtiskas importa barjeras, tad apvienošanās dalībnieku
priekšrocība var būt to atpazīstamās preču zīmes
("Rasa" un "Dzintars") Latvijas tirgū.
Vienlaicīgi jāņem vērā, ka ierobežojums ir importa produkcijas
finansiālā rentabilitāte, kas ir krasi ierobežota ar tirgus
kapacitāti.
126 Patērētāju izvēle laika gaitā mainās. Ņemot vērā to, ka
tirgū parādās jauni produkti kā, piemēram, krēmsiers, tad kausētā
siera īpatsvara potenciālais realizācijas pieaugums ir maz
ticams.
127 Lai gan apvienotajam uzņēmumam kausētā siera segmentā
tirgus daļa Latvijā būs būtiska, tomēr kopumā nav uzskatāms, ka
konkurences apstākļi pēc apvienošanās šajā segmentā ievērojami
mainīsies. RPS jau šobrīd pārvalda lielāko daļu tirgus Latvijā,
kā arī ir nostiprinājis savu zīmolu ("Dzintars")
Latvijas tirgū.
128 KP ņem vērā, ka kausētais siers ieņem salīdzinoši nelielu
daļu kopējā piena produktu mazumtirdzniecības tirgū un
pārstrādātāju sortimentā (pēc KP aprēķiniem, RPK grupas
sortimenta portfelī 2014.gadā mazāk par (*) pie pastāvīgas
krītošas kopējās tendences, bet potenciālajā apvienotā tirgus
dalībnieku portfelī 2014.gadā nepārsniegs (*) no kopējā
sortimenta portfeļa naudas izteiksmē), kas kopumā tirgus
situāciju ietekmē nenozīmīgi. Tādējādi būtiska kopējā tirgus daļa
konkrētā tirgū apvienotam uzņēmumam nenodrošinās tirgus varu.
3.5. Apvienošanās ietekmes
izvērtējums skābā krējuma vairumtirdzniecības tirgū
129 KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens ir
noteikusi skābā krējuma vairumtirdzniecības tirgu. Arī šajā
apvienošanās lietā KP uzskata par pamatotu kā konkrētās preces
tirgu noteikt skābā krējuma vairumtirdzniecības tirgu.
130 Importētā skābā krējuma piegādes apjoms pēdējos divos
gados ir nenozīmīgs, jo nepārsniedz (*) [1-5]% īpatsvaru no
kopējās piegādes mazumtirdzniecībai Latvijā. KP vērtējumā skābā
krējuma realizācijas tirgus ir izteikti nacionāls.
131 RPK grupa realizē skābo krējumu ar zīmolu "Limbažu
piens" un "Valmiera", bet RPS ar zīmolu
"Kārums". KP no mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā
apkopotās informācija par apvienošanās dalībnieku skābā krējuma
piegādes īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no
2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas
īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*)
[20-30]%, 2013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā (*) [10-20]%, bet
2015.gada piecos mēnešos (*) [30-40]%.
132 RPS skābā krējuma piegādes īpatsvars mazumtirdzniecības
tīklos laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam
ieskaitot, liecina, ka RPS īpatsvars mazumtirdzniecībā
euro 2012.gadā bija (*) [<1]%, 2013.gadā (*) [1-5]%,
2014.gadā (*) [1-5]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*)
[1-5]%.
133 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais skābā
krējuma īpatsvars mazumtirdzniecībai pēc euro 2014.gadā
bija (*) [20-30]%, 2015.gada piecos mēnešos pēc euro (*)
[30-40]%, bet pēc piegādātā apjoma naturālās vienībās 2014.gadā
(*) [20-30]%, 2015.gada piecos mēnešos bija (*) [30-40]%.
134 Nākošais lielākais konkurents ir AS "Tukuma
piens" ar (*) [40-50]% īpatsvaru 2014.gadā un (*) [30-40]%
īpatsvaru 2015.gada piecos mēnešos euro izteiksmē, un (*)
[40-50]% īpatsvaru naturālās vienībās 2014.gadā, (*) [30-40]%
īpatsvaru 2015.gada piecos mēnešos.
135 Četru gadu laikā euro izteiksmē HHI pirms un pēc
apvienošanās ir augsts, jo kopš 2012.gada pārsniedz 2000 punktus,
2015.gada piecos mēnešos pirms apvienošanās bija 2347, bet pēc
apvienošanās 2399. Apvienošanās rezultātā koncentrācijas
pieaugums euro izteiksmē konstatējams 52 punktu
apjomā.
136 Ņemot vērā nenozīmīgo RPS īpatsvaru skābā krējuma piegādē
mazumtirdzniecībai Latvijā, kā arī koncentrācijas indeksa
pieauguma rādītājus, KP secina, ka nav lietderīgi veikt
padziļinātu skābā krējuma realizācijas tirgus analīzi. Apvienotā
tirgus dalībnieka tirgus daļa nepārsniegs robežu, ko var uzskatīt
par norādi uz iespējamā uzņēmuma dominējošā stāvokļa esamību. Nav
pamata uzskatīt, ka notiks būtiska konkurences samazināšanās vai
dominējošā stāvokļa izveidošanās skābā krējuma
vairumtirdzniecības tirgū Latvijā. Apvienotais uzņēmums šajā
kategorijā Latvijā joprojām atpaliek no skābā krējuma tirgus
līdera AS "Tukuma piens". Vienlaicīgi atzīmējams, ka
tirgū darbojas ievērojams skaits citu Latvijas skābā krējuma
ražotāju kā AS "Talsu piensaimnieks", AS
"Smiltenes piens", AS "Jaunpils pienotava"
u.c.
3.6. Apvienošanās ietekmes
izvērtējums saldā krējuma vairumtirdzniecības tirgū
3.6.1. Konkrētās preces tirgus
137 KP secina, ka saldā krējuma specifiskās īpašības
(treknums, konsistence, garša, pielietojums u.c.) pamatoti ļauj
to definēt kā atsevišķu konkrēto preci. Tirgū pieejams gan
pasterizēts, gan aseptiskais16 saldais krējums. Šajā
konkrētajā preces tirgū iekļauts arī saldais krējums flakonos
(jau uzputots). KP uzskata, ka minētā prece ir vēl specifiskāka
nekā tradicionālais saldais krējums un turklāt tās īpatsvars
saldā krējuma kategorijā ir neliels. KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40
RPK/Valmieras piens ir noteikusi saldā krējuma
vairumtirdzniecības tirgu. Arī šajā apvienošanās lietā KP uzskata
par pamatotu kā konkrētās preces tirgu noteikt saldā krējuma
vairumtirdzniecības tirgu.
3.6.2. Konkrētais ģeogrāfiskais
tirgus
138 Novērtējot iegūtos datus no mazumtirgotājiem Latvijā,
secināms, ka saldā krējuma importa īpatsvars nepārsniedz (*)
[10-20]%. Tirgus kapacitāti konkrētās preces tirgū ietekmē
vairāki faktori, t.i, uzglabāšanas un transportēšanas
tehnoloģiskie risinājumi, preces izmantošanas sadrumstalotā
struktūra. Kopējai tirgus kapacitātei mazumtirdzniecībā ir
novērojama stabila pieauguma tendence. Lai gan saldā krējuma
imports mazumtirdzniecībai Latvijā nav būtisks, aseptiskā saldā
krējuma importēšanai tā ilgstošā derīguma termiņā dēļ KP
vērtējumā šķēršļi nepastāv.
139 Atsevišķu mazāku piena pārstrādātāju sniegtā informācija
liecina, ka pasterizētā saldā krējuma fizikālās īpašības neļauj
to transportēt lielos attālumos, savukārt RPK grupas sniegtā
informācija liecina, ka tās ražotā saldā krējuma realizācijas
termiņš ļauj to transportēt Baltijas teritorijas ietvaros. Ņemot
vērā KP lietā iegūto informāciju par saldā krējuma importa
īpatsvaru modernajā mazumtirdzniecībā KP secina, ka saldā krējuma
tirgus ir nacionāls.
3.6.3. Tirgus struktūra
140 RPK grupa realizē saldo krējumu ar zīmolu "Rasa"
un "Valmiera", bet RPS ar zīmolu
"Kārums".
141 Kopējais saldā krējuma īpatsvars mazumtirdzniecībā
2012.-2014.gadā ir ar pieaugošu tendenci.
142 Lielākais tirgus dalībnieks 2015.gadā ir RPK grupa ar (*)
[40-50]% īpatsvaru pēc euro un (*) [40-50]% īpatsvaru
naturālās vienībās. RPK grupas īpatsvara tendence
mazumtirdzniecībā ir stabila ar nebūtiskām svārstībām. Otrais
lielākais tirgus dalībnieks ir AS "Tukuma piens", kura
īpatsvars bija (*) [20-30]% (euro izteiksmē) un (*)
[20-30]% naturālās vienībās. AS "Tukuma
piens" īpatsvaram ir izteikta tendence samazināties. Trešais
nozīmīgākais spēlētājs ir RPS ar nelielu īpatsvaru - (*) [5-10]%
euro izteiksmē un (*) [5-10]% naturālās vienībās. RPS
īpatsvars ir ar nebūtiskām svārstībām. Pārējie tirgus dalībnieki
ir ar īpatsvaru līdz (*) [5-10]%. Pieaug kopējais īpatsvars
mazumtirdzniecībā nelieliem tirgus dalībniekiem (2015.gadā
kopējais īpatsvars sasniedza (*) [10-20]%).
143 Ņemot vērā minēto, konkrētam tirgum ir atvasināta
oligopolistiska tirgus struktūra ar diviem izteiktiem tirgus
līderiem - RPK grupa un AS "Tukuma piens". Citi
piegādātāji ir salīdzinoši nenozīmīgi.
5.attēls. Saldā krējuma piegādes īpatsvars
mazumtirdzniecībā %, euro (*)
Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija
6.attēls. Saldā krējuma piegādes īpatsvars
mazumtirdzniecībā %, naturālās vienībās (*)
Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija
3.6.4. Ietekmes izvērtējums
144 KP secina, ka RPK grupai ir salīdzinoši liels īpatsvars -
(*) [40-60]% robežās, bet RPS īpatsvars ir ap (*) [5-10]%.
145 Novērtējot koncentrācijas indeksu pirms un pēc
apvienošanās, konstatējams, ka HHI pirms un pēc apvienošanās
četru gadu laikā euro izteiksmē ir augsts, kopš 2012.gada
rādītājs pārsniedz 3000 punktus, bet 2015.gada piecos mēnešos
pirms apvienošanās tas bija 2906. Pēc apvienošanās tas būs 3345.
Apvienošanās koncentrācijas pieaugums (euro izteiksmē)
konstatējams 438 punktu apjomā. Līdzīgs HHI un koncentrācijas
pieaugums ir, rēķinot koncentrāciju naturālās vienībās.
146 Apvienošanās dalībnieki ir vērtējami kā samērā tuvi
konkurenti, jo ražo ļoti līdzīgus produktus. Abi ražotāji ražo
patērētāju iecienītu un atpazīstamu saldo krējumu.
147 Jāņem vērā, ka citu Latvijas piegādātāju jaudas var būt
nepietiekamas, lai nodrošinātu mazumtirgotājiem nepieciešamo
preces apjomu. Taču lietā iegūtā informācija liecina, ka Lietuvas
ražotāji saldo krējumu varētu piegādāt nepieciešamā apjomā.
148 Esošajā situācijā apvienošanās nelikvidē būtisku
konkurences spēku, jo konkrētā prece ir homogēns produkts un
tirgū pastāv piedāvājums no citu homogēnu produktu puses.
Konkrētajā tirgū pastāv kompensējošā pirktspēja -
mazumtirdzniecības tīkli, kuriem, cenas pārmērīga pieauguma
apstākļos, ir salīdzinoši vienkārši nomainīt piegādātājus.
149 Vienlaikus atzīmējams, ka tirgū pastāv citu ražotāju un
piegādātāju alternatīvi produkti kā "Tukuma piens"
saldais krējums ar zīmolu "Baltais",
"Exporta", "Latvijas standarts",
"Tukuma", AS "Siera nams" saldais krējums ar
zīmolu "Halta", "Ciba", "Topping
star", ZOTT saldais krējums ar zīmolu "zott", AS
"Smiltenes piens" saldais krējums ar zīmolu
"Smiltene" u.c.
150 Saldais krējums nav pirmās nepieciešamības prece un
saskaņā ar lietā iegūto informāciju konkrētai precei piena
produktu klāstā ir neliels pieprasījums.
151 Neskatoties uz apvienošanās rezultātā iespējamo ievērojamo
tirgus daļu, jāatzīmē, ka apvienotā tirgus dalībnieka sortimentā
saldais krējums potenciāli aizņems tikai aptuveni (*) un kopējā
apvienošanās dalībnieku preču sortimentā saldais krējums ir ar
tendenci samazināties.
152 Ņemot vērā faktu, ka Latvijas tirgū jau šobrīd RPK grupas
tirgus daļa ir virs (*) [40-50]%, RPS tirgus daļas pievienošana
būtiski neizmainīs konkurences apstākļus konkrētajā tirgū.
153 Ziņojumā norādīts, ka saldajam krējumam ir tādas
aizvietojamas preces kā jau uzputots putukrējums un dažādi augu
tauku produkti. Tas nozīmē, ka konkrētais preču tirgus varētu
tikt definēts plašāk, līdz ar ko apvienošanās dalībnieku tirgus
daļas ir mazākas kā norādītas šajā sadaļā.
154 KP secina, nav pamata uzskatīt, ka minētajā konkrētajā
tirgū apvienošanās rezultātā konkurence būtiski samazināsies.
3.7. Apvienošanās ietekmes
izvērtējums sviesta un margarīna vairumtirdzniecības tirgū
155 KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens ir
noteikusi sviesta un margarīna vairumtirdzniecības tirgu, jo
minētās preces tiek uzskatītas par tuviem aizvietotājiem. Arī
šajā apvienošanās lietā KP uzskata par pamatotu kā konkrētās
preces tirgu noteikt sviesta un margarīna vairumtirdzniecības
tirgu.
156 RPK grupa realizē sviestu ar zīmoliem: "Rasa",
"Valmiera", "Mana Saime", bet RPS ar zīmolu
"Kārums". RPK grupa un RPS margarīnu neražo.
157 Kopējās tendences par sviesta realizācijas īpatsvara
dinamiku mazumtirdzniecībā izvērtējums liecina, ka konkrētās
preces realizācijas apjomam ir tendence samazināties.
158 KP no mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā apkopotā
informācija par apvienošanās dalībnieku īpatsvaru sviesta
piegādēs mazumtirdzniecībai Latvijā laika periodā no 2012.gada
līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas īpatsvars
mazumtirdzniecībā euro 2012. un 2013.gadā bija (*)
[20-30]%, 2014.gadā (*) [20-30]%, bet 2015.gada piecos mēnešos
(*) [30-40]%.
159 RPS attiecīgie dati ir: no 2012.-2014.gadam (*) [1-5]%,
bet 2015.gada piecos mēnešos tikai (*) [<1]%. Līdzīga
situācija ar RPS īpatsvaru ir konstatējama arī naturālā
izteiksmē.
160 Tā kā apvienošanās dalībnieki ražo sviestu, bet margarīnu
var uzskatīt par tā iespējamo daļējo aizvietotāju, tad norādītās
tirgus daļas sviesta un margarīna ražošanas un
vairumtirdzniecības tirgū apvienošanās dalībniekiem ir vēl
mazākas. Pie tam kopējā tirgus daļa pat tikai sviesta
vairumtirdzniecības tirgū apvienotajam uzņēmumam nemainīs
konkurences apstākļus konkrētajā tirgū, jo RPS tirgus daļa ir
neliela.
161 Nākošais lielākais konkurents apvienotajam tirgus
dalībniekam ir AS "Tukuma piens" ar aptuveni (*)
[20-30]% lielu īpatsvaru.
162 AS "Krāslavas piens"17 apvienošanās
rezultātā nesaskata riskus konkurencei, jo uzskata, ka nav
paredzamas būtiskas izmaiņas sviesta ražošanas tirgū.
163 Apvienotā uzņēmuma kopējā tirgus daļa nepārsniegs robežu,
lai varētu uzskatīt, ka konkrētajā tirgū veidojas apvienotā
uzņēmuma dominējošais stāvoklis. Turklāt KP vērtējums par sviesta
piegādi mazumtirdzniecībai Latvijā liecina, ka (*) [20-30]%
aizņem importētais sviests (AB "Rokiškio sūris", SIA
"AK Products", AS "Siera Nams"), kas liecina,
ka sviesta un margarīna ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks par
Latvijas teritoriju un tādējādi tirgus daļas ir vēl mazākas par
KP aprēķinātām.
164 Ņemot vērā minēto, KP nav pamata veikt dziļāku attiecīgā
konkrētā tirgus izpēti un novērtējumu, jo konkrētajā tirgū nav
pamata riskam par būtisku konkurences samazināšanos vai apvienotā
tirgus dalībnieka dominējošā stāvokļa izveidošanos vai
nostiprināšanos apvienošanās rezultātā.
3.8. Apvienošanās ietekmes
izvērtējums svaigā krēmsiera vairumtirdzniecības tirgū
3.8.1. Konkrētās preces tirgus
165 Svaigais krēmsiers ir produkts, kas tiek gatavots no piena
vai biezpiena, pievienojot krējumu un sviestu, taču visbiežāk
sviesta vietā tiek pievienots saldais krējums. Kopējā ražošanas
īpatnība ir tā, ka šajā procesā nav nobriedināšanas stadijas.
Tieši šī iemesla dēļ krēmsieri atšķiras no citiem sieriem, kuriem
ir līdzīga konsistence, taču tiem ir nepieciešama nobriedināšana
līdz gatavības stadijai. Krēmsiera īpašības ļauj to veiksmīgi
izmantot konditorejas izstrādājumu un desertu gatavošanai.
166 Lai gan Ziņojuma iesniedzējs pieļauj svaigo krēmsieru kā
preci apskatīt vienā konkrētās preces tirgū kopā ar kausēto
sieru, jo tie var tikt uzskatīti par "smērējamiem
sieriem" un salīdzinoši tuviem aizvietotājiem, KP uzskata,
ka svaigo krēmsieru vairumtirdzniecības tirgu kā konkrēto preci
ir pamats izdalīt atsevišķā konkrētās preces tirgū, jo tā sastāvs
un ražošanas tehnoloģiskās īpatnības ir atšķirīgas no kausētā
siera, cietiem sieriem vai sieriem, kas nogatavināti pienskābo
baktēriju ietekmē.
167 Vienlaicīgi atzīmējams, ka nepastāv vienots un
visaptverošs sieru iedalījums, turklāt dažādās valstīs sieru
iedalīšanai ir dažādi kritēriji. KP vērtējumā krēmsieru segmentam
tuvi aizvietotāji varētu būt tādi svaigie sieri kā fetaki,
mascarpone, ricotta u.c. nišas produkti (nenogatavinātie jeb
svaigie sieri).
3.8.2. Konkrētais ģeogrāfiskais
tirgus
168 KP iegūtā informācija no mazumtirgotājiem par importētā
svaigā krēmsiera piegādes apjomu Latvijā četru gadu laikā
liecina, ka tas bijis būtisks un veidojis 40%-60% īpatsvaru no
kopējā piegādātā svaigo krēmsieru apjoma mazumtirdzniecībai
Latvijā, līdz ar to KP vērtējumā svaigo krēmsieru realizācijas
tirgus ir plašāks kā Latvijas teritorija.
3.8.3. Tirgus struktūra
169 RPK grupa ražo svaigo krēmsieru ar zīmoliem "Limbažu
piens" un "Rasa", bet RPS ar zīmolu
"Kārums".
170 Dati par kopējo realizēto svaigo krēmsieru dinamiku
mazumtirdzniecībā liecina, ka konkrētajam tirgum ir tendence
pieaugt.
171 KP no mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā apkopotā
informācija par apvienošanās dalībnieku īpatsvaru svaigā
krēmsiera piegādēs mazumtirdzniecības tīkliem laika periodā no
2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas
īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*)
[5-10]%, 2013.gadā (*) [10-20]%, 2014.gadā (*) [20-30]%, bet
2015.gada piecos mēnešos (*) [20-30]%.
172 RPS svaigā krēmsiera piegādes īpatsvars mazumtirdzniecības
tīklos euro 2012.gadā bija (*) [10-20]%, 2013.gadā (*)
[10-20]%, 2014.gadā (*) [10-20]%, bet 2015.gada piecos mēnešos
(*) [10-20]%.
173 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais svaigā
krēmsiera īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā pēc euro
2014.gadā bija (*) [30-40]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*)
[30-40]%.
174 Nākošais lielākais konkurents ir AB "Žemaitijos
pienas" ar (*) [10-20]% īpatsvaru 2014.gadā un (*) [10-20]%
īpatsvaru euro izteiksmē 2015.gada piecos mēnešos.
7.attēls. Svaigā krēmsiera piegādes īpatsvars
mazumtirdzniecībā %, euro (*)
Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija
175 RPK grupas svaigā krēmsiera piegādes īpatsvars
mazumtirdzniecībai Latvijā naturālās vienībās 2012.gadā bija (*)
[5-10]%, 2013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā (*) [20-27]%, bet
2015.gada piecos mēnešos (*) [30-40]%.
176 RPS svaigā krēmsiera piegādes īpatsvars naturālās vienībās
2012.gadā bija (*) [20-30]%, 2013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā
(*) [10-20]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [10-20]%.
177 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais svaigā
krēmsiera īpatsvars mazumtirdzniecībai pēc naturālām vienībām
2014.gadā ir (*) [40-50]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*)
[50-60]%.
8.attēls Svaigā krēmsiera piegādes īpatsvars
mazumtirdzniecībā %, naturālās vienībās (*)
Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija
178 Nākošais lielākais piegādātājs ir AS "Siera
nams", kurš importējis krēmsierus "Philadelphia",
"Kaserei Champignon", "President" u.c., - (*)
[10-20]%, kā arī Unilever Polska Sp.z.o.o. ar (*) [10-20]%
īpatsvaru importētajam svaigajam krēmsieram ar zīmolu "Crème
Bonjour", SIA "Baltic cheese partners",
kurš piegādājis svaigo krēmsieru ar zīmolu
"Philadelphia" u.c. zīmoliem, (*) [5-10]% un AB
"Žemaitijos pienas" (*) [5-10]%. Tirgū svaigo krēmsiera
produkciju piedāvā arī piegādātājs EuroSer Dairy Group Spolka
zo.o. ar zīmolu "Philadelphia".
179 Novērtējot HHI pirms un pēc apvienošanās četru gadu laikā
euro izteiksmē, tirgus pirms apvienošanās vērtējams kā
vidēji koncentrēts un nepārsniedz 1600 punktus, bet pēc
apvienošanās vērtējams kā augsti koncentrēts, jo 2015.gada piecos
mēnešos sasniedz 2053 punktus. Vienlaicīgi atzīstams, ka
koncentrācijas pieaugums (ΔHHI pirms apvienošanās) četru gadu
periodā ir ar pieaugošu tendenci.
3.8.4. Ietekmes izvērtējums
180 Kopējais apvienošanās dalībnieku īpatsvars
mazumtirdzniecībā vērtējams kā augsts (īpatsvars atšķiras
atkarībā no tā, vai noteikts euro vai naturālās vienībās)
un 2015.gada piecos mēnešos Latvijā euro izteiksmē bija
(*) [30-40]%) robežās, bet nākošā konkurenta AB "Žemaitijos
pienas" (*) [10-20]% īpatsvars ir ievērojami mazāks.
181 Apvienošanās dalībnieki ir tieši konkurenti, jo to
piedāvātie produkti ir tuvi aizvietotāji, abi ražotāji ir
vietējie Latvijas ražotāji, kas ir būtiski patērētājiem.
182 KP vērtējumā pastāv klientu iespējas nomainīt svaigā
krēmsiera piegādātājus ar citiem Baltijas, Polijas un citu ES
valstu piegādātājiem, tomēr pastāv risks par vietējo Latvijas
pārstrādātāju pilnvērtīgu iespēju aizstāt apvienošanās dalībnieku
produkciju no apjoma viedokļa.
183 KP vērtējumā apvienošanās nevar likvidēt būtisku
konkurences spēku svaigā krēmsiera vairumtirdzniecības tirgū
Baltijā, jo, ņemot vērā, ka svaigā krēmsiera tirgus ir plašāks kā
Latvija, un, pastāvot ārvalstu aizvietotājiem kā Mondelez
International zīmols "Philadelphia", Unilever zīmols
"Crème Bonjour", AS "Tere" zīmols
"Tere", Euroser, OSM Piatnica (Polija) u.c., būtisks
konkurences spēks tiks saglabāts. Vienlaicīgi atzīstams, ka
zīmola "Philadelphia" krēmsiers ir dārgāks, tomēr KP
vērtējumā arī šī zīmola krēmsiers ir konkurents apvienošanās
dalībnieku ražotajam svaigajam krēmsieram. Pastāv arī citas
ārvalstu preces, ar ne tik labi pazīstamiem zīmoliem, kas var
veidot alternatīvu piedāvājumu.
184 Kompensējošā pirktspēja svaigā krēmsiera tirgū ir būtiska,
to nodrošina vairāki modernā mazumtirdzniecībā darbojošies tirgus
dalībnieki.
185 AS "Siera nams"18 sniegusi
informāciju, ka tā "realizē ārvalstu ražoto krēmsieru un
apvienošanās būtiski neietekmēs AS "Siera nams"
pārdošanas apjomus šajā segmentā. Tā kā Latvija ir Eiropas
Savienības dalībvalsts un brīvā tirgus ekonomikas dalībniece, tad
pastāv ļoti plašas alternatīvas preču piedāvājuma
nodrošināšanai".
186 KP vērtējumā nepastāv barjeras importa iekļūšanai svaigā
krēmsiera ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū Latvijā. Šajā
segmentā ir būtiskas mārketinga aktivitātes, lai popularizētu šī
produkta lietošanu. Tādējādi var secināt, ka konkurentiem ir
iespēja strauji palielināt pārdošanas apjomus un tirgus daļas,
palielinot mārketinga aktivitātes. Šajā tirgū būtiskākais ir
patērētāju izglītošana, jo produkts Latvijā ir salīdzinoši jauns
un pieprasītāks kļuvis tikai pēdējos gados. Minētajā tirgū
apvienotajam uzņēmumam saglabāsies spēcīga konkurence no importa
ražotājiem ar tādiem spēcīgiem zīmoliem kā "Crème
Bonjour" un "Philadelphia", kas savu tirgus daļu
var palielināt, ieguldot mārketinga aktivitātēs vai samazinot
pārdošanas cenu.
187 Svaigā krēmsiera segmentā raksturīgi, ka pieprasījums ir
cenas elastīgs un cena ir viens no noteicošajiem faktoriem
minētās preces izvēlē, vietējam zīmolam KP vērtējumā nav
noteicošā nozīme svaigā krēmsiera izvēlē.
188 Tā kā tirgus ir plašāks par Latvijas teritoriju, apvienotā
tirgus dalībnieka (kopējā) tirgus daļa ir mazāka nekā KP
aprēķinātā, KP secina, ka nav konstatējama būtiska konkurences
samazināšana vai dominējošā stāvokļa izveidošanās vai
nostiprināšanās svaigā krēmsiera vairumtirdzniecības tirgū.
3.9. Apvienošanās ietekmes
izvērtējums biezpiena vairumtirdzniecības tirgū
3.9.1. Konkrētās preces tirgus
189 KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens ir
noteikusi biezpiena vairumtirdzniecības tirgu, līdz ar to arī
šajā apvienošanās lieta, KP uzskata par pamatotu kā konkrētās
preces tirgu noteikt biezpiena vairumtirdzniecības tirgu.
3.9.2. Konkrētais ģeogrāfiskais
tirgus
190 Biezpienu gatavo no pasterizēta piena, un tā derīguma
termiņš nav liels, kas ir viens no iemesliem, kuru dēļ importa
iespējas ir ierobežotas, tomēr veikalos ir pieejams arī citās
Baltijas valstīs ražotais biezpiens. Importētā biezpiena piegādes
apjoms no 2012.-2015.gada maijam ir ar tendenci samazināties,
īpaši sākot ar 2014.gadu, un tas turpināja samazināties arī
2015.gada piecos mēnešos. Tā kā importētā biezpiena īpatsvara
rādītāji euro un naturālo vienību izteiksmē ir atšķirīgi,
KP nevar izdarīt viennozīmīgu secinājumu par ģeogrāfiskā tirgus
robežām biezpiena kategorijā, nosveroties par labu nacionālam vai
reģionālam Baltijas ģeogrāfiskajam tirgus definējumam lietā. KP
biezpiena kategorijā ģeogrāfiskā tirgus definēšanas jautājumu
konkrētajā gadījumā atstāj atvērtu, jo izdarītos secinājumus par
konkrēto apvienošanos tas nemaina.
3.9.3. Tirgus struktūra
191 RPK grupa ražo biezpienu ar zīmoliem "Valmiera",
"Limbažu piens", bet RPS ar zīmolu
"Kārums".
192 Dati par kopējo realizēto biezpiena dinamiku
mazumtirdzniecībā Latvijā liecina, ka konkrētajam produktam ir
tendence pieaugt.
193 KP no mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā apkopotā
informācija par apvienošanās dalībnieku biezpiena piegādes
īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada
līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas īpatsvars
mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*) [20-30]%,
2013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā (*) [20-30]%, bet 2015.gada
piecos mēnešos (*) [30-40]%.
194 RPS biezpiena piegādes īpatsvars mazumtirdzniecības tīklos
laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot,
liecina, ka RPS īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā
bija (*) [5-10]%, 2013.gadā (*) [1-5]%, 2014.gadā (*) [1-5]%, bet
2015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%.
195 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais biezpiena
īpatsvars mazumtirdzniecībai pēc euro 2014.gadā bija (*)
[30-40]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [30-40]%.
196 Nākošais lielākais konkurents ir AS "Tukuma
piens" ar vairāk kā uz pusi mazāku īpatsvaru, t.i., (*)
[10-20]% 2014.gadā un (*) [10-20]% īpatsvaru euro
izteiksmē 2015.gada piecos mēnešos.
9.attēls. Biezpiena piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā %,
euro (*)
Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija
197 RPK grupas biezpiena piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībai
Latvijā naturālā izteiksmē 2012.gadā bija (*) [20-30]%, 2013.gadā
(*) [20-30]%, 2014.gadā (*) [20-30]%, bet 2015.gada piecos
mēnešos (*) [20-30]%.
198 RPS biezpiena piegādes īpatsvars naturālā izteiksmē
2012.gadā bija (*) [5-10]%, 2013.gadā (*) [5-10]%, 2014.gadā (*)
[1-5]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%.
199 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais biezpiena
īpatsvars mazumtirdzniecībai naturālā izteiksmē 2014.gadā bija
(*) [20-30]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [20-30]%.
10.attēls. Biezpiena piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā
%, naturālās vienībās (*)
Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija
200 Novērtējot nākamā lielākā konkurenta AS "Tukuma
piens" īpatsvaru naturālās vienībās, secināms, ka 2014.gadā
tas bija (*) [10-20]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [10-20]%,
kas ir aptuveni uz pusi mazāka.
201 Novērtējot HHI koncentrācijas indeksu pirms un pēc
apvienošanās, četru gadu laikā, KP vērtējumā, tirgus ir vidēji
augstu koncentrēts. HHI pirms apvienošanās 2015.gada piecos
mēnešos bija 1603 punkti, bet pēc apvienošanās pārsniedz 1890
punktus, HHI indeksa pieaugums 2015.gada piecos mēnešos bija 295
punkti euro izteiksmē. Vienlaicīgi atzīstams, ka
koncentrācijas pieaugums aptuveni 295 punktu apmērā ir bijis
četru gadu periodā, kas KP vērtējumā liecina par vienmērīgu
koncentrācijas pieaugumu.
202 Novērtējot koncentrācijas indeksu 2015.gada piecos mēnešos
naturālās vienībās, secināms, ka HHI pirms apvienošanās ir 1478,
bet pēc apvienošanās 1628, līdz ar to apvienošanās koncentrācijas
indeksa pieaugums minētā laika periodā ir 149 punkti. Vienlaicīgi
atzīstams, ka koncentrācijas pieauguma rādītājs nav ar izteiktu
pieauguma tendenci.
3.9.4. Ietekmes izvērtējums
203 Kopējais apvienošanās dalībnieku īpatsvars
mazumtirdzniecībā 2015.gada piecos mēnešos euro izteiksmē
Latvijā vērtējama kā būtisks - (*) [30-40]%, jo nākošā konkurenta
AS "Tukuma piens" īpatsvars ir aptuveni uz pusi mazāks,
t.i., (*) [10-20]%.
204 KP vērtējumā apvienošanās dalībnieki ir tiešie konkurenti,
jo to piedāvātie produkti ir tuvi aizvietotāji no pieprasījuma
puses.
205 Citu Baltijas valstu biezpiena ražotāji Latvijā ir
pārstāvēti, tomēr AB "Pieno Zvaigzdes", AS
"Tere", AB "Rokiškio sūris", AB
"Vilkyskiu pienine", AB "Žemaitijos pienas",
Estover OÜ, AS "Farmi Piimatööstus" piegādātais
biezpiena apjoms katram atsevišķi ir salīdzinoši mazs. No
Latvijas ražotājiem mazumtirdzniecībā vēl bez AS "Tukuma
piens" ir pārstāvēti: AS "Jaunpils pienotava", AS
"Smiltenes piens", AS "Talsu piensaimnieks",
AS "Latgales piens", bet to īpatsvars ir mazs.
206 KP vērtējumā apvienošanās nevar likvidēt būtisku
konkurences spēku Latvijā, jo RPS pievienotais īpatsvars (*)
[1-10]% ir salīdzinoši neliels un tirgū pastāv ievērojams skaits
iespējamo aizvietotāju.
207 Kompensējošā pirktspēja biezpiena tirgū vērtējama kā
būtiska, jo to nodrošina vairāki modernā mazumtirdzniecībā
pārstāvētie tirgus dalībnieki. Mazumtirgotāji savu portfeli veido
pakārtojot to patērētāju vēlmēm, ievērojot Latvijas patērētāju
lojalitāti pret vietējiem produktiem. Vienlaikus atsevišķu
patērētāju paradumi un maksātspēja var būt par iemeslu
lojalitātei lētākai precei neatkarīgi no izcelsmes. Būtiski savas
pozīcijas stiprina ieviestie privāto preču zīmju produkti.
Turklāt lielākiem mazumtirdzniecības tīkliem, KP vērtējumā, ir
salīdzinoši vienkārši nomainīt piegādātājus vai atsevišķus to
produktus.
208 Jaunu tirgus dalībnieku iekļūšana tirgū KP vērtējuma
atkarīga no biezpiena cenu līmeņa, kvalitātes un citiem
aspektiem, ko pircējs var novērtēt kā nozīmīgus. Vienlaicīgi
atzīmējams, ka pašzīmola preces ieņem būtisku tirgus daļu, jo tām
ir zemāka cena kā piena pārstrādātāju zīmolu precēm.
209 Ievērojot AS "Tukuma piens" izaugsmi pēdējos
gados šajā tirgū, kā arī ārvalstu preču esamību, KP uzskata, ka
apvienotam uzņēmumam neveidosies tirgus vara, lai neatkarīgi no
klientiem un konkurentiem veidotu cenu politiku.
210 AS "Jaunpils pienotava"19 norādījusi,
ka "konkurence Latvijā izpaužas kā ierobežota apjoma
tirgū, kurā vairākiem mūsu valsts ražotājiem nākas konkurēt ne
tikai savā starpā, bet arī ar ES ražotājiem, kuri piedāvā analogu
produkciju un vienmēr pastāv iespēja vēl kādam tirgus dalībniekam
censties ienākt šajos tirgos. Jebkurai no uzskaitītajām precēm ir
alternatīvs piedāvājums starp Latvijas un ES
ražotājiem".
211 Neskatoties uz salīdzinoši nozīmīgo apvienošanās
dalībnieku tirgus pozīciju biezpiena vairumtirdzniecības tirgū
Latvijā, KP vērtējumā, nebūs novērojama būtiska konkurences
samazināšana vai dominējošā stāvokļa izveidošanās vai
nostiprināšanās, jo RPS pievienotais īpatsvars novērtējams kā
nebūtisks.
3.10. Apvienošanās ietekmes
izvērtējums saldējuma un saldētas sulas vairumtirdzniecības
tirgū
212 RPK grupa ražo saldējumu ar zīmoliem
"Ekselence", "Pols", "Nu fruits",
"Tio". Premia zīmoli ir "Klasika",
"Premia" un "Bravo", bet RPS zīmols ir
"Jungle Pop" (saldēta sula).
213 Atbilstoši Ziņojumā sniegtai informācijai 2014.gadā
euro izteiksmē RPK grupas tirgus daļa modernajā
tirdzniecībā Latvijā bija (*) [50-60]%, savukārt RPS (*)
[<1]%. Pēc apvienošanās RPK grupas tirgus daļa modernajā
tirdzniecībā sasniegs (*) [50-60]%.
214 KP ar 12.02.2015. lēmumu Nr.6 atļāva Nordic Foods Holding
OU iegūt izšķirošu ietekmi pār AS "Premia KPC" secinot,
ka neizveidosies dominējošs stāvoklis un konkurence saldējuma
vairumtirdzniecības tirgū netiks būtiski samazināta. Ņemot vērā,
ka saldējums, ko ražo RPS, nav piena produkts, bet gan ir
gatavots no sulas (zīmols "Jungle Pop"), kā arī to, ka
RPS tirgus daļa Latvijas teritorijā saldējuma ražošanas un
vairumtirdzniecības tirgū ir nebūtiska, tad apvienošanās uz šo
tirgu neatstās būtisku horizontālu ietekmi.
215 Turklāt saldējums ar preču zīmi "Kārums" nav RPS
ražots un pārdots produkts. Šā produkta ražotājs un pārdevējs ir
Igaunijā reģistrēts uzņēmums AS "Balbiino".
216 Tā kā RPS ražo tikai saldētu sulu, kas nav piena produkts,
tad saldējuma un saldētas sulas ražošanas un vairumtirdzniecības
tirgus apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts. Ņemot vērā
augstāk izklāstīto, KP nav pamata veikt dziļāku attiecīgā
konkrētā tirgus izpēti un novērtējumu.
217 Turklāt KP novērtējums par saldējuma piegādi
mazumtirdzniecībai Latvijā liecina, ka ievērojams ir importētā
saldējuma daudzums (UNILEVER (zīmoli "Magnum",
"Ben&Jerry's", AS "Balbiino" (zīmols
"Balbiino" u.c.), kas liecina, ka saldējuma produkcijas
ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks par Latvijas teritoriju.