6. pants

Pārtikas un dzērienu pārdošana

tirdzniecības automātos un citos mazumtirdzniecības kanālos

46 Apvienošanās dalībnieki veic karsto, auksto dzērienu un

uzkodu mazumtirdzniecību no tirdzniecības

automātiem13. Atbilstoši EK praksei pārdošana

tirdzniecības automātos definēta kā produktu un pakalpojumu

pārdošana bez uzraudzības tirdzniecības vietā, izmantojot

norēķinu sistēmu.14 Tirdzniecības automātu pakalpojumu

sniedzēji gūst ieņēmumus no gala produktu pārdošanas, izmantojot

tirdzniecības automātus.

47 Lēmumu par preces iegādi no tirdzniecības automāta pieņem

un samaksu veic preces patērētājs (gala lietotājs). Pārdošanas

ienākumus parasti patur automāta īpašnieks. Automāta īpašnieka

personāls automātus apkalpo - regulāri papildina to krājumus un

inkasē naudu.

48 Iepriekšējos lēmumos EK ir atstājusi atklātu jautājumu, vai

tirdzniecības automātu tirgus būtu jāturpina segmentēt. Jo īpaši

EK ir atstājusi atvērtu jautājumu, vai vajadzētu tirgu sadalīt,

vadoties no pārdotajiem produktiem, tas ir, karstie / aukstie

dzērieni un / vai uzkodas / pārtika.15 Vienlaikus

tirdzniecības automātu tirgū EK ir apsvērusi16, bet

atstājusi atklātu turpmāku segmentēšanu tirdzniecības automātiem:

i) karsti un auksti dzērieni, ii) uzkodas un ēdieni, iii) kārbas

un pudeles.

49 Vienlaikus, apsverot jautājumu, vai tirgum vajadzētu būt

iedalītam atkarībā no pakalpojuma veida un tā vai pakalpojums

ietver, piemēram, (i) tikai tirdzniecības automātu piegādi un

uzstādīšanu, salīdzinot ar (ii) pašu preču krājumu uzpildīšanu un

apkalpošanas pakalpojumu, šāda iedalīšana EK tirgus izpētēs

netika atbalstīta17. Piemēram, jautājumu par to, vai

tirdzniecības automātu tirgus ir jānodala, segmentējot pēc

pakalpojuma veida un produkta, var atstāt atklātu, jo konkurences

novērtējuma rezultāts nemainītos atkarībā no tirgus

definīcijas.18

50 KP vērtējumā karsto dzērienu, uzkodu un auksto dzērienu

pārdošanas darbību no tirdzniecības automātiem pirmšķietami var

sadalīt atsevišķās uzņēmēju un klientu sadarbības grupās: (i)

galalietotāji, kuri no tirdzniecības automātiem iegādājas karstos

dzērienus, uzkodas un aukstos dzērienus; (ii) tirdzniecības

automātu uzstādīšanas vietu / infrastruktūras apsaimniekotāji/

īpašnieki, kas attiecīgās telpas iznomā saimnieciskās darbības

veicējiem, kuri vēlas uzstādīt tirdzniecības automātus. Tomēr

šāds sadalījums nebūtu piemērots attiecīgās apvienošanās mērķiem,

jo tas nemainītu apvienošanās novērtējumu.

51 Vienlaicīgi KP vērtējumā attiecīgo pārtikas un dzērienu

pārdošanas tirdzniecības automātos tirgu ir pamatoti apskatīt no

iespējamās pārdošanas tirdzniecības automātos aizvietojamības ar

citiem aizvietotājiem jeb citiem mazumtirdzniecības kanāliem.

Tāpat pastāv pamatota nepieciešamība tirdzniecības automātu

darbību novērtēt arī no patērētāju (gala klientu) viedokļa un to,

vai uzkodas, auksti un karsti dzērieni ir iegādājami un

aizvietojami ar tādu pašu preci citos izplatīšanas kanālos kā

kioski, veikali, degvielas uzpildes stacijas (DUS) no patērētāja

(gala klienta) viedokļa.

52 Lielākais vairums tirdzniecības automātu pārdod ierobežotu

daudzumu dzērienu vai uzkodu produktu, kas apmierina klientu

uzkodu un atspirdzinājumu vajadzības starp ēdienreizēm. Lai gan,

attīstoties tirdzniecības automātu sarežģītības līmenim, pastāv

zināma tendence pārdot gan plašāku produktu klāstu, gan dzērienu

un pārtikas produktu kombinācijas, tas vēl Latvijā nav sasniedzis

izaugsmi, kurā tirdzniecības automātu pakalpojumi piedāvā tāda

veida pilnīgu pārklājumu, kas, piemēram, varētu aizstāt

ēdināšanas pakalpojumus ēdnīcās. Līdz ar to pārdošana no

tirdzniecības automāta ir uzskatāma par papildinošu pakalpojumu

ēdināšanai ēdnīcā, lai apmierinātu gala patērētāja vajadzības

ēkā/konkrētā vietā.19 Vienlaikus pārdošana no

tirdzniecības automātiem pakalpojums ir daudz zemāku izmaksu

risinājums (parasti daudz ierobežotāks pakalpojums) salīdzinājumā

ar ēdiena pārdošanu ēdnīcā vai pārtikas pārdošanu veikalos.

53 Attiecībā par kafijas un uzkodu pārdošanu no tirdzniecības

automātiem KP analīze lietā par konkrētās preces tirgu liecina,

ka, visticamāk, ir pamats konkrētās preces tirgus definīciju

paplašināt, proti, attiecīgajā preces tirgū iekļaut preču

pārdošanu ne tikai no tirdzniecības automātiem, bet paplašināt to

ar pārdošanu no citiem mazumtirdzniecības kanāliem, kā kioski

(NARVESEN), veikali, kafejnīcas un degvielas uzpildes stacijas

(DUS). Šādu konkrētās preces tirgus paplašināšanu KP pamato ar

iegūtajiem pierādījumiem lietā. Ziņojuma iesniedzējs sniedzis

informāciju, ka automātu operatori konkurē gan savā starpā, gan

arī ar ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kioskiem un pārtikas

veikaliem, kuru mērķauditorija ir tie paši klienti, kas iegādājas

preces no tirdzniecības automātiem. Tas izriet arī no apstākļa,

ka tirdzniecības automāti bieži ir izvietoti tajās pašās vietās,

kur ēdināšanas iestādes, kioski, pārtikas veikali - blakus darba

vietām, izglītības iestādēm utt. Tādēļ Ziņojuma iesniedzējs

uzskata, ka jāņem vērā, ka šī konkrētā tirgus dalībnieki ir

pakļauti intensīvai konkurencei no citu pārtikas un dzērienu

tirgotāju puses.

54 Tirgū pastāvošās ienākšanas barjeras var sniegt būtisku

informāciju par konkurences apstākļiem konkrētajā tirgū. Ja

iekļūšana tirgū ir pietiekami vienkārša, maz ticams, ka

apvienošanās radīs jebkādu būtisku pret konkurenci vērstu risku.

Tāpēc iekļūšanas ietekmes analīze ir svarīgs elements, novērtējot

kopējo ietekmi uz konkurenci. Būtiski ir arī novērtēt ienācēju

ietekmi no citu mazumtirdzniecības kanālu puses. Ziņojuma

iesniedzējs ir norādījis, ka, piemēram, (*). Ievērojot iepriekš

minēto, KP secina, ka minētais liecina, ka ienākošie konkurenti

no citiem mazumtirdzniecības kanāliem var izdarīt būtisku

konkurences spiedienu uz tirdzniecību no tirdzniecības

automātiem.

55 Vienlaicīgi, lai pārbaudītu minēto, KP veica arī klientu un

konkurentu aptauju, lai noskaidrotu, vai kafijas un uzkodu iegāde

no tirdzniecības automātiem tiek aizvietota ar attiecīgo preču

iegādi tuvumā esošajos DUS, veikalos, NARVESEN kioskos,

kafejnīcās u.c. tirdzniecības vietās. Klientu un konkurentu

vispārējie novērojumi par pārslēgšanās tendencēm liecina, ka

pastāv klientu pārslēgšanās uz kādu citu tiešā tuvumā esošu

vietu. Īpaši minētais būtu attiecināms saistībā ar kafijas

iegādi, jo ne vienmēr kafijas iegādes gadījumā lētāka cena var

būt noteicošais faktors. Atsevišķu klientu sniegtā informācija

apliecina, ka kafijas garšas un kvalitātes īpašības nereti var

būt viens no būtiskākajiem kritērijiem kafijas iegādē, tādēļ tiek

izvēlēti citi mazumtirdzniecības kanāli.

56 Lietā iegūtās klientu atbildes liecina, ka klienti

attiecīgos tirdzniecības automātus izvieto, lai apmierinātu savu

darbinieku vajadzības vai telpās ienākošo klientu, pacientu,

apmeklētāju vajadzības un tajā pašā laikā gūtu papildu ienākumus.

Neskatoties uz minēto, komersanti (klienti), kas izvieto

tirdzniecības automātus savā infrastruktūrā, ir novērojuši, ka

gala klienti (pircēji) iet uz citām tuvējām tirdzniecības vietām,

lai aizvietotu tirdzniecības automātā pārdotās preces ar tiešā

tuvumā esošām DUS, NARVESEN u.c. pārdotām tādām pašām vai

līdzīgām uzkodām vai dzērieniem (kafija, limonāde). Piemēram, VAS

"Latvijas dzelzceļš"20 ir norādījis, ka

Rīgas dzelzceļa stacijā izvietotos tirdzniecības automātus gala

klienti var aizvietot, jo apkārt tirdzniecības centram Origo ir

gan STOCMANN, viesnīcas un kafejnīcas. Arī SIA "MAXIMA

Latvija"21 norādījusi, ka pastāvošās alternatīvas

būtu jāņem vērā. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes

slimnīca" norādījusi, ka kafiju/uzkodas var iegādāties kādās

citās tuvējās tirdzniecības vietās (NARVESEN, RIMI u.c.).

57 Savukārt konkurenti snieguši informāciju, ka gala klienti

pārorientēsies no tirdzniecības automātiem uz citām vietā, ja

kafejnīcas, kioski, DUS, veikali būs tiešā tuvumā. Vienlaicīgi

konkurenti ir novērojuši, ka ar lielu varbūtību gala klienti

pārorientēsies, jo apgrozījums samazinās, ja ir konkurējoši

pakalpojumi (citi izplatīšanas kanāli) tiešā tuvumā.

58 Ievērojot KP lietā konstatēto, ka, visticamāk, pastāv

pārdošanas no tirdzniecības automātiem aizvietojamības iespējas

gan no patērētāju (gala klientu), gan citu izplatīšanas kanālu

puses, KP vērtējumā konkrētās preces tirgus būtu paplašināms ar

uzkodu, auksto un karsto dzērienu tirdzniecību arī no citiem

mazumtirdzniecības kanāliem. Tomēr precīzu konkrētās preces

tirgus definīciju KP atstāj atvērtu, jo konkrētā apvienošanās

darījuma izvērtēšanā nav būtiska nozīme tam, cik tiek sašaurināta

konkrētās preces tirgus definīcija konkrētajā lietā. Neatkarīgi

no tā, kāda tiek izvēlēta attiecīgā tirgus definīcija, tas

nemainītu novērtējumu apvienošanās lietā.

59 Par pārtikas un dzērienu pārdošanu tirdzniecības automātos

Ziņojuma iesniedzējs norāda, ka apvienošanās dalībnieki šajā

tirgū piedāvā pakalpojumus visā valsts teritorijā. Apvienošanās

dalībnieki mēdz arī piedalīties centralizētos iepirkumos šī

pakalpojuma sniegšanā. Arī EK pārtikas un dzērienu pārdošanas

tirgu tirdzniecības automātos savā praksē ir konstanti definējusi

ģeogrāfiskās teritorijas robežās, kas nav šaurāka par

dalībvalsti22.

60 Vienlaikus KP secina, ka uzņēmumi, kas nodarbojas ar

uzkodu, karsto un auksto dzērienu tirdzniecību no tirdzniecības

automātiem, tirdzniecības automātus novieto visdažādākās lokālās

vietās Latvijas teritorijas ietvaros, tāpēc dažādās vietās

novietotie tirdzniecības automāti patērētājiem (gala klientiem)

nav aizvietojami.

61 KP veiktā apvienošanās dalībnieku novietoto tirdzniecības

automātu atrašanās vietu analīze pēdējo četru gadu griezumā

(2016.-2019. gads) liecina, ka apvienošanās dalībnieku vietu

skaits, kur tiešā tuvumā aptuveni līdz 250 metru attālumā

esošajiem tirdzniecības automātiem nav konkurentu tirdzniecības

automātu vai citu tirdzniecības vietu (veikalu, kiosku, DUS

u.c.), ir neliels. Šādas vietas, kur nav konstatējama

aizvietojamība ar kādu citu alternatīvu, veido tikai aptuveni (*)

[1-5]% no apvienošanās dalībnieku kopējā automātu skaita.

62 Lai gan šīs apvienošanās vajadzībām ģeogrāfisko tirgu

karsto dzērienu, uzkodu un auksto dzērienu tirdzniecībai no

tirdzniecības automātiem un citiem tirdzniecības kanāliem varētu

definēt kādu lokālu Latvijas teritoriju ietvaros, KP uzskata, ka

konkrētās lietas ietvaros konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīcija

var tikt atstāta atvērta, jo tas neietekmēs secinājumus par

apvienošanās ietekmi.