9. pants

Pircēju iepirkuma vara

211 Ne tikai konkurenti īsteno konkurences spiedienu uz

piegādātāju, bet to var radīt arī pircēji. Pat uzņēmumi ar ļoti

lielām tirgus daļām nevar pēc apvienošanās būtiski ietekmēt

efektīvu konkurenci, jo īpaši darbojoties lielā mērā neatkarīgi

no saviem pircējiem, ja pircējiem ir kompensējoša pirktspēja

(countervailing buyer power). Kompensējoša pirktspēja šajā

kontekstā būtu jāsaprot kā pircēja, šajā Lietā kā mazumtirgotāja

un industriālā klienta, spēja komerciālās sarunās panākt

vienošanos ar pārdevēju, kuras pamatā ir pircēja lielums,

komerciālais nozīmīgums un spēja pārorientēties uz alternatīviem

piegādātājiem.60

212 Ņemot vērā EK praksi, pircēju vara ir ņemama vērā tikai

gadījumos, kad apvienošanās notiek vidēji un augsti koncentrētos

tirgos, vai saistībā ar citiem apstākļiem, kas ierobežo apvienoto

uzņēmumu.61 EK lēmumos par pircēja varu vērtē četrus

faktorus:

1) vai pastāv būtiskas, pastāvīgas alternatīvas vai klients

var izteikt ticamus draudus;

2) vai pircējiem ir iniciatīva darboties;

3) vai pircēja vara izlīdzinās ar līdzīgu vai lielāku

apvienotā uzņēmuma varu;

4) kāda ir mazāko klientu loma.

213 KP norāda, ka pircējam - mazumtirgotājiem un

industriālajiem klientiem - ir vara, ja ir citas pieejamas un

īstenojamas alternatīvas, vai arī pircējs var izteikt citus

ticamus draudus, lai iegūtu virsroku sarunās ar piegādātāju -

apvienoto tirgus dalībnieku. Ja nav ticamas alternatīvas, tad

pircējam nav tirgus varas. EK lietā SCA/Meta

Tissue62 dominējošā stāvoklī esošajiem pārdevējiem

bija 80-90 % tirgus daļu un EK atzina, ka pircējiem nav adekvātu

alternatīvu: pārslēgties uz citiem piegādātājiem (citos

ģeogrāfiskajos tirgos, uz citiem produktiem, ņemot vērā

pārslēgšanās izmaksas), sponsorēt jaunu tirgus dalībnieku

ienākšanu tirgū, uzsākt vai palielināt pašu ražošanu,

mazumtirgotāju gadījumā izņemt no sortimenta vai novietot

piegādātāju produktus sliktākās vietās veikalā, samazināt

iepirktos daudzumus, u.c.

214 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina (skat. 5.

punktu), ka ietekmētajos tirgos apvienotā tirgus dalībnieka

tirgus daļa gala patērētājiem paredzētajiem produktiem ir no

60-80 %. Faktiski RDZ un DDZ konkurenti minētajos tirgos ir

mazumtirgotāju privāto preču zīmju produkti, kuru konkurētspēju

ierobežo fakts, ka minētos produktus ražo galvenokārt

apvienošanās dalībnieki. Pārējo miltu, miltu maisījumu, pārslu

piegādātāju tirgus daļas ir nelielas, turklāt daļa no tiem

izplata tikai nišas produktus. Kviešu un rudzu miltu tirgos

industriālajiem klientiem apvienošanās dalībnieku tirgus daļas

arī ir vēl lielas.

215 Ziņojumā norādīts, ka miltu un miltu izstrādājumu

patēriņš, galvenokārt kviešu un rudzu maizei, ir ievērojami

samazinājies, norādot uz vietējā tirgus samazināšanos.

Samazinoties vietējam tirgum, samazinās iespējamība gūt peļņu,

realizējot produkciju vietējos tirgos, tādējādi arī samazinās

varbūtība jaunam tirgus dalībniekam ienākt attiecīgajos tirgos.

Attiecīgi tas varētu būt kā kavējošais faktors jaunu piegādātāju

ienākšanai miltu tirgos.

216 Izvērtējot Lietā iegūto informāciju, tiek secināts, ka

Latvijas lielākie mazumtirgotāji miltu, to maisījumu un auzu

pārslu kategorijās nespētu tuvāko divu gadu laikā pārslēgties uz

citiem piegādātājiem (citos ģeogrāfiskajos tirgos, uz citiem

produktiem), jo šobrīd lielākajai daļai aptaujāto uzņēmumu nav

zināmi potenciāli šo preču grupu piegādātāji, kas varētu būt

efektīvi konkurenti RDZ un DDZ. Līdzīga informācija ir iegūta arī

no industriālajiem klientiem.

217 Mazumtirgotāji nevar atlikt miltu, to maisījumu un auzu

pārslu un putru iegādi, jo šie produkti ir nepieciešami

patērētājiem katru dienu. Arī industriālajiem klientiem

izejvielas ir nepieciešamas nepārtraukti.

218 Attiecībā par preču cenām Ziņojumā norādīts, ka, lai

paaugstinātu sortimentā esošās preces cenu, DDZ obligāti ir

jānosūta mazumtirgotājam vēstule ar izvērstu pamatojumu un

iemeslu cenas paaugstināšanai. Bez šāda veida pamatojuma

mazumtirgotājs DDZ cenas paaugstināšanas lūgumu nemaz nevērtē. Ja

mazumtirgotājs nepiekrīt paaugstināt cenu un uzstāj uz

līdzšinējās cenas saglabāšanu, tad attiecīgo preci mazumtirgotājs

var pat izslēgt no sortimenta, ja DDZ nepiekrīt tās cenas

saglabāšanai. Izvērtējot minēto informāciju, tiek secināts, ka,

mazumtirgotājiem, kas darbojas konkurences apstākļos ar citiem

mazumtirgotājiem, ir svarīgi saglabāt konkurētspējīgu sortimentu,

kura būtisks elements ir preču cenas. Tāpēc KP skatījumā

mazumtirgotājiem obligāti ir jāvērtē piegādātāju pamatojums cenu

paaugstinājumam. Turklāt patērētāju rezultāti parādīja, ka

apvienošanās rezultātā ietekmēto preču cenas ir viens no trijiem

svarīgākajiem kritērijiem (otrs svarīgākais pēc preču

kvalitātes), kurus izvērtē pircējs, izvēloties preces Lietā

definētajos preču tirgos.

219 11.01.2022. tikšanās laikā ar DDZ pārstāvjiem KP aicināja

DDZ iesniegt pierādījumus par mazumtirgotāju pret DDZ īstenoto

tirgus varu. 01.02.2022. KP saņēma DDZ paskaidrojumus un saraksti

par laika periodu no 2015. līdz 2021. gadam. DDZ ir norādījusi,

ka šī sarakste pierāda mazumtirgotāju noraidošu attieksmi pret

produktu iepirkuma cenu paaugstināšanu un apstākli, ka jaunu

produktu iekļaušana sortimentā ir ilgstošs process. Turklāt

mazumtirgotāji, ja vien tie paši nevēlas, jaunus produktus

sortimentā iekļauj nelabprāt un vilcinās atbildēt uz piegādātāju

piedāvājumiem.

220 Izvērtējot minēto informāciju, KP secina, ka, ņemot vērā

laika posmu un iesniegto pierādījumu apjomu, ir bijuši tikai

atsevišķi gadījumi, kad DDZ nav varējusi vienoties par miltu

cenām un to sortimentu mazumtirdzniecības veikalos. (*).

Izvērtējot minēto gadījumu, KP norāda, ka nevar izdarīt

secinājumus attiecībā par to, cik ilgā laika periodā

mazumtirgotājam būtu jāizvērtē piegādātāja priekšlikumi, jāņem

vērā, ka mazumtirdzniecības veikala sortimenta vienību skaits ir

mērāms tūkstošos. (*).

221 Vairāki DDZ iesniegtie sarakstes piemēri ir attiecināmi uz

tādiem tirgiem kā makaroni no cieto kviešu miltiem, rīsiem,

griķiem, kuros konkurence netiek būtiski ietekmēta apvienošanās

rezultātā. Turklāt šajos tirgos RDZ un DDZ ir salīdzinoši daudz

konkurentu, tāpēc mazumtirgotāji var izvēlēties sev piemērotākos

produktus no vairāku piegādātāju sortimenta.

222 Minētais norāda, ka apvienotajam tirgus dalībniekam pēc

darījuma pabeigšanas tādos tirgos kā milti (kviešu, rudzu, auzu),

miltu maisījumi, auzu pārslas, makaroni no mīkstajiem kviešu

miltiem, putras mazajos iepakojumos, kuru sastāvā ir auzu pārslu

tirgos gala patērētājiem, izveidosies tirgus vara, un pircējiem,

pat Latvijas lielākajiem mazumtirgotājiem, samazināsies

piegādātāju izvēle.

223 Ir sarežģīti izvērtēt, vai pircēja - mazumtirgotāja - vara

ir līdzīga vai lielāka kā apvienošanās dalībniekiem kopā.

Jautājums ir, kurai no pusēm ir lielāki zaudējumi, ja saistības

tiek pārtrauktas. Ziņojumā ir norādīts, jau šobrīd DDZ lielāko

daļu saražotās produkcijas eksportē, tādējādi varbūt DDZ varētu

vismaz daļu no mazumtirgotāju neakceptētā preču apjoma

eksportēt.

224 Secināms, ka gadījumos, kad apvienošanās rezultātā

izveidojas lielas apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļas

būtiski ietekmētajos tirgos, mazumtirgotāju iepirkuma vara,

iespējams, nevarēs radīt pietiekamu pretspēku, jo darījuma vara

visdrīzāk piederēs apvienotajam uzņēmumam un pircēju izvēles

iespējas būs ierobežotas. KP pieļauj, ka prognozējamā situācija

var izvērsties arī tādējādi, ka darījuma partneri būs līdzīgās

pozīcijās. EK pie līdzīgiem konkurences apstākļiem apšaubīja

argumentu par mazumtirgotāju iepirkuma varu, jo pircējam nav citu

variantu, kā sadarboties ar apvienoto tirgus

dalībnieku.63