Par tirgus dalībnieku apvienošanos

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Vispārīgie apsvērumi

56 Saskaņā ar KL 16. panta trešo daļu KP aizliedz

apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais

stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā

konkrētajā tirgū. Tādējādi apvienošanās ietekmes uz konkurenci

izvērtējumā novērtējams dominējošā stāvokļa rašanās vai

nostiprināšanās risks vai arī būtisks konkurences samazinājums

jebkurā konkrētajā tirgū apvienošanās rezultātā.

57 Apvienošanās sekas uz sabiedrības labklājību ir atkarīgas

no daudziem dažādiem faktoriem, kas saistīti ar tirgus apstākļiem

un iespējamiem ieguvumiem no apvienošanās. Apvienošanās

izvērtējums balstās uz ekonomikas teorijās izdarītajiem

secinājumiem, to vispārējs apkopojums ir atrodams 05.02.2004.

Pamatnostādnēs par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā

ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (2004/K

31/03) (turpmāk - Pamatnostādnes), atbilstoši kurām var vadīties,

vērtējot apvienošanās sekas uz konkurenci. Lai novērtētu

paredzamo apvienošanās ietekmi uz attiecīgajiem tirgiem,

analizējama apvienošanās iespējamā pret konkurenci vērstā ietekme

un attiecīgie kompensācijas faktori, piemēram, šķēršļi ienākšanai

tirgū un iespējamie efektivitātes ieguvumi, ko piedāvā

puses.14

58 KL 16. panta trešā daļa piešķir KP tiesības aizliegt gan

tādas apvienošanās, kuru rezultātā rodas vai nostiprinās

dominējošais stāvoklis, gan tādas, kuru dēļ var tikt būtiski

samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. KP ir pienākums

pierādīt, ka apvienošanās darījums nav saderīgs ar kopējo

tirgu.15

59 Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - EST) praksē

nostiprinātais pierādīšanas standarts prasa varbūtību

izvērtējumu, kura iespējamība ir vislielākā.16

60 Atbilstoši EST judikatūrā nostiprinātajām atziņām tāda

prognozes analīze, kas vajadzīga koncentrācijas kontroles jomā,

ir jāveic ar lielu rūpību, jo šāda analīze neattiecas uz pagātnes

notikumu vērtējumu, par kuriem bieži ir pieejami vairāki

pierādījumu elementi, tādējādi sniedzot iespēju izprast

cēloņsakarības vai šī brīža notikumus, bet drīzāk, lai paredzētu

notikumus, kas vairāk vai mazāk ticami varētu izcelties nākotnē,

ja netiek pieņemts lēmums, ar ko aizliedz vai precizē plānotas

koncentrācijas nosacījumus. Tādējādi prognozes analīzi veido

izvērtējums tam, kā koncentrācija var mainīt faktorus, kas nosaka

konkurences stāvokli attiecīgajā tirgū, lai pārbaudītu, vai tā

efektīvai konkurencei radīs nozīmīgus traucējumus. Kā jau

norādīts, šādai analīzei ir jāparedz dažādas cēloņsakarības, lai

apstiprinātu tās, kuru iespējamība ir vislielākā.17 Ja

apvienošanās ir jāaizliedz, jo tā radīs vai nostiprinās

dominējošu stāvokli paredzamā laikposmā, KP ir pienākums sniegt

pārliecinošus pierādījumus par to.18

61 Fakts, ka apvienošanās kontrole ir vērsta uz nākotnes

uzvedības noteikšanu, nozīmē, ka tai jābūt daļēji teorētiskai.

Konkurences iestādēm, kuras nolemj noraidīt apvienošanos, jābūt

konkurētspējas kaitējuma teorijai attiecībā uz to, kāpēc tirgus

klientiem nākotnē strādās ne tik labi. Tomēr nebūtu pieņemami, ja

iestādes varētu iebilst pret apvienošanos, tikai pamatojoties uz

teoriju. Nav nekā nelikumīga apvienošanās darbībās, un

korporatīvās kontroles tirgus, kurā firmas konkurē par tiesībām

nopirkt un vadīt uzņēmumus, ir svarīga brīvā tirgus ekonomikas

iezīme. Iejaukšanos no iestāžu puses nevajadzētu pieļaut,

pamatojoties tikai uz pieņēmumu. No tā izriet, ka no konkurences

iestādēm jāprasa iesniegt pierādījumus, kas atbalsta to

konkurētspējas kaitējuma teoriju. Konkurences iestādēm ir

jāpierāda, ka tirgus pēc apvienošanās būs mazāk konkurējošs nekā

tad, ja apvienošanās nebūtu notikusi. Citiem vārdiem sakot,

iestādēm ne tikai jāparedz iespējamais apvienošanās rezultāts,

bet arī jāapsver pretējie fakti (the counterfactual),

analizējot situāciju, ja apvienošanās nebūtu

notikusi.19

62 EK savā praksē, vērtējot apvienošanās darījumus, pamatā

prognozē to ietekmi uz konkurenci trīs gadu20

periodā.21 Piemēram, Astra Zeneca/Novartis

lietā EK savā analīzē ņēma vērā tikai tās tirgus dalībnieku

preces, kuru realizācija tiktu sākta laika periodā no

apvienošanās lēmuma pieņemšanas (2000. gada jūlijs) līdz 2003.

gadam.22 Tāpat Glaxo Wellcome/SmithKline

Beecham lietā EK konkurences novērtējumu sniedza par periodu

līdz trīs gadiem pēc apvienošanās darījuma.23 Savukārt

Alcoa/Reynolds lietā EK norādīja, ka potenciālās ražotnes

darbības uzsākšana piecus gadus pēc lēmuma par apvienošanos

pieņemšanas ir ārpus laika posma, kurā iespējams ticami prognozēt

ietekmi uz konkurenci.24

63 Vienlaikus KP nav pienākuma bez saprātīgām šaubām pierādīt,

ka koncentrācija rada konkurences samazinājumu25, vai

sniegt tādu kaitējuma teoriju, kas nav apšaubāma. Ja šāds būtu

piemērojamais standarts apvienošanās darījumu izskatīšanā, tad KP

praktiski nespētu aizliegt (vai atļaut26) nevienu

apvienošanās darījumu.

64 Tāpat KL 16. panta trešā daļa skaidri norāda uz

nepieciešamību noteikt, vai apvienošanās var būtiski samazināt

konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū. Tas nozīmē, ka KP nav

precīzi jānosaka iespējamais kaitējuma veids klientam - ir

jākonstatē iespējamais konkurences samazinājums tirgū. Proti, KP

ir jāspēj formulēt, kāda ir apvienošanās problemātika un

iespējamais kaitējums, taču šiem apgalvojumiem nav jābūt

kategoriskiem un pilnībā neapstrīdamiem, neapšaubāmiem, jo tas,

vai apvienošanās būtiski nostiprinās dominējošo stāvokli vai arī

būtiski samazinās konkurenci, faktiski ir prognoze. Prognozes

veidošanā apsveramie faktori ir ekonomiska rakstura un veidoti

ilgstošas prakses ceļā.27

65 Vērtējot apvienošanās aizliegumu tiesiskumu, noteicoši ir

tie faktiskie apstākļi, kas ir notikuši līdz ziņojuma par

apvienošanos iesniegšanai KP un kas notiek lietas izmeklēšanas

laikā KP. Turpretim konkrēto tirgu perspektīvu prognoze balstās

uz pārbaudāmiem faktiem pagātnē un uz šiem faktiem izdarītu

indukcijas slēdzienu par kopsakarībām nākotnē.28

Apvienošanās darījumu novērtēšanas gadījumos nevar būt runa par

neapstrīdamu, izmērāmu un faktisku kaitējumu konkurencei, ņemot

vērā, ka KP ir jāveic uz nākotni vērsts novērtējums. Veicot uz

nākotni vērstu novērtējumu, nav iespējams pilnīgi precīzi

prognozēt, kādas izmaiņas tirgū notiks apvienošanās darījuma

īstenošanas gadījumā, bet gan ir iespējams prognozēt visticamāko

attīstības scenāriju.

66 Ņemot vērā minēto, KP apvienošanās izvērtēšanas gadījumos

lēmums jāpieņem, izsverot varbūtību līdzsvaru, un tas tiek

balstīts uz KP prognozēm par visticamāko tirgus attīstību

apvienošanās darījuma rezultātā.

67 Pastāv divi galvenie veidi, kā horizontālās apvienošanās

var būtiski traucēt efektīvu konkurenci, jo īpaši, radot vai

nostiprinot dominējošo stāvokli:

1) likvidējot svarīgus konkurences ierobežojumus vienam vai

vairākiem uzņēmumiem, kas attiecīgi būtu palielinājuši tirgus

daļu, neizmantojot koordinētu rīcību (nekoordinēta

ietekme);

2) izmainot konkurenci tā, lai ievērojami palielinātu

varbūtību, ka uzņēmumi, kas agrāk nav koordinējuši savu rīcību,

koordinēs un paaugstinās cenas vai citādi kaitēs efektīvai

konkurencei. Apvienošanās var arī atvieglot koordinēšanu, padarīt

to stabilāku vai efektīvāku uzņēmumiem, kas pirms apvienošanās

veikuši koordinēšanu (koordinētā

ietekme).29

68 Par koordinētas ietekmes pastāvēšanu Lietas izpētes laikā

pierādījumi netika iegūti, Lietas izpētes laikā padziļināti

vērtēta iespējamā nekoordinētā ietekme. Atbilstoši Pamatnostādnēm

faktori, kas norāda, ka apvienošanās radīs nekoordinētu ietekmi,

ir:

1) uzņēmumiem, kas apvienojas, ir lielas tirgus

daļas;30

2) uzņēmumi, kas apvienojas, ir tuvi

konkurenti;31

3) klientiem ir ierobežotas iespējas mainīt

piegādātāju;32

4) maz ticams, ka konkurenti palielinās piedāvājumu, ja

paaugstināsies cenas;33

5) apvienotā struktūra spēj kavēt konkurentu

paplašināšanos;34

6) apvienošanās likvidē svarīgu konkurētspējīgu

spēku.35

69 Ievērojot minēto, turpmāk sniegta ietekmēto tirgu analīze

atbilstoši norādītajiem raksturlielumiem.