Par tirgus dalībnieku apvienošanos

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Konkrētās preces tirgus

20 Ziņojumā ir sniegta informācija par Apvienošanās dalībnieku

darbību Latvijas teritorijā. Iesniedzēja darbības veidi:

• ERGO Insurance SE Latvijas filiāle sniedz klientiem tādus

nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus kā medicīnisko izdevumu

apdrošināšana, saistību apdrošināšana, KASKO, OCTA, un cita veida

transportlīdzekļu apdrošināšana, jūras un transporta

apdrošināšana, nekustamo īpašumu apdrošināšana un cita veida

apdrošināšana, kā arī saistību pārapdrošināšana;

• ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle sniedz klientiem

ārstniecības izmaksu apdrošināšanas pakalpojumus, kā arī dažāda

veida dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus;

• ERGO Invest SIA īsteno pašu vai nomātu īpašumu izīrēšanu un

pārvaldīšanu ERGO grupas uzņēmumu vajadzībām.

21 ADB Gjensidige piedāvā klientiem plaša profila nedzīvības

apdrošināšanas produktus: īpašuma apdrošināšanu, ceļojumu

apdrošināšanu, OCTA, KASKO un citus produktus.

22 Ziņojumā kā ietekmētais tirgus ir norādīts nedzīvības

apdrošināšanas pakalpojumu tirgus, balstoties uz Apdrošināšanas

un pārapdrošināšanas likumā norādītajiem apdrošināšanas produktu

veidiem. Tādējādi, kā norāda Iesniedzējs, Apvienošanās dalībnieku

darbība pārklājas divpadsmit nedzīvības apdrošināšanas produktu

tirgos, kas ir attiecīgi uzskatāmi par ietekmētajiem tirgiem.

23 KP savā praksē ir analizējusi nedzīvības apdrošināšanas

tirgus, pamatojoties uz apdrošināšanas kategorijām, kas

uzskaitītas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas

likumā2, ievērojot to, ka katrs apdrošināšanas veids

sedz cita veida riskus, kā arī ka šo produktu īpašības, prēmijas

un mērķi ir dažādi3. Turklāt Apdrošināšanas un

pārapdrošināšanas likuma 19. panta trešajā daļa ir noteikts, ka

apdrošināšanas licence tiek izsniegta katram apdrošināšanas

veidam atsevišķi. Attiecībā uz produktu izplatīšanas tirgu KP

līdz šim, vērtējot horizontālās apvienošanās apdrošināšanas

sabiedrību starpā, nav atsevišķi vērtējusi apdrošināšanas

produktu izplatīšanu, izmantojot brokeru pakalpojumus.

24 Savukārt Eiropas Komisija (turpmāk - EK) savā praksē

attiecībā uz apdrošināšanas sektoru ir vērtējusi vairākas

apvienošanās apdrošināšanas sektorā. Iepriekšējos lēmumos EK ir

nošķīrusi trīs apdrošināšanas produktu tirgus: nedzīvības

apdrošināšana, dzīvības apdrošināšana,

pārapdrošināšana4. Attiecībā uz nedzīvības

apdrošināšanas produktiem EK pieeja ir uzskatīt, ka attiecīgo

produktu tirgus var sadalīt pēc apdrošinātajiem riskiem. EK

praksē par atsevišķiem nedzīvības apdrošināšanas tirgiem ir

uzskatīti šādi tirgi: nelaimes gadījumu un slimības apdrošināšana

(1), transportlīdzekļu apdrošināšana (2), īpašuma apdrošināšana

(3), atbildības apdrošināšana (4), jūras, aviācijas un transporta

apdrošināšana (5), kredītu un galvojumu apdrošināšana (6) un

ceļojumu apdrošināšana (7). Atsevišķos lēmumos EK ir apskatījusi

arī citu apdrošināšanas risku tirgus, ņemot vērā attiecīgās

valsts nacionālo apdrošināšanas klasifikāciju5.

Attiecībā uz produktu izplatīšanas līmeni EK ir konstatējusi, ka

apdrošināšanas produktus izplata brokeri (brokerage

distribution) vai caur citiem kanāliem tieši (direct

distribution)6. EK ir apsvērusi izdalīt

apdrošināšanas izplatīšanu ar brokeru starpniecību kā atsevišķu

preces tirgu, ņemot vērā, ka lielie pakalpojuma ņēmēji, kuriem ir

nepieciešama brokeru palīdzība, neuzskata citus kanālus par

aizstājējiem brokeru sniegtajiem pakalpojumiem.

Pieprasījuma un piedāvājuma

aizstājamība

25 Apdrošināšanas pakalpojums ir riska nodošana, nododot

konkrētu, bet neprognozējamu gadījumu rezultātā radušos

finansiālo zaudējumu risku no personas vai organizācijas

apdrošinātājam apmaiņā pret samaksu jeb prēmiju. Ja iestājas

konkrētais gadījums, persona vai organizācija var iesniegt

apdrošinātājam prasību par atlīdzības izmaksu vai pakalpojuma

nodrošināšanu.7

26 Pieprasījumu pēc pakalpojuma rada gan publiskās, gan

fiziskās personas, gan privātie tirgus dalībnieki. Publiskās

personas visbiežāk apdrošināšanas pakalpojumu iegādājas iepirkuma

rezultātā atbilstoši Publiskā iepirkuma likumā noteiktajām

procedūrām, savukārt privātie apdrošināšanas ņēmēji

apdrošināšanas pakalpojumu iegūst gan, iegādājoties to tieši, no

apdrošinātāja, gan ar apdrošināšanas brokera starpniecību, kurš

pieprasa attiecīgā produkta piedāvājumu vairākiem

apdrošinātājiem, pārrunā noteikumus un piedāvā klientiem labāko

risinājumu.

27 EK ir atzinusi, ka no pieprasījuma puses apdrošināšana, kas

sedz vienu risku, nav aizstājama ar apdrošināšanu, kas sedz citu

risku, tādēļ nedzīvības apdrošināšana var tikt iedalīta tik

daudzos konkrētās preces tirgos, cik dažādi riski tiek

segti8.

28 Piedāvājuma aizstājamība tiek ņemta vērā tikai tad, ja tās

ietekme efektivitātes un ātruma ziņā ir līdzvērtīga pieprasījuma

aizstāšanas radītajai ietekmei.9

29 EK iepriekš norādījusi, ka no piedāvājuma puses ir

iespējama aizvietojamība starp dažādiem nedzīvības apdrošināšanas

segmentiem, jo nosacījumi nedzīvības apdrošināšanas

nodrošināšanai noteiktiem riska veidiem ir diezgan līdzīgi, un

lielākā daļa nedzīvības apdrošinātāju darbojas vairākos riska

seguma veidos10.

30 Ņemot vērā iepriekš minēto, KP kā konkrētās preces tirgus

Lietā definē šādus nedzīvības apdrošināšanas tirgus:

• nelaimes gadījumu apdrošināšana;

• galvojumu apdrošināšana;

• dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana;

• kravu apdrošināšana;

• vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana;

• kuģu apdrošināšana;

• īpašuma apdrošināšana;

• KASKO;

• palīdzības (ceļojumu) apdrošināšana;

• OCTA;

• dzelzceļa transporta apdrošināšana;

• veselības apdrošināšana.