3. pants

1Konkrētās preces tirgus

220 Ziņojumā ir sniegta informācija par Apvienošanās dalībnieku

3darbību Latvijas teritorijā. Iesniedzēja darbības veidi:

4• ERGO Insurance SE Latvijas filiāle sniedz klientiem tādus

5nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus kā medicīnisko izdevumu

6apdrošināšana, saistību apdrošināšana, KASKO, OCTA, un cita veida

7transportlīdzekļu apdrošināšana, jūras un transporta

8apdrošināšana, nekustamo īpašumu apdrošināšana un cita veida

9apdrošināšana, kā arī saistību pārapdrošināšana;

10• ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle sniedz klientiem

11ārstniecības izmaksu apdrošināšanas pakalpojumus, kā arī dažāda

12veida dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus;

13• ERGO Invest SIA īsteno pašu vai nomātu īpašumu izīrēšanu un

14pārvaldīšanu ERGO grupas uzņēmumu vajadzībām.

1521 ADB Gjensidige piedāvā klientiem plaša profila nedzīvības

16apdrošināšanas produktus: īpašuma apdrošināšanu, ceļojumu

17apdrošināšanu, OCTA, KASKO un citus produktus.

1822 Ziņojumā kā ietekmētais tirgus ir norādīts nedzīvības

19apdrošināšanas pakalpojumu tirgus, balstoties uz Apdrošināšanas

20un pārapdrošināšanas likumā norādītajiem apdrošināšanas produktu

21veidiem. Tādējādi, kā norāda Iesniedzējs, Apvienošanās dalībnieku

22darbība pārklājas divpadsmit nedzīvības apdrošināšanas produktu

23tirgos, kas ir attiecīgi uzskatāmi par ietekmētajiem tirgiem.

2423 KP savā praksē ir analizējusi nedzīvības apdrošināšanas

25tirgus, pamatojoties uz apdrošināšanas kategorijām, kas

26uzskaitītas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas

27likumā2, ievērojot to, ka katrs apdrošināšanas veids

28sedz cita veida riskus, kā arī ka šo produktu īpašības, prēmijas

29un mērķi ir dažādi3. Turklāt Apdrošināšanas un

30pārapdrošināšanas likuma 19. panta trešajā daļa ir noteikts, ka

31apdrošināšanas licence tiek izsniegta katram apdrošināšanas

32veidam atsevišķi. Attiecībā uz produktu izplatīšanas tirgu KP

33līdz šim, vērtējot horizontālās apvienošanās apdrošināšanas

34sabiedrību starpā, nav atsevišķi vērtējusi apdrošināšanas

35produktu izplatīšanu, izmantojot brokeru pakalpojumus.

3624 Savukārt Eiropas Komisija (turpmāk - EK) savā praksē

37attiecībā uz apdrošināšanas sektoru ir vērtējusi vairākas

38apvienošanās apdrošināšanas sektorā. Iepriekšējos lēmumos EK ir

39nošķīrusi trīs apdrošināšanas produktu tirgus: nedzīvības

40apdrošināšana, dzīvības apdrošināšana,

41pārapdrošināšana4. Attiecībā uz nedzīvības

42apdrošināšanas produktiem EK pieeja ir uzskatīt, ka attiecīgo

43produktu tirgus var sadalīt pēc apdrošinātajiem riskiem. EK

44praksē par atsevišķiem nedzīvības apdrošināšanas tirgiem ir

45uzskatīti šādi tirgi: nelaimes gadījumu un slimības apdrošināšana

46(1), transportlīdzekļu apdrošināšana (2), īpašuma apdrošināšana

47(3), atbildības apdrošināšana (4), jūras, aviācijas un transporta

48apdrošināšana (5), kredītu un galvojumu apdrošināšana (6) un

49ceļojumu apdrošināšana (7). Atsevišķos lēmumos EK ir apskatījusi

50arī citu apdrošināšanas risku tirgus, ņemot vērā attiecīgās

51valsts nacionālo apdrošināšanas klasifikāciju5.

52Attiecībā uz produktu izplatīšanas līmeni EK ir konstatējusi, ka

53apdrošināšanas produktus izplata brokeri (brokerage

54distribution) vai caur citiem kanāliem tieši (direct

55distribution)6. EK ir apsvērusi izdalīt

56apdrošināšanas izplatīšanu ar brokeru starpniecību kā atsevišķu

57preces tirgu, ņemot vērā, ka lielie pakalpojuma ņēmēji, kuriem ir

58nepieciešama brokeru palīdzība, neuzskata citus kanālus par

59aizstājējiem brokeru sniegtajiem pakalpojumiem.

60Pieprasījuma un piedāvājuma

61aizstājamība

6225 Apdrošināšanas pakalpojums ir riska nodošana, nododot

63konkrētu, bet neprognozējamu gadījumu rezultātā radušos

64finansiālo zaudējumu risku no personas vai organizācijas

65apdrošinātājam apmaiņā pret samaksu jeb prēmiju. Ja iestājas

66konkrētais gadījums, persona vai organizācija var iesniegt

67apdrošinātājam prasību par atlīdzības izmaksu vai pakalpojuma

68nodrošināšanu.7

6926 Pieprasījumu pēc pakalpojuma rada gan publiskās, gan

70fiziskās personas, gan privātie tirgus dalībnieki. Publiskās

71personas visbiežāk apdrošināšanas pakalpojumu iegādājas iepirkuma

72rezultātā atbilstoši Publiskā iepirkuma likumā noteiktajām

73procedūrām, savukārt privātie apdrošināšanas ņēmēji

74apdrošināšanas pakalpojumu iegūst gan, iegādājoties to tieši, no

75apdrošinātāja, gan ar apdrošināšanas brokera starpniecību, kurš

76pieprasa attiecīgā produkta piedāvājumu vairākiem

77apdrošinātājiem, pārrunā noteikumus un piedāvā klientiem labāko

78risinājumu.

7927 EK ir atzinusi, ka no pieprasījuma puses apdrošināšana, kas

80sedz vienu risku, nav aizstājama ar apdrošināšanu, kas sedz citu

81risku, tādēļ nedzīvības apdrošināšana var tikt iedalīta tik

82daudzos konkrētās preces tirgos, cik dažādi riski tiek

83segti8.

8428 Piedāvājuma aizstājamība tiek ņemta vērā tikai tad, ja tās

85ietekme efektivitātes un ātruma ziņā ir līdzvērtīga pieprasījuma

86aizstāšanas radītajai ietekmei.9

8729 EK iepriekš norādījusi, ka no piedāvājuma puses ir

88iespējama aizvietojamība starp dažādiem nedzīvības apdrošināšanas

89segmentiem, jo nosacījumi nedzīvības apdrošināšanas

90nodrošināšanai noteiktiem riska veidiem ir diezgan līdzīgi, un

91lielākā daļa nedzīvības apdrošinātāju darbojas vairākos riska

92seguma veidos10.

9330 Ņemot vērā iepriekš minēto, KP kā konkrētās preces tirgus

94Lietā definē šādus nedzīvības apdrošināšanas tirgus:

95• nelaimes gadījumu apdrošināšana;

96• galvojumu apdrošināšana;

97• dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana;

98• kravu apdrošināšana;

99• vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana;

100• kuģu apdrošināšana;

101• īpašuma apdrošināšana;

102• KASKO;

103• palīdzības (ceļojumu) apdrošināšana;

104• OCTA;

105• dzelzceļa transporta apdrošināšana;

106• veselības apdrošināšana.