5. pants

Vispārīgie apsvērumi

36 Saskaņā ar KL 16. panta trešo daļu KP ar lēmumu aizliedz

apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais

stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā

konkrētajā tirgū. Tādējādi apvienošanās ietekmes uz konkurenci

izvērtējumā novērtējams dominējošā stāvokļa rašanās vai

nostiprināšanās risks vai arī būtisks konkurences samazinājums

jebkurā konkrētajā tirgū apvienošanās rezultātā.

37 Apvienošanās sekas uz sabiedrības labklājību ietekmē daudzi

un dažādi faktori, kas saistīti ar tirgus apstākļiem un

iespējamiem ieguvumiem no apvienošanās. Apvienošanās izvērtējumu

pamato ekonomikas teorijās izdarīti secinājumi, to vispārējs

apkopojums ir atrodams EK Pamatnostādnēs par horizontālo

apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu

koncentrāciju kontroli (turpmāk - Horizontālās

pamatnostādnes)14, atbilstoši kurām var vērtēt

apvienošanās sekas uz konkurenci. Lai novērtētu paredzamo

apvienošanās ietekmi uz attiecīgajiem tirgiem, analizējama

apvienošanās iespējamā pret konkurenci vērstā ietekme un

attiecīgie kompensācijas faktori, piemēram, šķēršļi ienākšanai

tirgū un iespējamie efektivitātes ieguvumi, ko piedāvā

puses.15

38 KL 16. panta trešā daļa piešķir KP tiesības aizliegt gan

tādas apvienošanās, kuru rezultātā rodas vai nostiprinās

dominējošais stāvoklis, gan tādas, kuru dēļ var tikt būtiski

samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū.

39 Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - EST) praksē

nostiprinātais pierādīšanas standarts prasa varbūtību

izvērtējumu, vērtējot konkrētajam darījumam piedēvējamo

ekonomisko iznākumu, kura iespējamība ir

vislielākā.16

40 Atbilstoši EST judikatūrā nostiprinātajām atziņām tāda

prognozes analīze, kas vajadzīga koncentrācijas kontroles jomā,

ir jāveic ar lielu rūpību, jo šāda analīze neattiecas uz pagātnes

notikumu vērtējumu, par kuriem bieži ir pieejami vairāki

pierādījumu elementi, tādējādi sniedzot iespēju izprast

cēloņsakarības vai šī brīža notikumus, bet drīzāk, lai paredzētu

notikumus, kas vairāk vai mazāk ticami varētu izcelties nākotnē,

ja netiek pieņemts lēmums, ar ko aizliedz vai precizē plānotas

koncentrācijas nosacījumus. Tādējādi prognozes analīzi veido

izvērtējums tam, kā koncentrācija var mainīt faktorus, kas nosaka

konkurences stāvokli attiecīgajā tirgū, lai pārbaudītu, vai tā

efektīvai konkurencei radīs nozīmīgus traucējumus. Kā jau

norādīts, šādai analīzei ir jāparedz dažādas cēloņsakarības, lai

apstiprinātu tās, kuru iespējamība ir vislielākā.17 Ja

apvienošanās ir jāaizliedz, jo tā radīs vai nostiprinās

dominējošu stāvokli paredzamā laikposmā, KP ir pienākums sniegt

pārliecinošus pierādījumus par to.18

41 Vienlaikus KP nav pienākuma bez saprātīgām šaubām pierādīt,

ka koncentrācija rada konkurences samazinājumu19, vai

sniegt tādu kaitējuma teoriju, kas nav apšaubāma. Ja šāds būtu

piemērojamais standarts apvienošanās darījumu izskatīšanā, tad KP

praktiski nespētu aizliegt (vai atļaut20) nevienu

apvienošanās darījumu.

42 Tāpat KL 16. panta trešā daļa skaidri norāda uz

nepieciešamību noteikt, vai apvienošanās var būtiski samazināt

konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū. Tas nozīmē, ka KP nav

precīzi jānosaka iespējamais kaitējuma veids patērētājam - ir

jākonstatē iespējamais konkurences samazinājums tirgū. Proti, KP

ir jāspēj formulēt, kāda ir apvienošanās problemātika un

iespējamais kaitējums, taču šiem apgalvojumiem nav jābūt

kategoriskiem un pilnībā neapstrīdamiem, neapšaubāmiem, jo tas,

vai apvienošanās būtiski nostiprinās dominējošo stāvokli vai arī

būtiski samazinās konkurenci, faktiski ir prognoze. Prognozes

veidošanā apsveramie faktori ir ekonomiska rakstura un veidoti

ilgstošas prakses ceļā.21

43 Ņemot vērā minēto, KP apvienošanās izvērtēšanas gadījumos

lēmums jāpieņem, izsverot varbūtību līdzsvaru, un tas tiek

balstīts uz KP prognozēm par visticamāko tirgus attīstību

apvienošanās darījuma rezultātā.

44 Pastāv divi galvenie veidi, kā horizontālās apvienošanās

var būtiski traucēt efektīvu konkurenci, jo īpaši, radot vai

nostiprinot dominējošo stāvokli:

1) likvidējot svarīgus konkurences ierobežojumus vienam vai

vairākiem uzņēmumiem, kas attiecīgi būtu palielinājuši tirgus

daļu, neizmantojot koordinētu rīcību (nekoordinēta ietekme);

2) izmainot konkurenci tā, lai ievērojami palielinātu

varbūtību, ka uzņēmumi, kas agrāk nav koordinējuši savu rīcību,

koordinēs un paaugstinās cenas vai citādi kaitēs efektīvai

konkurencei. Apvienošanās var arī atvieglot koordinēšanu, padarīt

to stabilāku vai efektīvāku uzņēmumiem, kas pirms apvienošanās

veikuši koordinēšanu (koordinētā ietekme).22

45 Atbilstoši Horizontālajām pamatnostādnēm faktori, kas

norāda, ka apvienošanās radīs nekoordinētu ietekmi, ir:

1) uzņēmumiem, kas apvienojas, ir lielas tirgus daļas;

2) uzņēmumi, kas apvienojas, ir tuvi konkurenti;

3) pircējiem ir ierobežotas iespējas mainīt piegādātāju;

4) maz ticams, ka konkurenti palielinās piedāvājumu, ja

paaugstināsies cenas;

5) apvienotā struktūra spēj kavēt konkurentu

paplašināšanos;

6) apvienošanās likvidē svarīgu konkurētspējīgu

spēku.23

46 Atbilstoši Horizontālajām pamatnostādnēm faktori, kas

norāda, ka apvienošanās radīs koordinētu ietekmi, ir:

1) vienošanās panākšana par koordinēšanu;

2) atkāpju uzraudzība;

3) preventīvi mehānismi;

4) koordinēšanā neiesaistīto pušu reakcija.24

47 Tāpat noderīgu informāciju par konkurences situāciju

konkrētajā tirgū sniedz kopējais koncentrāciju līmenis tirgū.

Konkurences ekonomikā, tirgus koncentrācijas mērīšanai, parasti

piemēro Herfindāla-Hiršmana indeksu (turpmāk - HHI). HHI

aprēķina, summējot atsevišķu visu tirgū esošo uzņēmumu tirgus

daļas, kāpinātas kvadrātā.

48 Turpmāk sniegta ietekmēto tirgu analīze, izmantojot

apvienošanās novērtēšanas ekonomisko teoriju un iepriekš

norādītos raksturlielumus.