4. pants

Vispārīgie apsvērumi

86 Apvienošanās sekas uz sabiedrības labklājību ietekmē daudzi

dažādi faktori, kas saistīti ar tirgus apstākļiem un iespējamiem

ieguvumiem no apvienošanās. Apvienošanās izvērtējums balstās uz

ekonomikas teorijās izdarītajiem secinājumiem, to vispārējs

apkopojums ir atrodams EK pamatnostādnēs, atbilstoši kurām var

vadīties, aprakstot apvienošanās sekas uz

konkurenci.44

87 Lai novērtētu paredzamo apvienošanās ietekmi uz

attiecīgajiem tirgiem, EK analizē apvienošanās iespējamo pret

konkurenci vērsto ietekmi un attiecīgos kompensācijas faktorus,

piemēram, šķēršļus ienākšanai tirgū, kompensējošo pirktspēju un

iespējamo efektivitātes ieguvumu, ko piedāvā puses.

88 Saskaņā ar KL 16. panta trešo daļu KP aizliedz

apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais

stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā

konkrētajā tirgū. Tādējādi apvienošanās ietekmes uz konkurenci

izvērtējumā vērtējams dominējošā stāvokļa rašanās vai

nostiprināšanas risks vai arī būtisks konkurences samazinājums

jebkurā konkrētajā tirgū apvienošanās rezultātā.45

89 EK ir jāņem vērā ikviens būtisks šķērslis, ko koncentrācija

varētu radīt efektīvai konkurencei. Dominējošā stāvokļa rašanās

vai nostiprināšanās ir galvenais šāda konkurences traucējuma

veids.46 KP skaidro, ka tas, ka apvienošanās rezultātā

rodas vai nostiprinās viena uzņēmuma dominējošais stāvoklis, ir

visbiežākais cēlonis konstatējumam, ka koncentrācija varētu

izraisīt ievērojamu efektīvas konkurences traucējumu. Turklāt

dominējošā stāvokļa jēdzienu piemēro arī oligopoliskā vidē

kolektīvā dominējošā stāvokļa gadījumos. Tāpēc ir paredzams, ka

vairums gadījumu, kad koncentrāciju atzīs par nesaderīgu ar

kopējo tirgu, arī turpmāk balstīsies uz dominējošā stāvokļa

konstatāciju. Tāpēc šis jēdziens ir ļoti svarīgs kritērijs

konkurencei nodarītā kaitējuma noteikšanai, kas piemērojams,

nosakot, vai koncentrācija var ievērojami kavēt efektīvu

konkurenci, un nosakot iejaukšanās varbūtību.47

90 Vistiešākā jebkuras horizontālās apvienošanās ietekme ir

konkurences zaudēšana to uzņēmumu starpā, kas apvienojas. Kā

norādīts EK Pamatnostādņu par horizontālo apvienošanos

novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju

kontroli (turpmāk - Pamatnostādnes) 27. punktā, jo lielāka tirgus

dalībnieka tirgus daļa, jo lielāka iespēja, ka tam ir spēja

izmantot savu varu tirgū. Un jo lielāks tirgus daļas

papildinājums, jo lielāka iespēja, ka apvienošanās būtiski

palielinās tirgus varu, tai skaitā ietekmēs pakalpojumu

cenu.48

91 Ņemot vērā minēto, KP apvienošanās izvērtēšanas gadījumos

lēmums jāpieņem, izsverot varbūtību līdzsvaru, un tas tiek

balstīts uz KP prognozēm par visticamāko tirgus attīstību

apvienošanās darījuma rezultātā.

92 Pastāv divi galvenie veidi, kā horizontālās apvienošanās

var būtiski traucēt efektīvu konkurenci, jo īpaši, radot vai

nostiprinot dominējošo stāvokli:

1) likvidējot svarīgus konkurences ierobežojumus vienam vai

vairākiem uzņēmumiem, kas attiecīgi būtu palielinājuši tirgus

daļu, neizmantojot koordinētu rīcību (nekoordinēta

ietekme);

2) izmainot konkurenci tā, lai ievērojami palielinātu

varbūtību, ka uzņēmumi, kas agrāk nav koordinējuši savu rīcību,

koordinēs un paaugstinās cenas vai citādi kaitēs efektīvai

konkurencei. Apvienošanās var arī atvieglot koordinēšanu, padarīt

to stabilāku vai efektīvāku uzņēmumiem, kas pirms apvienošanās

veikuši koordinēšanu (koordinētā

ietekme).49

93 Par koordinētas ietekmes pastāvēšanu Lietas izpētes laikā

pierādījumi netika iegūti, Lietas izpētes laikā padziļināti

vērtēta iespējamā nekoordinētā ietekme. Atbilstoši Pamatnostādnēm

faktori, kas norāda, ka apvienošanās radīs nekoordinētu ietekmi,

ir:

1) uzņēmumiem, kas apvienojas, ir lielas tirgus daļas;

2) uzņēmumi, kas apvienojas, ir tuvi konkurenti;

3) klientiem ir ierobežotas iespējas mainīt piegādātāju;

4) maz ticams, ka konkurenti palielinās piedāvājumu, ja

paaugstināsies cenas;

5) apvienotā struktūra spēj kavēt konkurentu

paplašināšanos;

6) apvienošanās likvidē svarīgu konkurētspējīgu

spēku.50