7. pants

Kompensējoša pirktspēja

147 Pircēja kompensējošā vara (angl. countervailing buyer

power) apzīmē situāciju, kurā pircējs (šajā gadījumā -

Liepājas pašvaldība, pasūtītājs) var neitralizēt pakalpojuma

sniedzēja tirgus varu, izmantojot tādus mehānismus kā

pārslēgšanās uz alternatīviem piegādātājiem, jaunu piegādātāju

piesaiste, apjomu sadale, cenu spiediens vai specifisku iepirkumu

nosacījumu strukturēšana. Šāda spēja biežāk sastopama

pieredzējušiem pircējiem ar lielu iepirkumu

apjomu.71

148 Pircēja (konkrētajā gadījumā - Liepājas pašvaldības,

pasūtītāja) kompensējošā pirktspēja nozīmē, ka tas var izmantot

stratēģijas, kas neļautu Apvienotajam tirgus dalībniekam izmantot

tirgus varu. EK identificē četrus galvenos kritērijus, pēc kuriem

novērtē pircēja spēku:

1) reālas alternatīvas vai ticami draudi pārslēgties;

2) pircēja stimuls izmantot savu spēku;

3) vai piegādātāja spēks nav lielāks nekā pircēja;

4) mazāku pircēju loma.72

Reālas alternatīvas vai ticami

draudi pārslēgties

149 Lietā nenotiek komerciālas sarunas starp pasūtītāju un

pakalpojuma sniedzēju, jo pasūtītājs izvēlas pakalpojuma

sniedzēju iepirkuma procedūras rezultātā.

150 Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 2. pantu publiskā

iepirkuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju

brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā

arī efektīvu pasūtītāja līdzekļu izmantošanu, samazinot

riskus.

151 Pašvaldība izstrādā iepirkumu dokumentāciju tā, lai

veicinātu konkurenci un nepieļautu nepamatotus ierobežojumus. Lai

gan likums neparedz tiešu pienākumu veicināt mazo un vidējo

uzņēmumu dalību iepirkumos, pašvaldība var strukturēt iepirkumus

tā, lai arī šādi uzņēmumi varētu tajos piedalīties.

152 Pašvaldības rīcības brīvība izpaužas iepirkuma dokumentu

sagatavošanā. Tā var ietekmēt pretendentu loku, piemēram,

veidojot iepirkumu visai teritorijai vai sadalot to daļās, kā arī

pašu pakalpojumu sadalot vairākās daļās.

153 Pašvaldībai ir pieredze, un tās rīcībā ir dati no

iepriekšējiem iepirkumiem, kas dod iespēju prognozēt dalībnieku

interesi. Ja dalībnieku skaits bijis mazs, pašvaldība var

pārstrukturēt iepirkumu, lai palielinātu dalībnieku interesi.

154 Atbilstoši Lietā iegūtajai informācijai ielu un ceļu

uzturēšanas pakalpojuma iepirkumos Liepājas administratīvajā

teritorijā laika periodā no 2020.-2025. gadam bez Apvienošanās

dalībniekiem ir piedalījušies vēl 5 uzņēmumi (SIA "NJ

pakalpojumi", SIA "Ordālija", SIA

"HAGBERG", SIA "Eco Baltia vide" un VAS

"Latvijas autoceļu uzturētājs"), tomēr noteiktos

segmentos, piemēram, ielu un veloceliņu un to infrastruktūru

kopšanas pakalpojuma iepirkumā, jau ilgstoši piedalās tikai

Apvienošanās dalībnieki. Vairāki tirgus dalībnieki, kuri sekmīgi

darbojas ielu un ceļu uzturēšanas pakalpojuma tirgos citās

ģeogrāfiskās teritorijās, ir norādījušas uz problemātiku Liepājas

pašvaldības iepirkumos.

No iepriekš minētā KP secina, ka potenciāli pastāv ticama

iespēja, ka tirgū var ienākt jauni tirgus dalībnieki, ja

pašvaldība izmantotu mērķtiecīgus instrumentus, lai palielinātu

konkurenci (mazāki apjomi, elastīgāki nosacījumi).

Pircēja stimuls izmantot savu

spēku

155 Liepājas pašvaldība ir norādījusi, ka uzņēmumu

apvienošanās gadījumā samazinās konkurence vides uzturēšanas un

ceļu uzturēšanas pakalpojumu sniegšanas sektorā. Līdz šim

rīkotajās iepirkumu procedūrās pretendentu skaits bijis no viena

līdz četriem, no kuriem divi pretendenti ir Apvienošanās

dalībnieki. Samazinoties konkurencei, pašvaldība var būt spiesta

pārstrukturēt līgumu izpildi, lai nodrošinātu veselīgu

konkurenci, kas ir pamats iespējami zemākām

izmaksām.73

156 Veicot Liepājas pašvaldības iepirkumu analīzi74

ielu un ceļu uzturēšanas pakalpojuma tirgū Liepājas

administratīvajā teritorijā, KP secina, ka šo iepirkumu

tehniskajās specifikācijās noteikts precīzs veicamo darbu un to

apjomu saraksts katrai pozīcijai, un arī darbu izpildes

nosacījumi ir sīki reglamentēti. Tāpat noteikti precīzi termiņi

darbu izpildei, kā arī noteikti līgumsodi par to neizpildi.

Papildus līgumsodiem ir paredzēts, ka pašvaldība var vienpusēji

pārtraukt līgumu par kvalitātes neizpildi.

157 Atbilstoši Lietas izpētē iegūtajai informācijai Liepājas

pašvaldības izvirzītie iepirkuma nosacījumi var radīt šķēršļus

citu teritoriju pakalpojuma sniedzēju dalībai Liepājas

pašvaldības iepirkumos. Tas ietekmē piedāvājuma puses

aizvietojamību ģeogrāfiski un arī konkurences spiedienu no citiem

reģioniem. Līdz ar to Liepājas administratīvajā teritorijā šādu

nosacījumu rezultātā konkurences apstākļi būtiski atšķiras no

kaimiņu teritorijām, kurās tiek rīkotas iepirkuma procedūras.

Minētais nozīmē arī to, ka Liepājas pašvaldība šos šķēršļus var

pati koriģēt vai likvidēt, tā radot iespēju plašākai piedāvājuma

aizvietojamībai.

158 Tādējādi KP secina, ka, lai nodrošinātu konkurenci

Apvienošanos rezultātā ietekmētajos tirgos, Liepājas pašvaldībai

pastāv stimuls aktīvi izmantot savu pircēja spēku.

Vai piegādātāja spēks nav lielāks

nekā pircēja

159 Pircēja vara pati par sevi reti ir pietiekama, lai

attaisnotu darījuma apstiprināšanu bez saistībām, ja apvienošanās

rezultātā tiek sasniegta ļoti liela tirgus daļa. Šādos gadījumos

sarunu spēka līdzsvars parasti joprojām būs apvienotā uzņēmuma

pusē.75

160 Tāpēc pircēja vara parasti ir būtiska apvienošanās

novērtēšanā mēreni vai ļoti koncentrētos tirgos vai kombinācijā

ar citiem faktoriem, kas kopā kalpo kā konkurences ierobežojums

apvienotā tirgus dalībnieka darbībā.76

161 Lietas izpētes laikā KP vērtēja, vai Apvienotā tirgus

dalībnieka kā pakalpojuma sniedzēja spēks nav lielāks kā Liepājas

pašvaldības iepirkumu vara. Pat ja pasūtītājs ir motivēts

veicināt konkurenci, tas būs maznozīmīgi, ja pakalpojuma

sniedzējam ir dominējošs stāvoklis (piemēram, pēc Apvienošanās),

jo tad pakalpojuma sniedzējs var izvirzīt savus noteikumus.

Minētais var rasties situācijā, ja pēc apvienošanās pakalpojuma

sniedzējs pārvalda lielu tirgus daļu un ja tikai apvienotajam

tirgus dalībniekam ir nepieciešamā pieredze, aktīvi un

kapacitāte, lai izpildītu iepirkuma procedūras prasības. Īpaši

minētais ir attiecināms uz ielu un veloceliņu un to

infrastruktūras kopšanas pakalpojumu tirgu, kur SIA

"TRANZĪTS L" šos pakalpojumus Liepājas pašvaldībai

sniedz jau 14 gadus, bet vienīgais konkurents iepirkumos ir bijis

SIA "Vizii Urban". Tomēr jāņem vērā, ka tādi uzņēmumi

kā SIA "Eco Baltia vide" un VAS "Latvijas autoceļu

uzturētājs" ir sekmīgi piedalījušies ielu un ceļu

uzturēšanas iepirkumos citās valstspilsētās, kas norāda uz

potenciālu konkurēt arī Liepājas administratīvajā teritorijā.

Atbilstoši KP veiktajai iepirkumu tehnisko specifikāciju un

līgumu analīzei Liepājas pašvaldība ir strukturējusi iepirkumus

tā, ka tai ir būtiska kontrole pār pakalpojumu izpildi,

piemēram:

1) pakalpojuma sniedzējs var uzsākt darbus tikai pēc

pašvaldības dežuranta norādījuma, kas arī nosaka veicamos darbus

un apjomu (LVP 2023/114, Tehniskā specifikācija, 1.7.

punkts);

2) pasūtītājs kontrolē darbu izpildi un veic apmaksu tikai pēc

akcepta (LVP 2023/114., 1.11. punkts);

3) darbi tiek uzraudzīti ar maršruta kontroles sistēmu, kurai

jānodrošina reāllaika dati. Ja nav iespējams pārbaudīt izpildi,

pašvaldība ir tiesīga nemaksāt (LVP 2024/89, Tehniskā

specifikācija, Darba izpildes prasības);

4) ir noteiktas sankcijas par nekvalitatīvu darbu izpildi (LVP

2023/188, 1.8. un 1.9. punkts).

162 Minētais norāda, ka Apvienotajam tirgus dalībniekam pēc

darījuma pabeigšanas ielu un ceļu uzturēšanas pakalpojuma tirgū

Liepājas administratīvajā teritorijā var izveidoties tirgus vara.

Tomēr Liepājas pašvaldībai ir iespējas to līdzsvarot, izmantojot

precīzi izstrādātus iepirkuma nosacījumus, efektīvus uzraudzības

mehānismus un līgumā paredzētas sankcijas par saistību

nepildīšanu. Šādi instrumenti samazina risku, ka piegādātājs

varētu vienpusēji noteikt nosacījumus vai pilnībā izmantot savu

tirgus varu.

163 Pat uzņēmums ar lielu tirgus daļu pēc apvienošanās var

nebūt pozīcijā, lai būtiski samazinātu efektīvu konkurenci

attiecīgajā tirgū, īpaši darbojoties būtiskā apjomā neatkarīgi no

patērētājiem, ja patērētājam ir iepirkuma vara.77

Nepieciešamības gadījumā EK izskata, cik lielā mērā pircēji varēs

kompensēt tirgus spējas palielinājumu, ko citādi varētu radīt

apvienošanās. Viens no kompensējošas pirktspējas avotiem varētu

būt ticami draudi, ka pircējs samērīgā termiņā var pievērsties

alternatīviem piegādes avotiem, ja piegādātājs izlemtu

paaugstināt cenas vai citādi pasliktināt piegādes kvalitāti vai

nosacījumus.78

164 KP norāda, ka, lai arī Apvienošanās rezultātā izveidojas

liela Apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa ielu un ceļu

uzturēšanas pakalpojuma tirgū Liepājas administratīvajā

teritorijā, konkrētajā gadījumā Liepājas pašvaldības kompensējošā

pirktspēja, kas balstīta uz detalizētām tehniskajām

specifikācijām, pastiprinātām uzraudzības tiesībām un stingriem

līguma kontroles noteikumiem, nodrošina tai rīcības brīvību un

iespējas mazināt konkurences ierobežošanas risku. Ņemot vērā

minēto, KP secina, ka Apvienošanās ietekme uz konkurenci šajā

ietekmētajā tirgū nav uzskatāma par būtiski kaitējošu konkurences

apstākļiem ielu un ceļu uzturēšanas pakalpojuma tirgū Liepājas

administratīvajā teritorijā.

Mazāku pircēju loma

165 Novērtējot pircēju spēku, jāņem vērā ne tikai lielo

pircēju (piemēram, Liepājas pašvaldības) iespējas, bet arī mazāku

klientu situācija. Tas nozīmē, ka apvienošanās ietekmes

izvērtējumā svarīgi saprast, vai arī šie pircēji spēs saglabāt

piekļuvi pakalpojumiem par taisnīgiem nosacījumiem. Ielu un ceļu

uzturēšanas pakalpojuma tirgū Liepājas administratīvajā

teritorijā Liepājas pašvaldība ir galvenais pasūtītājs, bet

pastāv arī citi - mazāki pircēji, piemēram, privātie objekti,

komersanti un valsts vai pašvaldību uzņēmumi. Šobrīd nav

pietiekamu pazīmju, ka šie mazākie pircēji pēc Apvienošanās

saskarsies ar diskriminējošu attieksmi vai būtiski augstākām

cenām, jo tirgū joprojām darbojas arī citi pakalpojumu sniedzēji

- SIA "NJ pakalpojumi", SIA "Ordālija", SIA

"HAGBERG", SIA "Eco Baltia vide" un VAS

"Latvijas autoceļu uzturētājs" -, kuri potenciāli var

konkurēt arī par nelieliem vai specializētiem pasūtījumiem.

166 KP secina, ka risks mazāku pircēju stāvokļa

pasliktināšanai nav augsts, īpaši, ja tirgū turpina darboties

alternatīvi pakalpojumu sniedzēji. Vienlaikus, Liepājas

pašvaldībai kā lielākajam pasūtītājam joprojām ir iespējas un arī

stimuls izmantot savu kompensējošo pirktspēju, lai saglabātu

konkurenci un kontrolētu nosacījumus. Tomēr Apvienoto tirgus

dalībnieku lielāka tirgus daļa un ilgstošā pieredze nozīmē, ka

pasūtītāja rīcības brīvība var būt ierobežota, īpaši, ja

alternatīvu dalībnieku aktivitāte nesaglabājas.

167 KP analīze liecina, ka Liepājas pašvaldībai ielu un ceļu

uzturēšanas pakalpojuma tirgū Liepājas administratīvajā

teritorijā piemīt vairākas kompensējošas pirktspējas pazīmes: tai

ir būtisks iepirkumu apjoms, iespējas strukturēt iepirkumus,

plašas uzraudzības tiesības un līgumos paredzēti kontroles

mehānismi. Lai arī Apvienotajam tirgus dalībniekam ir ievērojama

tirgus daļa un pieredze, kas var ierobežot pasūtītāja izvēles

iespējas, Liepājas pašvaldības rīcībā esošie instrumenti liecina,

ka tai varētu būt pietiekams potenciāls, lai saglabātu līdzsvaru

un novērstu būtiskus konkurences riskus pēc Apvienošanās.