6. pants

Lietā sniegtā viedokļa

izvērtējums

6.1. Par BNS Latvija un MM

darbiniekiem

49 MMG norāda, ka "minētie darbinieki ir pārsvarā

gados jauni (lielākā daļa mileniāļi) - reportieri, žurnālisti,

redaktori, datu ievades operatori, tulkotāji utml., kuriem nav

sevišķu prasmju vai jāveic ārkārtīgi sarežģīts darbs, kas

padarītu šos darbiniekus par neaizvietojamiem

[..]."27 KP norāda, ka darbinieku vecums šajā

gadījumā nevar būt par pamatu argumentam, ka attiecīgie

darbinieki nav būtiski uzņēmumam, ņemot vērā, ka minētie

darbinieki ieņēma noteiktus amatus, tātad spēja pildīt amata

funkcijas un piedalīties ziņu veidošanā, nodrošinot uzņēmuma

būtiskās funkcijas.

50 Tāpat MMG norāda, ka "[..] galvenais iemesls šo

darbinieku pārejai uz LETA bija nevis šo darbinieku sevišķās

prasmes, bet gan tas, ka jaunā LNS [BNS Latvija] un MM

vadība un AMP īpašnieks [pers. A] bija darījusi tiem

zināmus savus plānus samazināt darbinieku skaitu un [LETA

valdes loceklis [pers. B] vienlaicīgi novērtēja viņu

lojalitāti un spēju sastrādāties, piedāvājot tiem darbu LETA, kas

LETA pārņemšanas sākotnējā posmā bija ļoti svarīgas kvalitātes,

lai nodrošinātu nepārtrauktu LETA darbu un nodrošinātos pret

iespējamiem riskiem, ka vecie LETA darbinieki nolemj atstāt darbu

LETA vai citādi rīkojas nekonstruktīvi ar mērķi kavēt [LETA

valdes locekļa [pers. B] (iepriekš - LETA konkurenta - BNS

Latvija valdes locekļa) un LETA darbu."28

Lietā vērtētie pierādījumi liecina, ka ziņu aģentūras darbinieki

ir būtiski aktīvi, jo tie, izmantojot savas prasmes un pieredzi,

veido uzņēmuma galveno produktu - ziņas. KP uzsver, ka MMG

neizpildīja Apvienošanās noteikumu 5. punktu, kas materiāli

ietekmēja Lēmumu Nr. 60. MMG paziņošanas pienākums iestādei nevar

būt saistīts vai atkarīgs no apstākļiem, kādos darbinieki aizgāja

no darba un kādi bija BNS Latvija un MM jaunās vadības lēmumi

attiecībā uz tiem. Svarīgs ir MMG nodoms un lēmums pieņemt darbā

nodalīto sabiedrību (tuvāko konkurentu) darbinieku lielāko daļu,

par ko MMG neinformēja KP. Kā izriet no lietā esošiem

pierādījumiem, LETA sāka pieņemt darbā BNS un MM darbiniekus ar

09.11.2015., tas ir mēnesi pēc MMG un LETA apvienošanās darījuma

pabeigšanas 09.10.2015. Ņemot vērā, ka darbinieku pieņemšana

darbā, it īpaši, liela skaita darbinieku pieņemšana darbā prasa

veikt gan sagatavošanās, gan plānošanas darbus, MMG bija

pienākums par to nekavējoties un patstāvīgi paziņot KP atbilstoši

Apvienošanās noteikumu 5. punktam.

51 MMG vēstulē norāda, ka Apvienošanās darījuma ietvaros KP

bija zināms par to, ka pēc MMG un LETA apvienošanās līdzšinējais

BNS Latvija valdes loceklis [pers. B] pametīs BNS Latvija un MM

valdi un KP vajadzēja zināt par [pers. B] kļūšanu par LETA valdes

locekli29, kā arī "[..] KP pirms Lēmuma

pieņemšanas varēja un tai vajadzēja loģiski konstatēt, ka līdz

ar [pers. B] LNS [BNS Latvija] un MM varētu pamest

arī virkne citi darbinieki [..]."30 KP

norāda, ka minētais MMG arguments nav pamatots, jo informācija

par valdes locekļa maiņu pati par sevi nerada bažas par uzņēmuma

būtisku aktīvu zaudēšanu.

52 MMG norāda31, ka ne visi bijušie BNS Latvija un

MM darbinieki, kas tika atlaisti, pārgāja darbā uz LETA un šāda

pāriešana nebija darbinieku kā uzņēmuma daļas "pāreja",

bet gan iepriekšējo darba tiesisko attiecību izbeigšana un

pilnīgi jaunu darba attiecību ar citu uzņēmumu nodibināšana. KP

norāda, ka pēc publiski pieejamajiem datiem, uz LETA ir pārgājusi

būtiska darbinieku daļa - 30 no 38 BNS Latvija darbiniekiem un 16

no 17 MM darbiniekiem. Līdz ar to MMG pievienoja LETA tās tiešo

konkurentu BNS Latvija un MM darbinieku lielāko daļu, kas bija

abu ziņu aģentūru ekonomiskās darbības svarīgākais resurss, kas

bija būtisks abu ziņu aģentūru konkurētspējai un pastāvēšanai

ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

53 MMG vēstulē32 norādījis, ka darbinieku pārejas

starp ziņu aģentūrām bija parasta parādība arī iepriekš un

darbinieki nereti pārgāja no LETA uz BNS Latvija un otrādi, kā

arī notika pārejas no un uz citiem medijiem. MMG papildus

ir sniedzis informāciju33 par atsevišķu darbinieku

kustību starp ziņu aģentūrām nesenā pagātnē. KP norāda, ka

atsevišķu darbinieku pāriešana uz konkurenta uzņēmumu dažādos

laikos nav salīdzināma ar konkrētā gadījuma faktiskajiem

apstākļiem, ka 30 jeb 79% BNS Latvija darbinieku un 16 jeb 94% MM

darbinieku 26 dienu laikā ir pārtraukuši darba tiesiskās

attiecības un nodibināja tās ar LETA. Šajā gadījumā ir būtisks

gan īss pāriešanas brīdis, kā arī liels darbinieku skaits, kas

apstiprina arī to, ka pāriešana bija ieplānota un saskaņota ar

BNS Latvija un MM darbiniekiem, nevis nejauša apstākļu sakritība

vai katra darbinieka neatkarīga iniciatīva. Papildus KP uzsver,

ka būtisks ir fakts, ka uz LETA pārgāja tieši BNS Latvija lielākā

daļa darbinieku, jo BNS Latvija bija vienīgais LETA konkurents un

BNS Latvija pilnīga nodalīšana neatkarīgai sabiedrībai bija

apstāklis, kuru KP ņēma vērā, vērtējot Lēmuma Nr. 60 pieņemšanas

ietvaros KL 16. panta trešās un ceturtās daļas piemērošanu

(Lēmuma Nr. 60 20., 26.-27. rindkopas).

54 Tāpat MMG savā vēstulē norāda, ka "Jebkurā

gadījumā, pievienošanās LETA bija katra darbinieka izvēle. Ja

aiziešana no LNS [BNS Latvija] un MM bija atkarīga no

jaunās LNS [BNS Latvija] un MM valdes lēmuma izbeigt darba

attiecības, tad konkrēto darbinieku lēmums pievienoties LETA bija

atkarīgs vienīgi no pašiem darbiniekiem."34

KP kritiski vērtē MMG viedokli, darbinieku pāriešana nenotika pēc

LETA iniciatīvas. Pirmkārt, kā jau iepriekš šajā lēmumā tika

minēts, LETA valdes loceklis paskaidrojumos norādīja, ka pats

pieaicināja savus labākos darbiniekus darbā LETA. Otrkārt,

neatkarīgi no katra darbinieka subjektīvās attieksmes un izvēles,

minēto darbinieku darba turpināšana LETA nevarēja notikt bez LETA

aktīvas rīcības, apsverot palielināt savu darbinieku skaitu par

46 darbiniekiem jeb aptuveni (*) [20-30]% no LETA darbinieku

kopējā skaita gan intervējot darbiniekus pirms pieņemšanas,

noslēdzot darba līgumus un paredzot darba samaksas atlīdzību un

darbu 46 jauniem darbiniekiem. Līdz ar to MMG pamatojoties uz

Apvienošanās noteikumu 5. punktu bija pienākums nekavējoties

ziņot KP par minētajiem faktiem.

55 MMG norāda, ka jaunais BNS Latvija īpašnieks AMP, īstenoja

citu BNS Latvija darbības modeli, kurā minētie darbinieki

acīmredzot nebija nepieciešami, jo saglabāja pietiekami solīdu

apgrozījumu un tirgus daļu ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū

Latvijā 2016. gadā.35 Līdz ar to MMG secina, ka

ne Apvienošanās darījums, ne bijušo BNS Latvija un MM darbinieku

pieņemšana darbā LETA 2015. gada novembrī-decembrī nav tiešā

cēloniskā sakarā ar BNS Latvija darbības samazināšanos,

pārtraukšanu un likvidēšanu turpmākajos gados"36

KP uzsver, ka, vērtējot KL 17. panta otrās daļas pārkāpumu, kura

pamatā ir MMG izdarītais procesuālais pārkāpums, ņem vērā tos

apstākļus, kuri būtu pastāvēja KP brīdī, kad notika darbinieku

pāreja no BNS Latvija uz LETA. Ja MMG būtu nekavējoties

paziņojusi KP par MMG bijušās sabiedrības BNS Latvija darbinieku

pāriešanu uz jauniegūto sabiedrību LETA, Lēmums Nr. 60 par MMG un

LETA apvienošanos būtu balstīts uz faktiem, kuri pastāvēja tajā

brīdī, tostarp, uz lēmuma 22., 23. rindkopā norādītajiem

faktiem.

6.2. Par nekonkurēšanas pienākuma

klauzulu

56 MMG savā vēstulē saistībā ar nekonkurēšanas pienākuma

neiekļaušanu BNS Latvija pirkuma-pārdevuma līgumā norāda, ka MMG

un LETA apvienošanās lietas ietvaros KP tika informēta par

nekonkurēšanas klauzulas neesamību BNS Latvija un MM pārdošanas

līgumā un KP bija visas iespējas piemērot MMG un LETA jebkādus

saistošos noteikumus, tostarp ierobežojot LETA iespējas

pārvilināt darbiniekus vai konkurēt ar BNS Latvija un MM. MMG

norāda, ka, ja minētās lietas izvērtēšanas laikā KP šķistu, ka

ziņu aģentūras darbinieki ir "būtisks" un

"izšķirošs aktīvs", KP būtu varējusi aizsargāt BNS

Latvija un MM pret darbinieku pāreju uz LETA (bet ne darbinieku

atlaišanu no BNS Latvija) ar saistošajiem noteikumiem. MMG

ieskatā, KP šādus noteikumus nepiemēroja, jo acīmredzot piekrita

MMG un LETA apvienošanās lietas ietvaros MMG skaidri paustajai

nostājai, ka Latvijā nav grūti nolīgt attiecīgi kvalificētu

personālu vietējo ziņu aģentūras darbības pilnvērtīgai

nodrošināšanai.37 KP norāda, BNS Latvija un MM

darbinieku pārņemšana būtiskā apjomā ietekmē abu sabiedrību

konkurētspēju un pastāvēšanu tirgū, tādēļ saistošo noteikumu

mērķis - novērst KL 16. panta trešās daļas sekas un saglabāt

konkurences struktūru tirgū, atbilstu konkrētajai

situācijai.38 Taču, neraugoties uz iepriekš minēto,

BNS Latvija un MM darbinieku pārņemšanas būtiskā apjomā un MMG

pienākums par to informēt KP pastāv neatkarīgi no aktīvu

pārņemšanas ierobežojuma līgumos starp darījuma pusēm.

57 KP arī norāda, ka MMG viedoklis par to, kādi secinājumi KP

būtu jāizdara Apvienošanās ziņojuma izskatīšanas ietvaros, nav

attiecināms uz Apvienošanās noteikumos un KL 15. pantā paredzēto

pienākumu iesniegt patiesu un pilnīgu ziņojumu par apvienošanos.

Turklāt, saistošo noteikumu apsvēršana Lēmumā Nr. 60 varētu tikt

veikta tikai tad, ja MMG būtu iestādei informāciju būtu sniegusi.

MMG viedoklis norāda uz faktu, ka MMG apsvēra iespēju

"pārvilināt" darbiniekus Apvienošanās ziņojuma

izskatīšanas ietvaros pabeidzot BNS Latvija un MM atsavināšanu.

Apvienošanās ziņojuma izskatīšanas ietvaros MMG arī realizēja

darbinieku "pārvilināšanu" jeb pievienošanu LETA. Gan

nodoms, gan arī pats darbinieku pievienošanas fakts MMG bija

nekavējoties jāpaziņo KP atbilstoši Apvienošanās noteikumu 5.

punktam. Savukārt apstāklis, ka MMG neinformēja par BNS Latvija

un MM darbinieku pievienošanu LETA, liedza KP izdarīt informētus

un pareizus apsvērumus par tirgus konkurences struktūras

saglabāšanos atbilstoši KL 16. panta trešajai daļai, pieņemot

Lēmumu Nr. 60 saskaņā ar KL 16. panta ceturto daļu.

6.3. Par ziņu aģentūru darbību

58 MMG savā vēstulē norāda, ka ziņu aģentūru pakalpojumi ir

aizvietojami ar citiem ziņu avotiem, piemēram, ziņu

portāliem, kas ražo oriģinālziņas un piedāvā tās par velti,

tradicionālajiem medijiem un sociālajiem medijiem, kā, piemēram,

Facebook un Twitter. Līdz ar to, MMG ieskatā, ziņu

aģentūras nestrādā izolēti no pārējās mediju telpas un LETA

neatrodas monopolstāvoklī.39 KP norāda, ka MMG,

sniedzot Apvienošanās ziņojumu 2015. gadā, nodalīja iepriekš

minētos pakalpojumus divos atsevišķos konkrētajos tirgos -

Vietējo ziņu aģentūru pakalpojumu tirgus Latvijas

teritorijā un Bezmaksas on-line ziņu pakalpojumu tirgus

Latvijas teritorijā, norādot, ka "LETA un MMG grupas

uzņēmumi, izņemot SIA "TV NET", bezmaksas on-line ziņu

pakalpojumu tirgū Latvijas teritorijā

nedarbojas".40 KP norāda, ka KP paļaujas uz

apvienošanās ziņojumā norādīto informāciju par konkrētajiem

tirgiem, kuru ziņojuma iesniedzējam ir pienākums sniegt

atbilstoši Apvienošanās noteikumu 29. punktam. Ņemot vērā

iepriekš minēto, KP, izvērtējot Apvienošanās ziņojumā sniegto

informāciju par konkrētajiem tirgiem, nesaskatīja nepieciešamību

atšķirīgi noteikt konkrētos tirgus, tāpēc Apvienošanās ziņojumā

ietvertā konkrētā tirgus definīcija netika paplašināta. Papildus,

ņemot vērā, ka MMG pārkāpums notika 2015. gada beigās, KP norāda,

ka, izmeklējot to, ir jāņem vērā 2015. gada apstākļi tirgū.

59 Turklāt MMG, vērtējot vietējo ziņu pakalpojumu tirgu

Latvijā, norādīja, ka LETA un BNS Latvija ir vienīgās aģentūras,

kuras darbojas konkrētajā tirgū: "Latvijā vietējo ziņu

aģentūru jomā pamatā strādā divas lielākās ziņu aģentūras:

nacionālā informācijas aģentūra "LETA" [..] un ziņu

aģentūra "Baltic News Service"",41

kā arī sniedza informāciju par tirgus daļām vietējo ziņu aģentūru

pakalpojumu tirgū Latvijā pēdējo trīs gadu laikā (no Apvienošanās

ziņojuma iesniegšanas brīža)42. Tika norādīts, ka

2014. gadā pēc kopējā apgrozījuma LETA tirgus daļa bija ~84,5%,

bet BNS Latvija ~15,5%. Iepriekš minētais apstiprina informāciju

par to, ka, apvienojot abus uzņēmumus, konkrētajā tirgū veidojas

monopolstāvoklis.

6.4. Par uzņēmumu apvienošanās

piemērojamo normatīvo regulējumu

60 MMG ieskatā, Apvienošanās noteikumu 5. punkta pirmais

teikums saturiski attiecas uz tādiem apstākļiem un faktiem, kuru

atklāšanu apvienošanās ziņojumā pieprasa Apvienošanās noteikumi,

nevis uz jebkurām apstākļu vai faktu izmaiņām, neatkarīgi no tā,

vai tās var ietekmēt KP lēmumu.43 KP norāda, ka

Apvienošanās noteikumu 5. punkta prasības attiecas arī uz tādu

faktu izmaiņām, kuru paziņošana nav obligāts priekšnosacījums pie

pilnīga apvienošanās ziņojuma iesniegšanas atbilstoši

Apvienošanās noteikumu 25.-34. punktam. Nav šaubu, ka MMG zināja

par Apvienošanās noteikumu 5. punktā noteiktu pienākumu. Turklāt,

30 bijušo darbinieku pāriešana uz MMG jauniegūto uzņēmumu tā

Apvienošanās ziņojuma izskatīšanas brīdī liecina par tādu

apstākļu izmaiņām, kuras varēja ietekmēt lēmuma izvērtēšanu, ko

Apvienošanās ziņojuma iesniedzējam MMG bija jāapzinās.

61 MMG norāda, ka KP bija pienākums MMG un LETA apvienošanās

lietas ietvaros noskaidrot tos apvienošanās lietas faktiskos

apstākļus, kurus KP uzskatīja par būtiskiem, taču KP minētās

darbības attiecībā uz BNS Latvija un MM darbiniekiem neveica,

acīmredzot neuzskatot BNS Latvija un MM darbiniekus par minēto

uzņēmumu būtiskajiem aktīviem, kas kā būtisks faktors būtu jāņem

vērā KP veiktajā apvienošanās kontroles analīzē.44 KP

norāda, ka minētais MMG viedoklis nav pamatots, jo, kā jau

iepriekš lēmuma 33. rindkopā minēts, MMG Apvienošanās ziņojumā

informēja KP par BNS Latvija un MM nodalīšanu pirms LETA

iegūšanas. Ņemot vērā Apvienošanās noteikumos uzlikto MMG

pienākumu sniegt pilnīgu un patiesu informāciju un ziņot par

faktu vai apstākļu izmaiņām, tika secināts, ka abi uzņēmumi tiek

nodalīti kopā ar visiem aktīviem, ieskaitot darbiniekus. KP

paļāvās uz sniegtās informācijas pilnīgumu un patiesumu. Kā arī

MMG neziņoja par nodomu pārņemt lielāko daļu BNS Latvija un MM

darbiniekus Apvienošanās ziņojuma izvērtēšanas ietvaros, tādēļ KP

nebija pamata apšaubīt MMG sniegtos faktus.

62 MMG norāda, ka, ja KP būtu uzskatījusi BNS Latvija turpmāku

darbību par saprātīgu aspektu Apvienošanās darījuma

pieļaujamībai, KP būtu interesējusies par iespējām iegūt BNS

Latvija turpmākās darbības nodrošināšanas garantijas, kādas būtu

gatavas sniegt MMG un/vai AMP īpašnieks [pers. A] un attiecīgi

izvirzītu prasības par saistošo noteikumu noteikšanu, tostarp,

iespējams, aizliedzot LETA pieņemt darbā esošos vai bijušos BNS

Latvija un MM darbiniekus vai veikt kādas citas

darbības.45 KP uzsver, ka KP, lēmuma pieņemšanā

balstās uz apvienošanās ziņojuma iesniedzēja sniegto informāciju,

tostarp, gadījumā, ja tiek konstatētas apvienošanās iespējamās

negatīvās sekas, saistošo noteikumu piedāvāšana ir tirgus

dalībnieku pienākums, kas izriet no privātautonomijas

principa.46 Ņemot vērā to, ka Apvienošanās noteikumi

paredz sniegt pilnīgu un patiesu informāciju un MMG sniegto

informāciju par BNS Latvija pilnīgu nodalīšanu (ieskaitot

darbiniekus) trešajai personai, KP Apvienošanās ziņojuma

izvērtēšanas procesā neradās bažas par negatīvu ietekmi uz

konkrēto ziņu aģentūru pakalpojumu tirgu apvienošanās

rezultātā.

63 MMG norāda, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likumā

noteikto (turpmāk - APL) objektīvo izmeklēšanas principu KP ir

pienākums aktīvi izmeklēt apvienošanās lietas, nevis balstīties

tikai uz uzņēmumu iesniegto informāciju, līdz ar to KP, vērtējot

Apvienošanās darījumu, bija pienākums aktīvi noskaidrot tos

apvienošanās lietas faktiskos apstākļus, kurus KP uzskatīja par

būtiskiem.47 KP norāda, ka apvienošanās regulējums

paredz noteiktu termiņu apvienošanās ziņojumu izskatīšanai, kas

saskaņā ar Konkurences likuma 16. panta otro daļu var ilgt līdz

četriem mēnešiem, sākot no pilnā ziņojuma saņemšanas dienas.

Tādēļ, lai KP būtu iespējams izvērtēt apvienošanās darījumu

ierobežotā laika periodā, apvienošanās regulējums paredz

apvienošanās ziņojuma iesniedzējam pienākumu sniegt KP

apvienošanās ziņojuma vērtēšanai nepieciešamo informāciju

atbilstoši Apvienošanās noteikumu 25.-34. punktiem un atbilstoši

5. punktam nekavējoties informēt KP par apstākļu vai faktu

izmaiņām, kas kļūst zināmas pēc ziņojuma iesniegšanas.

64 Nepieciešamības gadījumā KP ir tiesīga pieprasīt arī

papildu informāciju apvienošanās darījuma pusēm, vai citiem

tirgus dalībniekiem. Taču KP ņemot vērā lēmuma 36. rindkopā

minēto neradās bažas par iespējamu daļēju BNS Latvija un MM

aktīvu atgūšanu. Turklāt, informācija par lēmumu pievienot jaunus

darbiniekus LETA bija pieejama MMG agrāk, nekā tā tika reģistrēta

VID datu reģistrā. APL 59. panta ceturtā daļa nosaka, ka procesa

dalībniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas ir viņa

rīcībā, un paziņot iestādei par faktiem, kas viņam ir zināmi un

konkrētajā lietā varētu būt būtiski. Tāpat "[..] uz

privātpersonu (procesa dalībnieku) gulstas pienākums iesniegt tos

pierādījumus, kuru sagādāšana privātpersonai objektīvi prasa

ievērojami mazāk pūļu un resursu nekā

iestādei."48 Iepriekš minētais liecina par

to, ka MMG bija pieejama konkrētā informācija par darbinieku

pāriešanu uz LETA vēl pirms KP būtu iespējams to patstāvīgi iegūt

no publiskiem reģistriem, pat, ja KP būtu pamats pārbaudīt

Apvienošanās ziņojumā sniegto informāciju par BNS un MM pārdošanu

trešajai personai AMP. Līdz ar to MMG bija pienākums minēto

informāciju sniegt. Vienlaicīgi KP jau iepriekš skaidroja, ka

izšķirošās ietekmes ieguvēja informēšanas pienākums par apstākļu

vai faktu izmaiņām tirgus koncentrācijas kontroles regulējuma

ietvaros konkretizēts un speciāli noteikts Apvienošanās noteikumu

5. punktā.