6. pants

1Lietā sniegtā viedokļa

2izvērtējums

36.1. Par BNS Latvija un MM

4darbiniekiem

549 MMG norāda, ka "minētie darbinieki ir pārsvarā

6gados jauni (lielākā daļa mileniāļi) - reportieri, žurnālisti,

7redaktori, datu ievades operatori, tulkotāji utml., kuriem nav

8sevišķu prasmju vai jāveic ārkārtīgi sarežģīts darbs, kas

9padarītu šos darbiniekus par neaizvietojamiem

10[..]."27 KP norāda, ka darbinieku vecums šajā

11gadījumā nevar būt par pamatu argumentam, ka attiecīgie

12darbinieki nav būtiski uzņēmumam, ņemot vērā, ka minētie

13darbinieki ieņēma noteiktus amatus, tātad spēja pildīt amata

14funkcijas un piedalīties ziņu veidošanā, nodrošinot uzņēmuma

15būtiskās funkcijas.

1650 Tāpat MMG norāda, ka "[..] galvenais iemesls šo

17darbinieku pārejai uz LETA bija nevis šo darbinieku sevišķās

18prasmes, bet gan tas, ka jaunā LNS [BNS Latvija] un MM

19vadība un AMP īpašnieks [pers. A] bija darījusi tiem

20zināmus savus plānus samazināt darbinieku skaitu un [LETA

21valdes loceklis [pers. B] vienlaicīgi novērtēja viņu

22lojalitāti un spēju sastrādāties, piedāvājot tiem darbu LETA, kas

23LETA pārņemšanas sākotnējā posmā bija ļoti svarīgas kvalitātes,

24lai nodrošinātu nepārtrauktu LETA darbu un nodrošinātos pret

25iespējamiem riskiem, ka vecie LETA darbinieki nolemj atstāt darbu

26LETA vai citādi rīkojas nekonstruktīvi ar mērķi kavēt [LETA

27valdes locekļa [pers. B] (iepriekš - LETA konkurenta - BNS

28Latvija valdes locekļa) un LETA darbu."28

29Lietā vērtētie pierādījumi liecina, ka ziņu aģentūras darbinieki

30ir būtiski aktīvi, jo tie, izmantojot savas prasmes un pieredzi,

31veido uzņēmuma galveno produktu - ziņas. KP uzsver, ka MMG

32neizpildīja Apvienošanās noteikumu 5. punktu, kas materiāli

33ietekmēja Lēmumu Nr. 60. MMG paziņošanas pienākums iestādei nevar

34būt saistīts vai atkarīgs no apstākļiem, kādos darbinieki aizgāja

35no darba un kādi bija BNS Latvija un MM jaunās vadības lēmumi

36attiecībā uz tiem. Svarīgs ir MMG nodoms un lēmums pieņemt darbā

37nodalīto sabiedrību (tuvāko konkurentu) darbinieku lielāko daļu,

38par ko MMG neinformēja KP. Kā izriet no lietā esošiem

39pierādījumiem, LETA sāka pieņemt darbā BNS un MM darbiniekus ar

4009.11.2015., tas ir mēnesi pēc MMG un LETA apvienošanās darījuma

41pabeigšanas 09.10.2015. Ņemot vērā, ka darbinieku pieņemšana

42darbā, it īpaši, liela skaita darbinieku pieņemšana darbā prasa

43veikt gan sagatavošanās, gan plānošanas darbus, MMG bija

44pienākums par to nekavējoties un patstāvīgi paziņot KP atbilstoši

45Apvienošanās noteikumu 5. punktam.

4651 MMG vēstulē norāda, ka Apvienošanās darījuma ietvaros KP

47bija zināms par to, ka pēc MMG un LETA apvienošanās līdzšinējais

48BNS Latvija valdes loceklis [pers. B] pametīs BNS Latvija un MM

49valdi un KP vajadzēja zināt par [pers. B] kļūšanu par LETA valdes

50locekli29, kā arī "[..] KP pirms Lēmuma

51pieņemšanas varēja un tai vajadzēja loģiski konstatēt, ka līdz

52ar [pers. B] LNS [BNS Latvija] un MM varētu pamest

53arī virkne citi darbinieki [..]."30 KP

54norāda, ka minētais MMG arguments nav pamatots, jo informācija

55par valdes locekļa maiņu pati par sevi nerada bažas par uzņēmuma

56būtisku aktīvu zaudēšanu.

5752 MMG norāda31, ka ne visi bijušie BNS Latvija un

58MM darbinieki, kas tika atlaisti, pārgāja darbā uz LETA un šāda

59pāriešana nebija darbinieku kā uzņēmuma daļas "pāreja",

60bet gan iepriekšējo darba tiesisko attiecību izbeigšana un

61pilnīgi jaunu darba attiecību ar citu uzņēmumu nodibināšana. KP

62norāda, ka pēc publiski pieejamajiem datiem, uz LETA ir pārgājusi

63būtiska darbinieku daļa - 30 no 38 BNS Latvija darbiniekiem un 16

64no 17 MM darbiniekiem. Līdz ar to MMG pievienoja LETA tās tiešo

65konkurentu BNS Latvija un MM darbinieku lielāko daļu, kas bija

66abu ziņu aģentūru ekonomiskās darbības svarīgākais resurss, kas

67bija būtisks abu ziņu aģentūru konkurētspējai un pastāvēšanai

68ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

6953 MMG vēstulē32 norādījis, ka darbinieku pārejas

70starp ziņu aģentūrām bija parasta parādība arī iepriekš un

71darbinieki nereti pārgāja no LETA uz BNS Latvija un otrādi, kā

72arī notika pārejas no un uz citiem medijiem. MMG papildus

73ir sniedzis informāciju33 par atsevišķu darbinieku

74kustību starp ziņu aģentūrām nesenā pagātnē. KP norāda, ka

75atsevišķu darbinieku pāriešana uz konkurenta uzņēmumu dažādos

76laikos nav salīdzināma ar konkrētā gadījuma faktiskajiem

77apstākļiem, ka 30 jeb 79% BNS Latvija darbinieku un 16 jeb 94% MM

78darbinieku 26 dienu laikā ir pārtraukuši darba tiesiskās

79attiecības un nodibināja tās ar LETA. Šajā gadījumā ir būtisks

80gan īss pāriešanas brīdis, kā arī liels darbinieku skaits, kas

81apstiprina arī to, ka pāriešana bija ieplānota un saskaņota ar

82BNS Latvija un MM darbiniekiem, nevis nejauša apstākļu sakritība

83vai katra darbinieka neatkarīga iniciatīva. Papildus KP uzsver,

84ka būtisks ir fakts, ka uz LETA pārgāja tieši BNS Latvija lielākā

85daļa darbinieku, jo BNS Latvija bija vienīgais LETA konkurents un

86BNS Latvija pilnīga nodalīšana neatkarīgai sabiedrībai bija

87apstāklis, kuru KP ņēma vērā, vērtējot Lēmuma Nr. 60 pieņemšanas

88ietvaros KL 16. panta trešās un ceturtās daļas piemērošanu

89(Lēmuma Nr. 60 20., 26.-27. rindkopas).

9054 Tāpat MMG savā vēstulē norāda, ka "Jebkurā

91gadījumā, pievienošanās LETA bija katra darbinieka izvēle. Ja

92aiziešana no LNS [BNS Latvija] un MM bija atkarīga no

93jaunās LNS [BNS Latvija] un MM valdes lēmuma izbeigt darba

94attiecības, tad konkrēto darbinieku lēmums pievienoties LETA bija

95atkarīgs vienīgi no pašiem darbiniekiem."34

96KP kritiski vērtē MMG viedokli, darbinieku pāriešana nenotika pēc

97LETA iniciatīvas. Pirmkārt, kā jau iepriekš šajā lēmumā tika

98minēts, LETA valdes loceklis paskaidrojumos norādīja, ka pats

99pieaicināja savus labākos darbiniekus darbā LETA. Otrkārt,

100neatkarīgi no katra darbinieka subjektīvās attieksmes un izvēles,

101minēto darbinieku darba turpināšana LETA nevarēja notikt bez LETA

102aktīvas rīcības, apsverot palielināt savu darbinieku skaitu par

10346 darbiniekiem jeb aptuveni (*) [20-30]% no LETA darbinieku

104kopējā skaita gan intervējot darbiniekus pirms pieņemšanas,

105noslēdzot darba līgumus un paredzot darba samaksas atlīdzību un

106darbu 46 jauniem darbiniekiem. Līdz ar to MMG pamatojoties uz

107Apvienošanās noteikumu 5. punktu bija pienākums nekavējoties

108ziņot KP par minētajiem faktiem.

10955 MMG norāda, ka jaunais BNS Latvija īpašnieks AMP, īstenoja

110citu BNS Latvija darbības modeli, kurā minētie darbinieki

111acīmredzot nebija nepieciešami, jo saglabāja pietiekami solīdu

112apgrozījumu un tirgus daļu ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū

113Latvijā 2016. gadā.35 Līdz ar to MMG secina, ka

114ne Apvienošanās darījums, ne bijušo BNS Latvija un MM darbinieku

115pieņemšana darbā LETA 2015. gada novembrī-decembrī nav tiešā

116cēloniskā sakarā ar BNS Latvija darbības samazināšanos,

117pārtraukšanu un likvidēšanu turpmākajos gados"36

118KP uzsver, ka, vērtējot KL 17. panta otrās daļas pārkāpumu, kura

119pamatā ir MMG izdarītais procesuālais pārkāpums, ņem vērā tos

120apstākļus, kuri būtu pastāvēja KP brīdī, kad notika darbinieku

121pāreja no BNS Latvija uz LETA. Ja MMG būtu nekavējoties

122paziņojusi KP par MMG bijušās sabiedrības BNS Latvija darbinieku

123pāriešanu uz jauniegūto sabiedrību LETA, Lēmums Nr. 60 par MMG un

124LETA apvienošanos būtu balstīts uz faktiem, kuri pastāvēja tajā

125brīdī, tostarp, uz lēmuma 22., 23. rindkopā norādītajiem

126faktiem.

1276.2. Par nekonkurēšanas pienākuma

128klauzulu

12956 MMG savā vēstulē saistībā ar nekonkurēšanas pienākuma

130neiekļaušanu BNS Latvija pirkuma-pārdevuma līgumā norāda, ka MMG

131un LETA apvienošanās lietas ietvaros KP tika informēta par

132nekonkurēšanas klauzulas neesamību BNS Latvija un MM pārdošanas

133līgumā un KP bija visas iespējas piemērot MMG un LETA jebkādus

134saistošos noteikumus, tostarp ierobežojot LETA iespējas

135pārvilināt darbiniekus vai konkurēt ar BNS Latvija un MM. MMG

136norāda, ka, ja minētās lietas izvērtēšanas laikā KP šķistu, ka

137ziņu aģentūras darbinieki ir "būtisks" un

138"izšķirošs aktīvs", KP būtu varējusi aizsargāt BNS

139Latvija un MM pret darbinieku pāreju uz LETA (bet ne darbinieku

140atlaišanu no BNS Latvija) ar saistošajiem noteikumiem. MMG

141ieskatā, KP šādus noteikumus nepiemēroja, jo acīmredzot piekrita

142MMG un LETA apvienošanās lietas ietvaros MMG skaidri paustajai

143nostājai, ka Latvijā nav grūti nolīgt attiecīgi kvalificētu

144personālu vietējo ziņu aģentūras darbības pilnvērtīgai

145nodrošināšanai.37 KP norāda, BNS Latvija un MM

146darbinieku pārņemšana būtiskā apjomā ietekmē abu sabiedrību

147konkurētspēju un pastāvēšanu tirgū, tādēļ saistošo noteikumu

148mērķis - novērst KL 16. panta trešās daļas sekas un saglabāt

149konkurences struktūru tirgū, atbilstu konkrētajai

150situācijai.38 Taču, neraugoties uz iepriekš minēto,

151BNS Latvija un MM darbinieku pārņemšanas būtiskā apjomā un MMG

152pienākums par to informēt KP pastāv neatkarīgi no aktīvu

153pārņemšanas ierobežojuma līgumos starp darījuma pusēm.

15457 KP arī norāda, ka MMG viedoklis par to, kādi secinājumi KP

155būtu jāizdara Apvienošanās ziņojuma izskatīšanas ietvaros, nav

156attiecināms uz Apvienošanās noteikumos un KL 15. pantā paredzēto

157pienākumu iesniegt patiesu un pilnīgu ziņojumu par apvienošanos.

158Turklāt, saistošo noteikumu apsvēršana Lēmumā Nr. 60 varētu tikt

159veikta tikai tad, ja MMG būtu iestādei informāciju būtu sniegusi.

160MMG viedoklis norāda uz faktu, ka MMG apsvēra iespēju

161"pārvilināt" darbiniekus Apvienošanās ziņojuma

162izskatīšanas ietvaros pabeidzot BNS Latvija un MM atsavināšanu.

163Apvienošanās ziņojuma izskatīšanas ietvaros MMG arī realizēja

164darbinieku "pārvilināšanu" jeb pievienošanu LETA. Gan

165nodoms, gan arī pats darbinieku pievienošanas fakts MMG bija

166nekavējoties jāpaziņo KP atbilstoši Apvienošanās noteikumu 5.

167punktam. Savukārt apstāklis, ka MMG neinformēja par BNS Latvija

168un MM darbinieku pievienošanu LETA, liedza KP izdarīt informētus

169un pareizus apsvērumus par tirgus konkurences struktūras

170saglabāšanos atbilstoši KL 16. panta trešajai daļai, pieņemot

171Lēmumu Nr. 60 saskaņā ar KL 16. panta ceturto daļu.

1726.3. Par ziņu aģentūru darbību

17358 MMG savā vēstulē norāda, ka ziņu aģentūru pakalpojumi ir

174aizvietojami ar citiem ziņu avotiem, piemēram, ziņu

175portāliem, kas ražo oriģinālziņas un piedāvā tās par velti,

176tradicionālajiem medijiem un sociālajiem medijiem, kā, piemēram,

177Facebook un Twitter. Līdz ar to, MMG ieskatā, ziņu

178aģentūras nestrādā izolēti no pārējās mediju telpas un LETA

179neatrodas monopolstāvoklī.39 KP norāda, ka MMG,

180sniedzot Apvienošanās ziņojumu 2015. gadā, nodalīja iepriekš

181minētos pakalpojumus divos atsevišķos konkrētajos tirgos -

182Vietējo ziņu aģentūru pakalpojumu tirgus Latvijas

183teritorijā un Bezmaksas on-line ziņu pakalpojumu tirgus

184Latvijas teritorijā, norādot, ka "LETA un MMG grupas

185uzņēmumi, izņemot SIA "TV NET", bezmaksas on-line ziņu

186pakalpojumu tirgū Latvijas teritorijā

187nedarbojas".40 KP norāda, ka KP paļaujas uz

188apvienošanās ziņojumā norādīto informāciju par konkrētajiem

189tirgiem, kuru ziņojuma iesniedzējam ir pienākums sniegt

190atbilstoši Apvienošanās noteikumu 29. punktam. Ņemot vērā

191iepriekš minēto, KP, izvērtējot Apvienošanās ziņojumā sniegto

192informāciju par konkrētajiem tirgiem, nesaskatīja nepieciešamību

193atšķirīgi noteikt konkrētos tirgus, tāpēc Apvienošanās ziņojumā

194ietvertā konkrētā tirgus definīcija netika paplašināta. Papildus,

195ņemot vērā, ka MMG pārkāpums notika 2015. gada beigās, KP norāda,

196ka, izmeklējot to, ir jāņem vērā 2015. gada apstākļi tirgū.

19759 Turklāt MMG, vērtējot vietējo ziņu pakalpojumu tirgu

198Latvijā, norādīja, ka LETA un BNS Latvija ir vienīgās aģentūras,

199kuras darbojas konkrētajā tirgū: "Latvijā vietējo ziņu

200aģentūru jomā pamatā strādā divas lielākās ziņu aģentūras:

201nacionālā informācijas aģentūra "LETA" [..] un ziņu

202aģentūra "Baltic News Service"",41

203kā arī sniedza informāciju par tirgus daļām vietējo ziņu aģentūru

204pakalpojumu tirgū Latvijā pēdējo trīs gadu laikā (no Apvienošanās

205ziņojuma iesniegšanas brīža)42. Tika norādīts, ka

2062014. gadā pēc kopējā apgrozījuma LETA tirgus daļa bija ~84,5%,

207bet BNS Latvija ~15,5%. Iepriekš minētais apstiprina informāciju

208par to, ka, apvienojot abus uzņēmumus, konkrētajā tirgū veidojas

209monopolstāvoklis.

2106.4. Par uzņēmumu apvienošanās

211piemērojamo normatīvo regulējumu

21260 MMG ieskatā, Apvienošanās noteikumu 5. punkta pirmais

213teikums saturiski attiecas uz tādiem apstākļiem un faktiem, kuru

214atklāšanu apvienošanās ziņojumā pieprasa Apvienošanās noteikumi,

215nevis uz jebkurām apstākļu vai faktu izmaiņām, neatkarīgi no tā,

216vai tās var ietekmēt KP lēmumu.43 KP norāda, ka

217Apvienošanās noteikumu 5. punkta prasības attiecas arī uz tādu

218faktu izmaiņām, kuru paziņošana nav obligāts priekšnosacījums pie

219pilnīga apvienošanās ziņojuma iesniegšanas atbilstoši

220Apvienošanās noteikumu 25.-34. punktam. Nav šaubu, ka MMG zināja

221par Apvienošanās noteikumu 5. punktā noteiktu pienākumu. Turklāt,

22230 bijušo darbinieku pāriešana uz MMG jauniegūto uzņēmumu tā

223Apvienošanās ziņojuma izskatīšanas brīdī liecina par tādu

224apstākļu izmaiņām, kuras varēja ietekmēt lēmuma izvērtēšanu, ko

225Apvienošanās ziņojuma iesniedzējam MMG bija jāapzinās.

22661 MMG norāda, ka KP bija pienākums MMG un LETA apvienošanās

227lietas ietvaros noskaidrot tos apvienošanās lietas faktiskos

228apstākļus, kurus KP uzskatīja par būtiskiem, taču KP minētās

229darbības attiecībā uz BNS Latvija un MM darbiniekiem neveica,

230acīmredzot neuzskatot BNS Latvija un MM darbiniekus par minēto

231uzņēmumu būtiskajiem aktīviem, kas kā būtisks faktors būtu jāņem

232vērā KP veiktajā apvienošanās kontroles analīzē.44 KP

233norāda, ka minētais MMG viedoklis nav pamatots, jo, kā jau

234iepriekš lēmuma 33. rindkopā minēts, MMG Apvienošanās ziņojumā

235informēja KP par BNS Latvija un MM nodalīšanu pirms LETA

236iegūšanas. Ņemot vērā Apvienošanās noteikumos uzlikto MMG

237pienākumu sniegt pilnīgu un patiesu informāciju un ziņot par

238faktu vai apstākļu izmaiņām, tika secināts, ka abi uzņēmumi tiek

239nodalīti kopā ar visiem aktīviem, ieskaitot darbiniekus. KP

240paļāvās uz sniegtās informācijas pilnīgumu un patiesumu. Kā arī

241MMG neziņoja par nodomu pārņemt lielāko daļu BNS Latvija un MM

242darbiniekus Apvienošanās ziņojuma izvērtēšanas ietvaros, tādēļ KP

243nebija pamata apšaubīt MMG sniegtos faktus.

24462 MMG norāda, ka, ja KP būtu uzskatījusi BNS Latvija turpmāku

245darbību par saprātīgu aspektu Apvienošanās darījuma

246pieļaujamībai, KP būtu interesējusies par iespējām iegūt BNS

247Latvija turpmākās darbības nodrošināšanas garantijas, kādas būtu

248gatavas sniegt MMG un/vai AMP īpašnieks [pers. A] un attiecīgi

249izvirzītu prasības par saistošo noteikumu noteikšanu, tostarp,

250iespējams, aizliedzot LETA pieņemt darbā esošos vai bijušos BNS

251Latvija un MM darbiniekus vai veikt kādas citas

252darbības.45 KP uzsver, ka KP, lēmuma pieņemšanā

253balstās uz apvienošanās ziņojuma iesniedzēja sniegto informāciju,

254tostarp, gadījumā, ja tiek konstatētas apvienošanās iespējamās

255negatīvās sekas, saistošo noteikumu piedāvāšana ir tirgus

256dalībnieku pienākums, kas izriet no privātautonomijas

257principa.46 Ņemot vērā to, ka Apvienošanās noteikumi

258paredz sniegt pilnīgu un patiesu informāciju un MMG sniegto

259informāciju par BNS Latvija pilnīgu nodalīšanu (ieskaitot

260darbiniekus) trešajai personai, KP Apvienošanās ziņojuma

261izvērtēšanas procesā neradās bažas par negatīvu ietekmi uz

262konkrēto ziņu aģentūru pakalpojumu tirgu apvienošanās

263rezultātā.

26463 MMG norāda, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likumā

265noteikto (turpmāk - APL) objektīvo izmeklēšanas principu KP ir

266pienākums aktīvi izmeklēt apvienošanās lietas, nevis balstīties

267tikai uz uzņēmumu iesniegto informāciju, līdz ar to KP, vērtējot

268Apvienošanās darījumu, bija pienākums aktīvi noskaidrot tos

269apvienošanās lietas faktiskos apstākļus, kurus KP uzskatīja par

270būtiskiem.47 KP norāda, ka apvienošanās regulējums

271paredz noteiktu termiņu apvienošanās ziņojumu izskatīšanai, kas

272saskaņā ar Konkurences likuma 16. panta otro daļu var ilgt līdz

273četriem mēnešiem, sākot no pilnā ziņojuma saņemšanas dienas.

274Tādēļ, lai KP būtu iespējams izvērtēt apvienošanās darījumu

275ierobežotā laika periodā, apvienošanās regulējums paredz

276apvienošanās ziņojuma iesniedzējam pienākumu sniegt KP

277apvienošanās ziņojuma vērtēšanai nepieciešamo informāciju

278atbilstoši Apvienošanās noteikumu 25.-34. punktiem un atbilstoši

2795. punktam nekavējoties informēt KP par apstākļu vai faktu

280izmaiņām, kas kļūst zināmas pēc ziņojuma iesniegšanas.

28164 Nepieciešamības gadījumā KP ir tiesīga pieprasīt arī

282papildu informāciju apvienošanās darījuma pusēm, vai citiem

283tirgus dalībniekiem. Taču KP ņemot vērā lēmuma 36. rindkopā

284minēto neradās bažas par iespējamu daļēju BNS Latvija un MM

285aktīvu atgūšanu. Turklāt, informācija par lēmumu pievienot jaunus

286darbiniekus LETA bija pieejama MMG agrāk, nekā tā tika reģistrēta

287VID datu reģistrā. APL 59. panta ceturtā daļa nosaka, ka procesa

288dalībniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas ir viņa

289rīcībā, un paziņot iestādei par faktiem, kas viņam ir zināmi un

290konkrētajā lietā varētu būt būtiski. Tāpat "[..] uz

291privātpersonu (procesa dalībnieku) gulstas pienākums iesniegt tos

292pierādījumus, kuru sagādāšana privātpersonai objektīvi prasa

293ievērojami mazāk pūļu un resursu nekā

294iestādei."48 Iepriekš minētais liecina par

295to, ka MMG bija pieejama konkrētā informācija par darbinieku

296pāriešanu uz LETA vēl pirms KP būtu iespējams to patstāvīgi iegūt

297no publiskiem reģistriem, pat, ja KP būtu pamats pārbaudīt

298Apvienošanās ziņojumā sniegto informāciju par BNS un MM pārdošanu

299trešajai personai AMP. Līdz ar to MMG bija pienākums minēto

300informāciju sniegt. Vienlaicīgi KP jau iepriekš skaidroja, ka

301izšķirošās ietekmes ieguvēja informēšanas pienākums par apstākļu

302vai faktu izmaiņām tirgus koncentrācijas kontroles regulējuma

303ietvaros konkretizēts un speciāli noteikts Apvienošanās noteikumu

3045. punktā.