14. pants

1Pieaicinātā persona - Mg. oec.,

2Mg. iur. Ilze Birzniece - paskaidro, ka uzņēmumu

3ienākuma nodokli administrē divos veidos, no kuriem viens ir

4nodokļa aprēķināšana no nesadalītās peļņas, kas apstrīdētajās

5normās definēta kā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa, bet otrs -

6nodokļa aprēķināšana no faktiski sadalītās peļņas jeb tā sauktā

7atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas sistēma. Mg.

8oec., Mg. iur. Ilze Birzniece uzskata, ka termins

9"atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis" nav korekts un

10nav attiecināms ne uz vienu no uzņēmumu ienākuma nodokļa

11administrēšanas veidiem, jo nodokļa samaksa pēc savas būtības

12netiek atlikta. Ar apstrīdētajām normām ir noteikts pienākums gan

13kredītiestādēm, gan patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

14sniedzējiem maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli no aprēķinātās

15peļņas pirmstaksācijas gadā un paredzēta iespēja samazināt

16apliekamo bāzi par to ienākumu daļu, kas tikusi sadalīta. No

17apstrīdētajām normām ir skaidri saprotams tas, ka, aprēķinot

18uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu, no apliekamās bāzes tiek

19atskaitīta sadalītās peļņas daļa, par kuru jau ir samaksāts

20uzņēmumu ienākuma nodoklis.

21Ar apstrīdētajām normām noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa

22piemaksas sistēma neparedz obligātu pienākumu lemt par peļņas

23sadali. Tomēr nodokļu maksātājs, ņemot vērā to, ka apstrīdētās

24normas paredz obligātu nodokļa samaksu no visas aprēķinātās

25peļņas, tiek motivēts sadalīt peļņu, no kuras ir veikta nodokļa

26samaksa. Pēc Mg. oec., Mg. iur. Ilzes Birznieces ieskata,

27uzņēmuma naudas plūsmu un likviditāti šī sistēma ietekmē, taču šī

28ietekme nav izšķiroša, jo īpaši tad, ja uzņēmuma politika ir

29vērsta uz regulāru dividenžu izmaksu.