14. pants

Pieaicinātā persona - Mg. oec.,

Mg. iur. Ilze Birzniece - paskaidro, ka uzņēmumu

ienākuma nodokli administrē divos veidos, no kuriem viens ir

nodokļa aprēķināšana no nesadalītās peļņas, kas apstrīdētajās

normās definēta kā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa, bet otrs -

nodokļa aprēķināšana no faktiski sadalītās peļņas jeb tā sauktā

atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas sistēma. Mg.

oec., Mg. iur. Ilze Birzniece uzskata, ka termins

"atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis" nav korekts un

nav attiecināms ne uz vienu no uzņēmumu ienākuma nodokļa

administrēšanas veidiem, jo nodokļa samaksa pēc savas būtības

netiek atlikta. Ar apstrīdētajām normām ir noteikts pienākums gan

kredītiestādēm, gan patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

sniedzējiem maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli no aprēķinātās

peļņas pirmstaksācijas gadā un paredzēta iespēja samazināt

apliekamo bāzi par to ienākumu daļu, kas tikusi sadalīta. No

apstrīdētajām normām ir skaidri saprotams tas, ka, aprēķinot

uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu, no apliekamās bāzes tiek

atskaitīta sadalītās peļņas daļa, par kuru jau ir samaksāts

uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Ar apstrīdētajām normām noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa

piemaksas sistēma neparedz obligātu pienākumu lemt par peļņas

sadali. Tomēr nodokļu maksātājs, ņemot vērā to, ka apstrīdētās

normas paredz obligātu nodokļa samaksu no visas aprēķinātās

peļņas, tiek motivēts sadalīt peļņu, no kuras ir veikta nodokļa

samaksa. Pēc Mg. oec., Mg. iur. Ilzes Birznieces ieskata,

uzņēmuma naudas plūsmu un likviditāti šī sistēma ietekmē, taču šī

ietekme nav izšķiroša, jo īpaši tad, ja uzņēmuma politika ir

vērsta uz regulāru dividenžu izmaksu.