13. pants

1Pieaicinātā persona -

2Mg. oec. Sabīne Vuškāne - uzskata, ka

3apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam

4teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.

5Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, atšķirībā no

6kredītiestādēm, savā darbībā izmanto nevis klientu vai

7noguldītāju naudu, bet gan finanšu tirgū, kā arī no

8kredītiestādēm aizņemtus līdzekļus. Pieaugot EURIBOR likmei,

9patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pieaug

10finansējuma izmaksas, kas ietekmē iespējamo peļņu. Patērētāju

11kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji pārsvarā pakalpojuma cenu

12nosaka kā fiksētu procentu maksājumu, kas aizdevuma laikā

13nemainās. Tāpat uz patērētāju kreditētājiem attiecas Patērētāju

14tiesību aizsardzības likumā noteiktie pakalpojuma cenas

15ierobežojumi. Turklāt būtiski atšķiras arī kredītiestāžu un

16patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvāto produktu

17un pakalpojumu klāsts. Tādējādi kredītiestāžu darbība pēc būtības

18nav salīdzināma ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju

19saimniecisko darbību.

20Apstrīdēto normu mērķis ir nodrošināt taisnīgāku augsto

21procentu likmju nastas sadalījumu starp sabiedrību un finanšu

22sektoru, kā arī nodrošināt fiskālo funkciju, lai valsts budžeta

23ieņēmumi būtu pietiekami. Tomēr nav rodams pamatojums tam, ka ar

24apstrīdētajām normām var sasniegt likumdevēja izvirzīto leģitīmo

25mērķi. Tāpat likumdevējs nav vērtējis, vai nepastāv personas

26pamattiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi, turklāt nav pietiekami

27pamatots, kādu labumu sabiedrība gūst no tā, ka pret personām,

28kuras atrodas atšķirīgos apstākļos, ir noteikta vienāda

29attieksme. Tāpat Mg. oec. Sabīne Vuškāne norāda,

30ka kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

31sniedzējiem noteiktā prasība veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa

32piemaksu pati par sevi nav pretrunā ar tiesībām uz īpašumu, ja

33vien nodokļu politika ir veidota, ievērojot labas pārvaldības

34principus. Tomēr ar apstrīdētajām normām noteiktā tiesību uz

35īpašumu ierobežojuma nepieciešamību likumdevējs nav pietiekami

36pamatojis.