16. pants

1Pieteikumu iesniedzējas lūdz Satversmes tiesu

2vērtēt vairāku Nodokļa likuma normu atbilstību Satversmes

391. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un

4trešajam teikumam.

5Ja apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība vairākām

6augstāka juridiska spēka tiesību normām, tad tiesai, ņemot vērā

7izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs

8atbilstības vērtēšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas

92023. gada 9. novembra sprieduma lietā

10Nr. 2022-17-01 17. punktu).

1116.1. Nodokļa likuma 4.1 panta

12pirmajā daļā noteikti subjekti, kuriem ir pienākums attiecīgajā

13taksācijas gadā veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu.

14Savukārt minētā panta otrā un ceturtā daļa regulē nodokļa

15piemaksai piemērojamo periodu un nosaka taksācijas gada nodokļa

16piemaksas aprēķinā iekļaujamo informāciju. Nodokļa likuma

1717. panta 7.1 daļa paredz kārtību, kādā tiek

18samazināta samaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa, bet

19pārejas noteikumu 52. punkts paredz gadījumu, kad peļņas

20apmērs, uz kura pamata tiek aprēķināta uzņēmumu ienākuma nodokļa

21piemaksa, netiek samazināts. Tādējādi apstrīdētās normas to

22kopsakarā veido tiesisko regulējumu, kas nosaka uzņēmumu ienākuma

23nodokļa piemaksas aprēķināšanas un samaksas kārtību.

24Līdz ar to izskatāmajā lietā ir vērtējama apstrīdēto normu kā

25vienota tiesiskā regulējuma atbilstība augstāka juridiska spēka

26tiesību normām.

2716.2. Apstrīdēto normu tvērumā ietilpst vairāki

28subjekti, kam taksācijas gadā jāveic uzņēmumu ienākuma nodokļa

29piemaksa. Proti, saskaņā ar Nodokļa likuma

304.1 panta pirmo daļu pienākums veikt uzņēmumu

31ienākuma nodokļa piemaksu ir kredītiestādēm un patērētāju

32kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir šā

33likuma 2. panta pirmās daļas 1. punkta

34"a" apakšpunktā minētie iekšzemes uzņēmumi

35un 2. panta pirmās daļas 2. punktā minētās

36pastāvīgās pārstāvniecības.

37Ja apstrīdētās normas attiecas uz plašu atšķirīgu situāciju

38kopumu, tad nepieciešams precizēt, kādā apjomā vērtējama

39apstrīdēto normu satversmība (sk. Satversmes tiesas

402023. gada 30. novembra sprieduma lietā

41Nr. 2022-36-01 11. punktu).

42Pieteikumu iesniedzējas ir patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

43sniedzējas. Tās vērsušās Satversmes tiesā, jo uzskata, ka

44likumdevējs nepamatoti noteicis pienākumu veikt uzņēmumu ienākuma

45nodokļa piemaksu tieši šādiem subjektiem. No lietas materiāliem

46neizriet, ka lietas dalībnieki vai pieaicinātās personas būtu

47izteikušas viedokli par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes

4891. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un

49trešajam teikumam attiecībā uz kredītiestādēm.

50Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs apstrīdēto normu atbilstību

51Satversmei tiktāl, ciktāl tās paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa

52piemaksas pienākumu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

53sniedzējiem.

5416.3. Pieteikumos lūgts vērtēt apstrīdēto normu

55atbilstību gan Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, gan

56105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Tā kā tiek

57apstrīdēta tiesību normu atbilstība vairākām Satversmes normām,

58Satversmes tiesai jānosaka arī tas, kādā secībā šī atbilstība

59vērtējama.

60Lietas pamatjautājums ir par to, vai patērētāju kreditēšanas

61pakalpojumu sniedzējiem noteiktais pienākums veikt uzņēmumu

62ienākuma nodokļa piemaksu un šīs piemaksas aprēķināšanas kārtība

63nesamērīgi neierobežo šo personu tiesības uz īpašumu.

64Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs

65apstrīdēto normu, ciktāl tās paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa

66piemaksas pienākumu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

67sniedzējiem, atbilstību Satversmes 105. panta pirmajam un

68trešajam teikumam, bet pēc tam - atbilstību Satversmes

6991. panta pirmajam teikumam.