17. pants

Satversmes 105. panta pirmais teikums

nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu." Savukārt

minētā panta trešais teikums paredz: "Īpašuma tiesības var

ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu."

Ar "tiesībām uz īpašumu" Satversmes 105. panta

izpratnē saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras

tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var

rīkoties pēc savas gribas. Arī personas naudas līdzekļi ir

tiesību uz īpašumu objekts (sk. Satversmes tiesas

2020. gada 28. septembra sprieduma lietā

Nr. 2019-37-0103 15.2. punktu). Tādējādi patērētāju

kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju finanšu līdzekļu aizsardzība

ietilpst Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā

nostiprināto tiesību uz īpašumu tvērumā.

Nodokļa maksāšanas pienākums vienmēr nozīmē tiesību uz īpašumu

ierobežojumu, jo šā pienākuma pildīšanas rezultātā samazinās

personas finanšu līdzekļu apmērs (sk. Satversmes tiesas

2021. gada 3. decembra sprieduma lietā

Nr. 2021-12-03 6.2. punktu).

Līdz brīdim, kad spēkā stājās apstrīdētās normas, Nodokļa

likums paredzēja, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

sniedzēji uzņēmumu ienākuma nodokli maksā vienīgi peļņas sadales

brīdī. Ar apstrīdētajām normām par uzņēmumu ienākuma nodokļa

piemaksas aprēķināšanas bāzi tika noteikta pirmstaksācijas gada

uzņēmuma gada pārskata vai pirmstaksācijas gada peļņas vai

zaudējumu aprēķina summa pēc nodokļiem. Turklāt nodokļa piemaksa

20 procentu apmērā ir maksājama taksācijas periodā

neatkarīgi no tā, vai pirmstaksācijas perioda peļņa pēc nodokļiem

tiek sadalīta dividendēs. Tātad apstrīdētās normas uzliek

patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu

taksācijas gadā veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu

20 procentu apmērā arī tad, ja netiek veikta peļņas sadale.

Tādējādi patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jārod

papildu finanšu līdzekļi uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas

veikšanai. Attiecīgais pienākums ietekmē šo saimnieciskās

darbības veicēju naudas plūsmu un likviditāti.

Līdz ar to apstrīdētās normas

patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem ierobežo

Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietvertās

tiesības uz īpašumu.