25. pants

Turpmāk Satversmes tiesa vērtēs, vai vienādos

un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas

kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

sniedzēji.

Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka kredītiestādes un

patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas atšķirīgos

apstākļos, jo to komercdarbības modeļi ir atšķirīgi. Proti,

patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji pamatā izsniedz

aizdevumus ar fiksētām likmēm, tāpēc EURIBOR likmes svārstības

neietekmē to peļņu un neskar aizņēmējus. Tāpat atšķiras arī abu

minēto personu grupu peļņas rādītāji, kā arī veids, kādā tie

finansē savu darbību. Savukārt Saeima uzskata, ka kredītiestādes

un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas vienādos

un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Šīs personu

grupas vieno tādas pazīmes, ka viena no to pamatdarbības jomām ir

kreditēšanas pakalpojumu nodrošināšana fiziskajām personām un tām

ir augsti rentabilitātes rādītāji. Turklāt abas personu grupas

īsteno tādu komercdarbības modeli, atbilstoši kuram nesamaksāto

uzņēmumu ienākuma nodokli var ieguldīt finanšu pakalpojumu

sniegšanā.

25.1. Pēc Fintech Latvija iniciatīvas

2023. gadā veiktajā pētījumā konstatēts, ka patērētāju

kreditēšana nebanku nozarē ieņem nozīmīgu vietu valstu finanšu

sistēmās. Nebanku kreditētāji konkurē ne tikai savā starpā, bet

arī ar kredītiestādēm. Nebanku nozares piedāvātie finanšu

produkti ir līdzvērtīgi kredītiestāžu piedāvājumam. Savukārt

augstākas finanšu produktu cenas saistītas ar lielāku risku, ko

kreditētāji uzņemas, izsniedzot kredītus tai patērētāju daļai,

kuriem piekļuve kredītiestāžu finanšu pakalpojumiem ir

ierobežota. Tāpat arī normatīvais regulējums kredītu izsniegšanas

jomā kredītiestādēm un nebanku kreditētājiem ir vienāds

(sk.: Sauka A. Pētījums par Latvijas nebanku

patērētāju kreditēšanas nozares attīstību, 20.04.2023.,

2.- 6. un 28. lp. Pieejams:

https://fla.lv/wp-content/uploads/2023/04/Arnis-Sauka.pdf).

Tātad patērētāju kreditēšana ir finanšu pakalpojuma veids,

kuru piedāvā gan kredītiestādes, gan patērētāju kreditēšanas

pakalpojumu sniedzēji.

25.2. Fintech Latvija norāda, ka patērētāju

kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju rentabilitātes rādītāji

atšķiras atkarībā no uzņēmuma lieluma, piedāvāto produktu klāsta

un kreditēšanai pieejamā kapitāla lieluma, tāpēc tie nevar tikt

atzīti par minētās grupas vienojošu pazīmi. Arī Patērētāju

tiesību aizsardzības centrs uzsver, ka patērētāju kreditēšanas

pakalpojumu sniedzēju peļņa 2022. gadā salīdzinājumā ar

2021. gadu ir samazinājusies par 10,65 procentiem, bet

kredītiestāžu peļņa ir pieaugusi.

Sākot ar 2019. gadu, nebanku kreditēšanas nozarē tika

ieviestas izmaiņas. Piemēram, tika ierobežota īstermiņa aizdevumu

maksimālā summa, samazinātas procentu likmes, ierobežots

aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanas reižu skaits, precizētas

maksātspējas vērtēšanas prasības, kā arī ieviests aizliegums

reklamēt patērētāju kreditēšanas pakalpojumus

(sk. 2018. gada 4. oktobra likumu

"Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā"

(Nr. 1305/Lp12)). Minētie pasākumi varēja radīt

īstermiņa ietekmi uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

sniedzēju peļņu. Tomēr, kā jau tika minēts iepriekš, nebanku

nozarē darbojošos uzņēmumu rentabilitāte ir būtiski lielāka par

citu uzņēmumu vidējo rentabilitāti. 2024. gadā nebanku

kreditēšanas nozarē ir konstatēti ievērojami augsti

rentabilitātes rādītāji un būtiski palielinājies noslēgto

darījumu skaits. Turklāt grupu vienojošās pazīmes identificēšanā

izšķiroša nozīme ir nevis individuālu uzņēmumu rentabilitātei,

bet gan nozares kopējiem vidējiem rādītājiem.

Tātad abas salīdzināmās personu grupas vienojošas pazīmes ir

patērētājiem piedāvātā finanšu pakalpojuma veids, savstarpējā

konkurence patērētāju kreditēšanas tirgū un augstie

rentabilitātes rādītāji.

25.3. Konkurences padome uzskata, ka to, vai

kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji

atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, nevar vērtēt atrauti

no apstrīdēto normu ieviešanas mērķa regulēt ar EURIBOR likmes

pieaugumu gūto virspeļņu. Savukārt Patērētāju tiesību

aizsardzības centrs norāda, ka patērētāju kreditēšanas

pakalpojumu sniedzēju peļņu neietekmēja straujais EURIBOR likmes

kāpums. Uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu

jāattiecina tāds pats regulējums, kāds ietverts Patērētāju

tiesību aizsardzības likuma 8.4 panta ceturtajā

daļā, proti, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu

nepiemēro tādiem kredītiem, kuri izsniegti ar fiksētu likmi.

Kā jau tika minēts iepriekš, apstrīdēto normu pieņemšana nav

saistīta tieši ar EURIBOR likmes kāpuma rezultātā gūto peļņu, bet

gan ar likumdevēja apsvērumiem par nepieciešamību attiecībā uz

finanšu sektoru pārskatīt 2018. gadā ieviesto uzņēmumu

ienākuma nodokļa sistēmu, lai tie nodokļa maksātāji, kuru

rentabilitātes rādītāji ir augsti un kuri līdzekļus no

nesamaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa varēja izmantot finanšu

pakalpojumu sniegšanai, nodokli maksātu regulāri.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķinam tiek izmantoti

kreditētāju finanšu gada pārskatos norādītie dati -

pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķina summa pēc

nodokļiem (sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma

4. pantu un 4.1 panta ceturto daļu).

Tādējādi uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķinā nav

paredzēts vērtēt ne to, kā tiek noteiktas izsniedzamo aizdevumu

procentu likmes, ne arī to, no kādiem līdzekļiem tiek izsniegti

aizdevumi. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanā tiek vērtēts

komercdarbības veids un gūtā peļņa, nevis konkrētas izdevumu

pozīcijas. Kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

sniedzēji paši ir tiesīgi noteikt, vai tie izsniedz kredītus ar

fiksētu vai mainīgu likmi, atkarībā no pakalpojumu sniedzēja

izraudzītās komercdarbības stratēģijas un izraudzītā kredītriska

lieluma. Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju darbība

nav pakļauta kredītiestādēm saistošam regulējumam, tāpēc tie

netiek ierobežoti attiecībā uz paaugstināta kredītriska

uzņemšanos (sk. Latvijas Bankas 2023. gada

18. decembra noteikumus Nr. 265 "Kredītriska

pārvaldīšanas noteikumi"). Ņemot vērā to, ka patērētāju

kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji apkalpo arī paaugstināta riska

klientus un izsniedz lielākoties patēriņa kredītus, kas ir

augstāka riska finanšu produkts, to aizdevumi kopumā ir ar

augstākām likmēm, tai skaitā fiksētām likmēm.

Tādējādi saimnieciskās darbības nodrošināšanā kredītiestādes

un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji izmanto vairākus

finansējuma veidus, tai skaitā to rīcībā esošo pašu kapitālu, kā

arī parāda instrumentus (aizņēmumus, parāda vērtspapīrus

u. c.), pēc to izvēles un pieejamības finanšu tirgū. Līdz ar

to nav konstatējama kopsakarība, kas liktu kredītiestādes un

patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus uzņēmumu ienākuma

nodokļa piemaksas sistēmā savstarpēji nošķirt atkarībā no tā, vai

apliekamo nodokļa bāzi veido peļņa, kas gūta vai zaudējumi, kas

radušies, izsniedzot aizdevumus ar fiksētu vai mainīgu procentu

likmi.

25.4. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, tas

vien, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju un

kredītiestāžu pamatdarbības joma ir kreditēšanas pakalpojumu

sniegšana fiziskajām personām un to saimnieciskā darbība tiek

klasificēta pēc viena NACE koda, pats par sevi neliecina, ka

minētās personu grupas atrodas vienādos apstākļos. Pēc Latvijas

Bankas ieskata, kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas

pakalpojumu sniedzēji atrodas salīdzināmos apstākļos attiecībā uz

to kreditēšanas pakalpojumu jomā īstenotajiem komercdarbības

modeļiem, jo Latvijas finanšu sektora regulējumā nepastāv tādi

ierobežojumi, kas patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas

jomā nošķirtu kredītiestāžu komercdarbības modeli no citiem

komercdarbības modeļiem.

Finanšu sektoru veido ne tikai kredītiestādes un patērētāju

kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, bet arī ieguldījumu brokeru

sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki,

krājaizdevu sabiedrības, dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu

sniedzēji, privātie pensiju fondi u. c. Tāpat kā

kredītiestāžu darbību reglamentē Kredītiestāžu likums un

patērētāju kreditēšanas jomu - Patērētāju tiesību aizsardzības

likums, arī citas finanšu nozares regulē atšķirīgas speciālās

tiesību normas.

Atšķirīga ir arī kredītiestāžu un patērētāju kreditēšanas

pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtība

(sk. Kredītiestāžu likuma 11.-15. pantu, Patērētāju

tiesību aizsardzības likuma 8. pantu un Ministru kabineta

2011. gada 29. marta noteikumu Nr. 245

"Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju

kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai" 2. punktu).

Tāpat jāņem vērā, ka personas, kas izsniedz kredītus tikai

saimnieciskās darbības veikšanai juridiskajām personām,

neietilpst patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju skaitā

un tām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence).

2022. gada 31. decembrī Valsts ieņēmumu dienesta

uzraudzībā bija 281 šādi kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, tai

skaitā finanšu līzinga pakalpojumu sniedzēji (sk.: Valsts

ieņēmumu dienesta uzraugāmo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas

novēršanas likuma subjektu noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas risku novērtējums. Pieejams: vid.gov.lv).

Tādējādi finanšu sektorā ietilpstošo nozaru darbība tiek

reglamentēta atšķirīgi, atkarībā no subjekta, kurš finanšu

pakalpojumu sniedz.

Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju saimnieciskā

darbība ir vērsta uz kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas

patērētājiem (rezidentiem). Turklāt lielākā daļa patērētāju

kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju specializējas uz vienu vai

diviem aizdevuma veidiem (sk.: Patērētāju kreditēšanas

pakalpojumu sniedzēju nozares risku novērtējums 2023,

05.06.2023., 9. lp.). Savukārt kredītiestādēm ir plašāks

kredītportfeļa piedāvājums un tām ir tiesības pieņemt

noguldījumus. Tāpat abām personu grupām atšķiras finanšu risku

pārvaldība, tostarp kapitāla pietiekamības un likviditātes

prasības. Abām personu grupām ir atšķirīgs Nodokļa likumā

paredzētais apliekamās nodokļa bāzes aprēķins. Piemēram,

patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums

noteikt uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi par nedrošajiem debitoru

parādiem, bet kredītiestādēm šāda prasība nav izvirzīta

(sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. panta otro

daļu). Līdz ar to patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

sniedzējiem ir pienākums maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par

tādām izmaksu pozīcijām, par kurām kredītiestādes šo nodokli

nemaksā.

Atšķirīga licencēšanas un uzraudzības kārtība, kā arī

atšķirīgs ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamās bāzes aprēķins

ir tie apstākļi, kas savstarpēji nošķir kredītiestādes un

patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus.

Līdz ar to kredītiestādes un

patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas atšķirīgos

apstākļos.