25. pants

1Turpmāk Satversmes tiesa vērtēs, vai vienādos

2un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas

3kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

4sniedzēji.

5Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka kredītiestādes un

6patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas atšķirīgos

7apstākļos, jo to komercdarbības modeļi ir atšķirīgi. Proti,

8patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji pamatā izsniedz

9aizdevumus ar fiksētām likmēm, tāpēc EURIBOR likmes svārstības

10neietekmē to peļņu un neskar aizņēmējus. Tāpat atšķiras arī abu

11minēto personu grupu peļņas rādītāji, kā arī veids, kādā tie

12finansē savu darbību. Savukārt Saeima uzskata, ka kredītiestādes

13un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas vienādos

14un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Šīs personu

15grupas vieno tādas pazīmes, ka viena no to pamatdarbības jomām ir

16kreditēšanas pakalpojumu nodrošināšana fiziskajām personām un tām

17ir augsti rentabilitātes rādītāji. Turklāt abas personu grupas

18īsteno tādu komercdarbības modeli, atbilstoši kuram nesamaksāto

19uzņēmumu ienākuma nodokli var ieguldīt finanšu pakalpojumu

20sniegšanā.

2125.1. Pēc Fintech Latvija iniciatīvas

222023. gadā veiktajā pētījumā konstatēts, ka patērētāju

23kreditēšana nebanku nozarē ieņem nozīmīgu vietu valstu finanšu

24sistēmās. Nebanku kreditētāji konkurē ne tikai savā starpā, bet

25arī ar kredītiestādēm. Nebanku nozares piedāvātie finanšu

26produkti ir līdzvērtīgi kredītiestāžu piedāvājumam. Savukārt

27augstākas finanšu produktu cenas saistītas ar lielāku risku, ko

28kreditētāji uzņemas, izsniedzot kredītus tai patērētāju daļai,

29kuriem piekļuve kredītiestāžu finanšu pakalpojumiem ir

30ierobežota. Tāpat arī normatīvais regulējums kredītu izsniegšanas

31jomā kredītiestādēm un nebanku kreditētājiem ir vienāds

32(sk.: Sauka A. Pētījums par Latvijas nebanku

33patērētāju kreditēšanas nozares attīstību, 20.04.2023.,

342.- 6. un 28. lp. Pieejams:

35https://fla.lv/wp-content/uploads/2023/04/Arnis-Sauka.pdf).

36Tātad patērētāju kreditēšana ir finanšu pakalpojuma veids,

37kuru piedāvā gan kredītiestādes, gan patērētāju kreditēšanas

38pakalpojumu sniedzēji.

3925.2. Fintech Latvija norāda, ka patērētāju

40kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju rentabilitātes rādītāji

41atšķiras atkarībā no uzņēmuma lieluma, piedāvāto produktu klāsta

42un kreditēšanai pieejamā kapitāla lieluma, tāpēc tie nevar tikt

43atzīti par minētās grupas vienojošu pazīmi. Arī Patērētāju

44tiesību aizsardzības centrs uzsver, ka patērētāju kreditēšanas

45pakalpojumu sniedzēju peļņa 2022. gadā salīdzinājumā ar

462021. gadu ir samazinājusies par 10,65 procentiem, bet

47kredītiestāžu peļņa ir pieaugusi.

48Sākot ar 2019. gadu, nebanku kreditēšanas nozarē tika

49ieviestas izmaiņas. Piemēram, tika ierobežota īstermiņa aizdevumu

50maksimālā summa, samazinātas procentu likmes, ierobežots

51aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanas reižu skaits, precizētas

52maksātspējas vērtēšanas prasības, kā arī ieviests aizliegums

53reklamēt patērētāju kreditēšanas pakalpojumus

54(sk. 2018. gada 4. oktobra likumu

55"Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā"

56(Nr. 1305/Lp12)). Minētie pasākumi varēja radīt

57īstermiņa ietekmi uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

58sniedzēju peļņu. Tomēr, kā jau tika minēts iepriekš, nebanku

59nozarē darbojošos uzņēmumu rentabilitāte ir būtiski lielāka par

60citu uzņēmumu vidējo rentabilitāti. 2024. gadā nebanku

61kreditēšanas nozarē ir konstatēti ievērojami augsti

62rentabilitātes rādītāji un būtiski palielinājies noslēgto

63darījumu skaits. Turklāt grupu vienojošās pazīmes identificēšanā

64izšķiroša nozīme ir nevis individuālu uzņēmumu rentabilitātei,

65bet gan nozares kopējiem vidējiem rādītājiem.

66Tātad abas salīdzināmās personu grupas vienojošas pazīmes ir

67patērētājiem piedāvātā finanšu pakalpojuma veids, savstarpējā

68konkurence patērētāju kreditēšanas tirgū un augstie

69rentabilitātes rādītāji.

7025.3. Konkurences padome uzskata, ka to, vai

71kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji

72atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, nevar vērtēt atrauti

73no apstrīdēto normu ieviešanas mērķa regulēt ar EURIBOR likmes

74pieaugumu gūto virspeļņu. Savukārt Patērētāju tiesību

75aizsardzības centrs norāda, ka patērētāju kreditēšanas

76pakalpojumu sniedzēju peļņu neietekmēja straujais EURIBOR likmes

77kāpums. Uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu

78jāattiecina tāds pats regulējums, kāds ietverts Patērētāju

79tiesību aizsardzības likuma 8.4 panta ceturtajā

80daļā, proti, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu

81nepiemēro tādiem kredītiem, kuri izsniegti ar fiksētu likmi.

82Kā jau tika minēts iepriekš, apstrīdēto normu pieņemšana nav

83saistīta tieši ar EURIBOR likmes kāpuma rezultātā gūto peļņu, bet

84gan ar likumdevēja apsvērumiem par nepieciešamību attiecībā uz

85finanšu sektoru pārskatīt 2018. gadā ieviesto uzņēmumu

86ienākuma nodokļa sistēmu, lai tie nodokļa maksātāji, kuru

87rentabilitātes rādītāji ir augsti un kuri līdzekļus no

88nesamaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa varēja izmantot finanšu

89pakalpojumu sniegšanai, nodokli maksātu regulāri.

90Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķinam tiek izmantoti

91kreditētāju finanšu gada pārskatos norādītie dati -

92pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķina summa pēc

93nodokļiem (sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma

944. pantu un 4.1 panta ceturto daļu).

95Tādējādi uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķinā nav

96paredzēts vērtēt ne to, kā tiek noteiktas izsniedzamo aizdevumu

97procentu likmes, ne arī to, no kādiem līdzekļiem tiek izsniegti

98aizdevumi. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanā tiek vērtēts

99komercdarbības veids un gūtā peļņa, nevis konkrētas izdevumu

100pozīcijas. Kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

101sniedzēji paši ir tiesīgi noteikt, vai tie izsniedz kredītus ar

102fiksētu vai mainīgu likmi, atkarībā no pakalpojumu sniedzēja

103izraudzītās komercdarbības stratēģijas un izraudzītā kredītriska

104lieluma. Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju darbība

105nav pakļauta kredītiestādēm saistošam regulējumam, tāpēc tie

106netiek ierobežoti attiecībā uz paaugstināta kredītriska

107uzņemšanos (sk. Latvijas Bankas 2023. gada

10818. decembra noteikumus Nr. 265 "Kredītriska

109pārvaldīšanas noteikumi"). Ņemot vērā to, ka patērētāju

110kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji apkalpo arī paaugstināta riska

111klientus un izsniedz lielākoties patēriņa kredītus, kas ir

112augstāka riska finanšu produkts, to aizdevumi kopumā ir ar

113augstākām likmēm, tai skaitā fiksētām likmēm.

114Tādējādi saimnieciskās darbības nodrošināšanā kredītiestādes

115un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji izmanto vairākus

116finansējuma veidus, tai skaitā to rīcībā esošo pašu kapitālu, kā

117arī parāda instrumentus (aizņēmumus, parāda vērtspapīrus

118u. c.), pēc to izvēles un pieejamības finanšu tirgū. Līdz ar

119to nav konstatējama kopsakarība, kas liktu kredītiestādes un

120patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus uzņēmumu ienākuma

121nodokļa piemaksas sistēmā savstarpēji nošķirt atkarībā no tā, vai

122apliekamo nodokļa bāzi veido peļņa, kas gūta vai zaudējumi, kas

123radušies, izsniedzot aizdevumus ar fiksētu vai mainīgu procentu

124likmi.

12525.4. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, tas

126vien, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju un

127kredītiestāžu pamatdarbības joma ir kreditēšanas pakalpojumu

128sniegšana fiziskajām personām un to saimnieciskā darbība tiek

129klasificēta pēc viena NACE koda, pats par sevi neliecina, ka

130minētās personu grupas atrodas vienādos apstākļos. Pēc Latvijas

131Bankas ieskata, kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas

132pakalpojumu sniedzēji atrodas salīdzināmos apstākļos attiecībā uz

133to kreditēšanas pakalpojumu jomā īstenotajiem komercdarbības

134modeļiem, jo Latvijas finanšu sektora regulējumā nepastāv tādi

135ierobežojumi, kas patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas

136jomā nošķirtu kredītiestāžu komercdarbības modeli no citiem

137komercdarbības modeļiem.

138Finanšu sektoru veido ne tikai kredītiestādes un patērētāju

139kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, bet arī ieguldījumu brokeru

140sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki,

141krājaizdevu sabiedrības, dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu

142sniedzēji, privātie pensiju fondi u. c. Tāpat kā

143kredītiestāžu darbību reglamentē Kredītiestāžu likums un

144patērētāju kreditēšanas jomu - Patērētāju tiesību aizsardzības

145likums, arī citas finanšu nozares regulē atšķirīgas speciālās

146tiesību normas.

147Atšķirīga ir arī kredītiestāžu un patērētāju kreditēšanas

148pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtība

149(sk. Kredītiestāžu likuma 11.-15. pantu, Patērētāju

150tiesību aizsardzības likuma 8. pantu un Ministru kabineta

1512011. gada 29. marta noteikumu Nr. 245

152"Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju

153kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai" 2. punktu).

154Tāpat jāņem vērā, ka personas, kas izsniedz kredītus tikai

155saimnieciskās darbības veikšanai juridiskajām personām,

156neietilpst patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju skaitā

157un tām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence).

1582022. gada 31. decembrī Valsts ieņēmumu dienesta

159uzraudzībā bija 281 šādi kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, tai

160skaitā finanšu līzinga pakalpojumu sniedzēji (sk.: Valsts

161ieņēmumu dienesta uzraugāmo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu

162legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas

163novēršanas likuma subjektu noziedzīgi iegūtu līdzekļu

164legalizācijas risku novērtējums. Pieejams: vid.gov.lv).

165Tādējādi finanšu sektorā ietilpstošo nozaru darbība tiek

166reglamentēta atšķirīgi, atkarībā no subjekta, kurš finanšu

167pakalpojumu sniedz.

168Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju saimnieciskā

169darbība ir vērsta uz kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas

170patērētājiem (rezidentiem). Turklāt lielākā daļa patērētāju

171kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju specializējas uz vienu vai

172diviem aizdevuma veidiem (sk.: Patērētāju kreditēšanas

173pakalpojumu sniedzēju nozares risku novērtējums 2023,

17405.06.2023., 9. lp.). Savukārt kredītiestādēm ir plašāks

175kredītportfeļa piedāvājums un tām ir tiesības pieņemt

176noguldījumus. Tāpat abām personu grupām atšķiras finanšu risku

177pārvaldība, tostarp kapitāla pietiekamības un likviditātes

178prasības. Abām personu grupām ir atšķirīgs Nodokļa likumā

179paredzētais apliekamās nodokļa bāzes aprēķins. Piemēram,

180patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums

181noteikt uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi par nedrošajiem debitoru

182parādiem, bet kredītiestādēm šāda prasība nav izvirzīta

183(sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. panta otro

184daļu). Līdz ar to patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

185sniedzējiem ir pienākums maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par

186tādām izmaksu pozīcijām, par kurām kredītiestādes šo nodokli

187nemaksā.

188Atšķirīga licencēšanas un uzraudzības kārtība, kā arī

189atšķirīgs ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamās bāzes aprēķins

190ir tie apstākļi, kas savstarpēji nošķir kredītiestādes un

191patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus.

192Līdz ar to kredītiestādes un

193patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas atšķirīgos

194apstākļos.