24. pants

1Vērtējot, vai ir ievērots tiesiskās

2vienlīdzības princips, vispirms jānoskaidro, vai un kuras

3personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc noteiktiem

4kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Lai to noteiktu, nepieciešams

5atrast galveno šīs grupas vienojošo pazīmi. Salīdzināšanai

6jāizvēlas tāda situācija, kurai ir viena vai vairākas kopīgas

7pazīmes ar pārbaudāmo situāciju. Kopīgajai pazīmei jāapvieno abas

8situācijas zem viena virsjēdziena. Turklāt jāvērtē arī tas, vai

9nepastāv kādi būtiski apsvērumi, kas norāda, ka attiecīgās

10personu grupas neatrodas savstarpēji salīdzināmos apstākļos

11(sk. Satversmes tiesas 2022. gada

1223. maija sprieduma lietā Nr. 2021-18-01

1332. punktu).

14Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka patērētāju kreditēšanas

15pakalpojumu sniedzēji un citi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji

16atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

17apstākļos. Abas šīs personu grupas vieno pazīme, ka tās ir

18uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājas. Savukārt Saeima norāda, ka

19minētās personu grupas atrodas atšķirīgos apstākļos, jo tikai

20patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji nesamaksāto

21uzņēmumu ienākuma nodokli izmanto kā saimnieciskās darbības

22priekšmetu, sniedzot finanšu pakalpojumus.

2324.1. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir:

241) iekšzemes uzņēmumi; 2) no valsts budžeta un

25pašvaldības budžeta finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus

26no saimnieciskās darbības un kuras nav atbrīvotas no nodokļa

27maksāšanas; 3) pastāvīgās pārstāvniecības; 4) ārvalstu

28komercsabiedrības un citas personas, kas gūst ieņēmumus Latvijā

29(sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 2. panta pirmo

30daļu).

31Apstrīdēto normu regulējums ir attiecināts uz tiem finanšu

32sektorā ietilpstošajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri

33līdzekļus no nesamaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa varēja

34izmantot finanšu pakalpojumu sniegšanai

35(sk. likumprojekta "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma

36nodokļa likumā" (Nr. 405/Lpl4) anotāciju.

37Pieejama: saeima.lv). Uzņēmumu ienākuma nodokļa

38maksātāji, kas sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, ir

39uzskatāmi par kredīta devējiem jeb kreditētājiem

40(sk. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta

41pirmo daļu). Šāds saimnieciskās darbības veids ir saistīts ar

42finanšu pakalpojumu sniegšanu. Kreditēšanas pakalpojumus

43patērētājam drīkst sniegt tikai tāda kapitālsabiedrība, kura ir

44saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un kuras apmaksājamā

45pamatkapitāla minimālais lielums ir 425 000 euro

46(sk. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta

471.1 daļu). Lai arī pārsvarā patērētāju

48kreditēšana ir saistīta ar brīvu preču un pakalpojumu apriti,

49tomēr tā atšķiras no citiem saimnieciskās darbības veidiem ar to,

50ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu pamatā ir kredītlīgumi ar

51procentu likmēm. Proti, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

52sniedzēju saimnieciskā darbība ir saistīta ar tādiem finanšu

53pakalpojumiem, kuros ietilpst ne tikai maksa par sniegto kredītu

54atlikta maksājuma, aizdevuma vai citā finansiālās vienošanās

55veidā, bet arī procentu likmju piemērošana nokavētu maksājumu

56gadījumā.

5724.2. Īpaši nosacījumi ar nodokli apliekamā

58objekta noteikšanai un licencēšanas mehānisms, proti, tas, ka bez

59speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšana nav atļauta,

60nošķir patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus no citiem

61uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem (sk. Uzņēmumu

62ienākuma nodokļa likuma 10. panta otro daļu un Ministru

63kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumu Nr. 677

64"Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas

65noteikumi" 78. punktu). Tādējādi patērētāju

66kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju darbība finanšu sektorā ir

67regulēta ar atšķirīgiem noteikumiem un atšķirīga ir gan šo

68uzņēmumu pašu kapitāla struktūra, gan ar uzņēmumu ienākuma

69nodokli apliekamās bāzes aprēķināšana.

70Pienākums maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli ir pazīme, kas

71vieno visus uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājus. Tomēr

72konkrētajā gadījumā šī viena kopīgā pazīme ir pārāk vispārīga,

73lai izdarītu secinājumu, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

74sniedzēji un citi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji atrodas

75vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

76Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas pienākums aptver dažādas

77nodokļa maksātāju grupas, kuru savstarpējo atšķirību ir pārāk

78daudz. Tādēļ patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji un

79citi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji tiesiskās vienlīdzības

80principa aspektā nav salīdzināmi.

81Tādējādi apstrīdētās normas attiecībā uz patērētāju

82kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un citiem uzņēmumu ienākuma

83nodokļa maksātājiem atbilst Satversmes 91. pantam pirmajam

84teikumam.