1Vērtējot, vai ir ievērots tiesiskās
2vienlīdzības princips, vispirms jānoskaidro, vai un kuras
3personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc noteiktiem
4kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Lai to noteiktu, nepieciešams
5atrast galveno šīs grupas vienojošo pazīmi. Salīdzināšanai
6jāizvēlas tāda situācija, kurai ir viena vai vairākas kopīgas
7pazīmes ar pārbaudāmo situāciju. Kopīgajai pazīmei jāapvieno abas
8situācijas zem viena virsjēdziena. Turklāt jāvērtē arī tas, vai
9nepastāv kādi būtiski apsvērumi, kas norāda, ka attiecīgās
10personu grupas neatrodas savstarpēji salīdzināmos apstākļos
11(sk. Satversmes tiesas 2022. gada
1223. maija sprieduma lietā Nr. 2021-18-01
1332. punktu).
14Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka patērētāju kreditēšanas
15pakalpojumu sniedzēji un citi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji
16atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos
17apstākļos. Abas šīs personu grupas vieno pazīme, ka tās ir
18uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājas. Savukārt Saeima norāda, ka
19minētās personu grupas atrodas atšķirīgos apstākļos, jo tikai
20patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji nesamaksāto
21uzņēmumu ienākuma nodokli izmanto kā saimnieciskās darbības
22priekšmetu, sniedzot finanšu pakalpojumus.
2324.1. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir:
241) iekšzemes uzņēmumi; 2) no valsts budžeta un
25pašvaldības budžeta finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus
26no saimnieciskās darbības un kuras nav atbrīvotas no nodokļa
27maksāšanas; 3) pastāvīgās pārstāvniecības; 4) ārvalstu
28komercsabiedrības un citas personas, kas gūst ieņēmumus Latvijā
29(sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 2. panta pirmo
30daļu).
31Apstrīdēto normu regulējums ir attiecināts uz tiem finanšu
32sektorā ietilpstošajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri
33līdzekļus no nesamaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa varēja
34izmantot finanšu pakalpojumu sniegšanai
35(sk. likumprojekta "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma
36nodokļa likumā" (Nr. 405/Lpl4) anotāciju.
37Pieejama: saeima.lv). Uzņēmumu ienākuma nodokļa
38maksātāji, kas sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, ir
39uzskatāmi par kredīta devējiem jeb kreditētājiem
40(sk. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta
41pirmo daļu). Šāds saimnieciskās darbības veids ir saistīts ar
42finanšu pakalpojumu sniegšanu. Kreditēšanas pakalpojumus
43patērētājam drīkst sniegt tikai tāda kapitālsabiedrība, kura ir
44saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un kuras apmaksājamā
45pamatkapitāla minimālais lielums ir 425 000 euro
46(sk. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta
471.1 daļu). Lai arī pārsvarā patērētāju
48kreditēšana ir saistīta ar brīvu preču un pakalpojumu apriti,
49tomēr tā atšķiras no citiem saimnieciskās darbības veidiem ar to,
50ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu pamatā ir kredītlīgumi ar
51procentu likmēm. Proti, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu
52sniedzēju saimnieciskā darbība ir saistīta ar tādiem finanšu
53pakalpojumiem, kuros ietilpst ne tikai maksa par sniegto kredītu
54atlikta maksājuma, aizdevuma vai citā finansiālās vienošanās
55veidā, bet arī procentu likmju piemērošana nokavētu maksājumu
56gadījumā.
5724.2. Īpaši nosacījumi ar nodokli apliekamā
58objekta noteikšanai un licencēšanas mehānisms, proti, tas, ka bez
59speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšana nav atļauta,
60nošķir patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus no citiem
61uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem (sk. Uzņēmumu
62ienākuma nodokļa likuma 10. panta otro daļu un Ministru
63kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumu Nr. 677
64"Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas
65noteikumi" 78. punktu). Tādējādi patērētāju
66kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju darbība finanšu sektorā ir
67regulēta ar atšķirīgiem noteikumiem un atšķirīga ir gan šo
68uzņēmumu pašu kapitāla struktūra, gan ar uzņēmumu ienākuma
69nodokli apliekamās bāzes aprēķināšana.
70Pienākums maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli ir pazīme, kas
71vieno visus uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājus. Tomēr
72konkrētajā gadījumā šī viena kopīgā pazīme ir pārāk vispārīga,
73lai izdarītu secinājumu, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu
74sniedzēji un citi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji atrodas
75vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.
76Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas pienākums aptver dažādas
77nodokļa maksātāju grupas, kuru savstarpējo atšķirību ir pārāk
78daudz. Tādēļ patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji un
79citi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji tiesiskās vienlīdzības
80principa aspektā nav salīdzināmi.
81Tādējādi apstrīdētās normas attiecībā uz patērētāju
82kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un citiem uzņēmumu ienākuma
83nodokļa maksātājiem atbilst Satversmes 91. pantam pirmajam
84teikumam.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.