28. pants

1Vērtējot apstrīdēto normu atbilstību

2Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, Satversmes tiesai

3jāpārbauda arī tas, vai šādai vienādai attieksmei ir objektīvs un

4saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis, un vai ir

5ievērots samērīguma princips.

6Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, vienādajai attieksmei pret

7tādiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri

8aizdevumus izsniedz ar fiksētu procentu likmi, un tādiem, kuri

9aizdevumus izsniedz ar mainīgu likmi, nav leģitīma mērķa.

10Savukārt Saeima norāda, ka ar apstrīdētajām normām noteiktajai

11vienādajai attieksmei ir leģitīmi mērķi - citu cilvēku tiesību un

12sabiedrības labklājības aizsardzība.

13Ņemot vērā netipisko likvīdo līdzekļu pārpalikumu

14kredītiestādēs un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, Finanšu

15ministrija, lai nodrošinātu regulārus uzņēmumu ienākuma nodokļa

16ieņēmumus valsts budžetā, izstrādāja alternatīvu uzņēmumu

17ienākuma nodokļa administrēšanas risinājumu. Balstoties uz

18Nodokļu koordinēšanas grupas veikto datu analīzi, tika piedāvāts

19tāds risinājums, lai finanšu sektora regulējums visās Baltijas

20valstīs būtu līdzīgs (sk. Ministru kabineta informatīvo

21ziņojumu "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu

222024.-2027. gadam izstrādes virzību"). Kreditēšanas

23nozarē gūtā papildu peļņa no tai labvēlīgās uzņēmumu ienākuma

24nodokļa sistēmas un augstie rentabilitātes rādītāji bija viens no

25likumdevēja apsvērumiem, kāpēc konkrētai nodokļa maksātāju

26grupai - kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas

27pakalpojumu sniedzējiem - tika noteikta atšķirīga uzņēmumu

28ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība.

29Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākums

30maksāt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu noteikts, jo tiem,

31gluži tāpat kā kredītiestādēm, bija iespējas uzņēmumu ienākuma

32nodokļa daļu par nesadalīto peļņu izmantot finanšu pakalpojumu

33sniegšanai. Finanšu sektora darbības specifika un konkrētu

34finanšu pakalpojumu piedāvāšana patērētāju kreditēšanas tirgū

35radīja tādu situāciju, ka arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

36sniedzēji, izsniedzot aizdevumus, tiem piemēroja procentu likmes

37un tādējādi guva papildu peļņu no tiem labvēlīgās uzņēmumu

38ienākuma nodokļa sistēmas.

39Likumdevēja izšķiršanās par uzņēmumu ienākuma nodokļa

40piemaksas pienākuma vienādu attiecināšanu uz personu grupām,

41kuras atrodas atšķirīgos apstākļos, ir pamatota ne tikai ar šajās

42grupās ietilpstošo saimnieciskās darbības veicēju augstajiem

43rentabilitātes rādītājiem, bet arī iespējām nodokļa

44administrēšanas vajadzībām šajās grupās ietilpstošos uzņēmumus

45identificēt bez papildu administratīvā sloga. Proti, abas

46salīdzināmās grupas sniedz savstarpēji aizvietojamus finanšu

47pakalpojumus, un šo pakalpojumu sniegšanai tiek piemērotas

48līdzīgas prasības, piemēram, prasības aizdevumu izsniegšanai,

49abas grupas ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

50terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma

51subjekti, abām grupām ir pienākums nodrošināt patērētāja

52maksātspējas novērtēšanu. Lai arī kredītiestādes un patērētāju

53kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji atrodas atšķirīgos apstākļos

54attiecībā uz licencēšanas un uzraudzības kārtību un patērētāju

55kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir atšķirīgs ar uzņēmumu

56ienākuma nodokli apliekamās bāzes aprēķins, tomēr to

57saimnieciskās darbības specifika ļauj likumdevējam finanšu

58sektorā mērķtiecīgi nodalīt tieši šīs divas nodokļa maksātāju

59grupas, lai sekmētu regulāru uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksu un

60nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus.

61Tādējādi vienādā attieksme pret kredītiestādēm un patērētāju

62kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem tika noteikta, lai panāktu

63saprātīgu līdzsvaru starp uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, kas

64motivē uzņēmumus reinvestēt peļņu, un no valsts budžeta pilnīguma

65principa izrietošo prasību nodrošināt valsts budžeta ieņēmumu

66prognozējamību un uzņēmumu ienākuma nodokļa regulāru samaksu.

67Līdz ar to ar apstrīdētajām normām

68noteiktās vienādās attieksmes pret atšķirīgos apstākļos esošām

69personu grupām leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības

70aizsardzība.