29. pants

1Vērtējot, vai ar apstrīdētajām normām noteiktā

2vienādā attieksme atbilst samērīguma principam, ir jāņem vērā

3tiesību joma, kurā apstrīdētās normas ietilpst. Pārbaudot

4vienādās attieksmes samērīgumu, jāņem vērā tas, ka nodokļu

5tiesību specifika ietekmē konstitucionālās kontroles apjomu

6(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra

7sprieduma lietā Nr. 2017-35-03 9., 15. un

815.1.-15.2. punktu).

9Nodokļu jomā, jo īpaši tajos gadījumos, kad vienlīdzīgas

10prasības tiek attiecinātas uz nodokļa aprēķināšanas kārtību,

11likumdevēja sniegtos apsvērumus un pamatojumu vērtē, ņemot vērā

12konkrētā nodokļa objektu un to, cik būtiski atšķirīgas ir

13salīdzināmo grupu nošķiršanai identificētās pazīmes. Proti, tiek

14vērtēts tas, vai pazīmes, kas nošķir konkrētās personu grupas, ir

15tik nozīmīgas, ka apstrīdēto normu piemērošanas sekas šīm grupām

16ir būtiski atšķirīgas. Jo vairāk ir tādu pazīmju, kas abas

17personu grupas vieno, un mazāk atšķiras nodokļa samaksas

18rezultātā radītās finansiālās sekas, jo vairāk ir attaisnojama

19pret atšķirīgos apstākļos esošām personu grupām noteiktā vienādā

20attieksme.

21Likumdevējs ir vērtējis, vai konkrētajā gadījumā ir samērīgi

22pret kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

23sniedzējiem noteikt vienādu attieksmi, un izšķīries par

24apstrīdētajās normās ietvertā regulējuma attiecināšanu uz abām

25šīm personu grupām (sk. Saeimas Budžeta un finanšu

26(nodokļu) komisijas 2023. gada 8. novembra sēdes

27audioierakstu no 00:09:30. Pieejams: saeima.lv). Kā jau

28tika secināts iepriekš, kreditēšanas nozarē gūtā papildu peļņa no

29tai labvēlīgās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas, augstie

30rentabilitātes rādītāji un iespējas nenomaksāto uzņēmumu ienākuma

31nodokli ieguldīt finanšu pakalpojumu sniegšanā bija tie

32likumdevēja apsvērumi, kuru dēļ attiecībā uz konkrētiem uzņēmumu

33ienākuma nodokļa maksātājiem tika noteikta šā nodokļa piemaksas

34sistēma. Līdz ar to likumdevēja izraudzītajam risinājumam, proti,

35uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas pienākuma attiecināšanai ne

36tikai uz kredītiestādēm, bet arī uz patērētāju kreditēšanas

37pakalpojumu sniedzējiem, ir saprātīgs izskaidrojums.

38Atbilstoši apstrīdētajām normām minētajām personām ir

39pienākums taksācijas gadā veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa

40piemaksu 20 procentu apmērā neatkarīgi no tā, vai tiek veikta

41peļņas sadale dividendēs. Tādējādi tiek veicināta uzņēmumu

42ienākuma nodokļa regulāra samaksa un attiecīgi palielinās

43ieņēmumi, ko valsts gūst un var izmantot sabiedrības labklājībai

44nozīmīgu pasākumu īstenošanai. Savukārt attiecībā uz Pieteikumu

45iesniedzēju piedāvātajiem alternatīvajiem risinājumiem Satversmes

46tiesa vērš uzmanību, ka īpaši tajos gadījumos, kad nodoklis pilda

47fiskālo funkciju, nodrošinot ieņēmumus valsts budžetā, jebkurš

48cits alternatīvs līdzeklis neļautu sasniegt likumdevēja

49izvirzītos mērķus tādā pašā kvalitātē.

50Vērtējot, vai labums, ko no šādas vienādas attieksmes gūst

51sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un likumiskajām

52interesēm nodarīto kaitējumu, jāņem vērā, ka uzņēmumu ienākuma

53nodokļa piemaksai ir fiskāls raksturs un uzņēmējdarbības vidē šā

54nodokļa samaksas pienākums nozīmē prognozējamus izdevumus, kas

55pielīdzināmi citām plānotām saimnieciskās darbības izmaksām. Ir

56tikai saprātīgi, ka, ņemot vērā likumdevēja noteikto mērķi, šāda

57fiskāla nodokļa administrēšana tiek attiecināta uz vairākām

58nodokļa maksātāju grupām, kuras iespējams identificēt pēc

59objektīviem kritērijiem. Konkrētajā gadījumā likumdevējs ir

60izvēlējies uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu attiecināt uz tām

61nodokļa maksātāju grupām, kuras sniedz finanšu pakalpojumus un

62kurām ir augsti rentabilitātes rādītāji. Tādējādi sabiedrības

63labklājības nodrošināšanā vienlīdzīgi ir iesaistītas tieši tās

64personu grupas, kuras no līdzšinējās uzņēmumu ienākuma nodokļa

65sistēmas guva papildu labumu. Šādos apstākļos ieguvums no

66iespējas nodrošināt regulārus budžeta ieņēmumus sabiedrības

67pamatvajadzību apmierināšanai ir lielāks nekā patērētāju

68kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzliktais slogs.

69Līdz ar to ar apstrīdētajām normām

70noteiktajai vienādai attieksmei pret atšķirīgos apstākļos esošām

71personu grupām ir objektīvs un saprātīgs pamats un apstrīdētās

72normas šajā aspektā atbilst Satversmes 91. panta pirmajam

73teikumam.

74Nolēmumu

75daļa

76Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

77Satversmes tiesa

78nosprieda:

79atzīt Uzņēmumu ienākuma nodokļa

80likuma 4.1 panta pirmo, otro un ceturto daļu,

8117. panta 7.1 daļu un pārejas noteikumu

8252. punktu, ciktāl šīs normas paredz uzņēmumu ienākuma

83nodokļa piemaksas pienākumu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu

84sniedzējiem, par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

8591. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un

86trešajam teikumam.

87Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

88Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

89Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

90Kucina