8. pants

Pieaicinātā persona - Konkurences

padome - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta

pirmajam un trešajam teikumam.

Brīvas konkurences aizsardzība, saglabāšana un attīstība ir

nozīmīga sabiedrības interese. Eiropas Savienības konkurences

politika visiem uzņēmumiem, kas darbojas vienotajā tirgū, paredz

vienādu noteikumu piemērošanu, lai nodrošinātu, ka tajā netiek

izkropļota konkurence. Viens no veidiem, kādos konkurence var

tikt negatīvi ietekmēta, ir nostādīt nevienlīdzīgā situācijā tos

tirgus dalībniekus, kuri darbojas citā tirgū, uz tiem attiecinot

tādas pašas prasības kā uz citiem un tādējādi ietekmējot to

konkurētspēju, kā arī ierobežojot jaunu dalībnieku ienākšanu

tirgū.

Izvērtējot to, vai kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas

pakalpojumu sniedzēji atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos,

ir jāņem vērā mērķis, kā dēļ apstrīdētās normas tika pieņemtas un

kas, pēc Konkurences padomes ieskata, ir saistīts ar straujo

EURIBOR likmes kāpumu un kreditētāju netipiski augsto peļņu.

Kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji

neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, jo atšķiras veids,

kā minētās personu grupas finansē savu darbību. Proti,

kredītiestādes to finansē no noguldītāju līdzekļiem, bet

patērētāju kreditētāji - no citiem avotiem, piemēram, saviem

līdzekļiem, obligācijām, aizņēmumiem no kredītiestādēm u. c.

Tāpat atšķiras peļņas apmērs un tā veidošanās iemesli, jo to

patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju, kuri izsniedz

aizdevumus ar fiksētu likmi, peļņas rādītāji nevar pieaugt

Eiropas Centrālās bankas īstenotās politikas rezultātā.

Pēc Konkurences padomes ieskata, ne visi patērētāju

kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji darbojas vienā tirgū ar

kredītiestādēm. Tādējādi uz abām personu grupām vienādi

attiecinātais uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas pienākums

nostāda nevienlīdzīgā situācijā tos tirgus dalībniekus, kuri

darbojas citā tirgū. Līdz ar to var tikt ietekmēta patērētāju

kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju konkurētspēja un ierobežota

jaunu dalībnieku ienākšana tirgū.

Apstrīdēto normu attiecināšana uz patērētāju kreditēšanas

pakalpojumu sniedzējiem, kas aizņēmumus izsniedz ar fiksēto

procentu likmi, nav pietiekami izsvērts un pamatots risinājums.

Turklāt apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā likumdevējs nav ņēmis

vērā daļu no nozares un valsts iestāžu atzinumos izteiktajiem

apsvērumiem par būtiskām atšķirībām kredītiestāžu un patērētāju

kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā. Šo atšķirību

neievērošana nonāk pretrunā ar apstrīdēto normu mērķi reaģēt uz

būtisku finanšu sektora peļņas pieaugumu augstu procentu likmju

un tirgus koncentrācijas apstākļos. Tādējādi apstrīdēto normu

pieņemšanas procesā nav ievērots labas likumdošanas princips.

Turklāt nav konstatējams leģitīms mērķis, kura dēļ tieši

patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas izsniedz

aizdevumus ar fiksēto procentu likmi, ir noteikts pienākums

maksāt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu.