8. pants

1Pieaicinātā persona - Konkurences

2padome - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst

3Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta

4pirmajam un trešajam teikumam.

5Brīvas konkurences aizsardzība, saglabāšana un attīstība ir

6nozīmīga sabiedrības interese. Eiropas Savienības konkurences

7politika visiem uzņēmumiem, kas darbojas vienotajā tirgū, paredz

8vienādu noteikumu piemērošanu, lai nodrošinātu, ka tajā netiek

9izkropļota konkurence. Viens no veidiem, kādos konkurence var

10tikt negatīvi ietekmēta, ir nostādīt nevienlīdzīgā situācijā tos

11tirgus dalībniekus, kuri darbojas citā tirgū, uz tiem attiecinot

12tādas pašas prasības kā uz citiem un tādējādi ietekmējot to

13konkurētspēju, kā arī ierobežojot jaunu dalībnieku ienākšanu

14tirgū.

15Izvērtējot to, vai kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas

16pakalpojumu sniedzēji atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos,

17ir jāņem vērā mērķis, kā dēļ apstrīdētās normas tika pieņemtas un

18kas, pēc Konkurences padomes ieskata, ir saistīts ar straujo

19EURIBOR likmes kāpumu un kreditētāju netipiski augsto peļņu.

20Kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji

21neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, jo atšķiras veids,

22kā minētās personu grupas finansē savu darbību. Proti,

23kredītiestādes to finansē no noguldītāju līdzekļiem, bet

24patērētāju kreditētāji - no citiem avotiem, piemēram, saviem

25līdzekļiem, obligācijām, aizņēmumiem no kredītiestādēm u. c.

26Tāpat atšķiras peļņas apmērs un tā veidošanās iemesli, jo to

27patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju, kuri izsniedz

28aizdevumus ar fiksētu likmi, peļņas rādītāji nevar pieaugt

29Eiropas Centrālās bankas īstenotās politikas rezultātā.

30Pēc Konkurences padomes ieskata, ne visi patērētāju

31kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji darbojas vienā tirgū ar

32kredītiestādēm. Tādējādi uz abām personu grupām vienādi

33attiecinātais uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas pienākums

34nostāda nevienlīdzīgā situācijā tos tirgus dalībniekus, kuri

35darbojas citā tirgū. Līdz ar to var tikt ietekmēta patērētāju

36kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju konkurētspēja un ierobežota

37jaunu dalībnieku ienākšana tirgū.

38Apstrīdēto normu attiecināšana uz patērētāju kreditēšanas

39pakalpojumu sniedzējiem, kas aizņēmumus izsniedz ar fiksēto

40procentu likmi, nav pietiekami izsvērts un pamatots risinājums.

41Turklāt apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā likumdevējs nav ņēmis

42vērā daļu no nozares un valsts iestāžu atzinumos izteiktajiem

43apsvērumiem par būtiskām atšķirībām kredītiestāžu un patērētāju

44kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā. Šo atšķirību

45neievērošana nonāk pretrunā ar apstrīdēto normu mērķi reaģēt uz

46būtisku finanšu sektora peļņas pieaugumu augstu procentu likmju

47un tirgus koncentrācijas apstākļos. Tādējādi apstrīdēto normu

48pieņemšanas procesā nav ievērots labas likumdošanas princips.

49Turklāt nav konstatējams leģitīms mērķis, kura dēļ tieši

50patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas izsniedz

51aizdevumus ar fiksēto procentu likmi, ir noteikts pienākums

52maksāt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu.