19. pants

1Satversmes tiesai izskatāmajā lietā ir jāizvērtē

2arī tas, vai nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat iedarbīgi

3un kurus izvēloties tiktu mazāk ierobežotas parādnieka bērnam

4Satversmes 96. pantā noteiktās pamattiesības.

519.1. Saeimā 2014. gada 19. jūnijā iesniegtā

6likumprojekta Nr. 1186/Lp11 "Grozījumi Uzturlīdzekļu

7garantiju fonda likumā" izskatīšanas gaitā vairākas personas

8norādījušas uz to, ka, izvērtējot likumdevēja rīcības

9proporcionalitāti, būtiska nozīme ir tam apstāklim, ka parādnieka

10datu publiskošanas rezultātā var tikt aizskartas ne vien paša

11parādnieka, bet arī citu personu tiesības un likumiskās

12intereses. Parādnieka datu publiskošana varot radīt bērna,

13sabiedrības vismazāk aizsargātās grupas locekļa, tiesību un

14likumisko interešu aizskārumu (sk. Saeimas Cilvēktiesību un

15sabiedrisko lietu komisijas sēžu audioierakstus lietas materiālu

161. sēj.).

17Nav pieļaujams tas, ka patvaļīgi tiktu pārkāpta bērnu privātās

18dzīves neaizskaramība vai tiktu aizskarta viņu cieņa. Satversmes

19tiesa norāda, ka parādnieka bērnu identificēšanas rezultātā

20trešajām personām pieejamā informācija var norādīt uz to, ka

21bērna vecākiem bijis strīds par konkrētā vai cita bērna

22uzturēšanu, ka viens no vecākiem atsakās labprātīgi pildīt tiesas

23spriedumu un uzturlīdzekļus viņa vietā maksā valsts. Šādas

24informācijas nonākšana trešo personu rīcībā var radīt

25nelabvēlīgas sekas bērnam, piemēram, pakļaut viņu emocionālas

26vardarbības vai sociālas atstumtības riskam, izraisīt viņā

27diskomforta sajūtu. Minētās nelabvēlīgās sekas ietekmē arī bērna

28tiesības uz pilnvērtīgu attīstību sociālajā vidē.

29Vērtējot no apstrīdētās normas izrietošo parādnieka bērnam

30Satversmes 96. pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu,

31likumdevējam atbilstoši bērna tiesību un interešu prioritātes

32principam bija jāpārliecinās par to, ka parādnieka dati tiks

33publiskoti tikai un vienīgi nolūkā nodrošināt bērna tiesības uz

34attīstību un tiek izslēgta jebkura iespēja, ka iesniedzējs datu

35publiskošanai piekrīt kādu citu motīvu dēļ.

3619.2. Ņemot vērā citstarp arī Tiesībsarga izteikto

37viedokli, likumdevējs apstrīdētajā normā tās izstrādes gaitā ir

38iekļāvis divus nosacījumus parādnieka datu publiskošanai. Proti,

39datu publiskošana ir pieļaujama vienīgi tad, ja: 1) iesniedzējs

40tam piekritis; 2) Fonda administrācija nav saņēmusi no valsts vai

41pašvaldību iestādēm informāciju, ka attiecīgo ziņu publiskošana

42kaitētu bērna interesēm. Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa

43apstrīdētajā normā ietverto jēdzienu "bērna intereses"

44saista ar bērnam Satversmes 96. pantā garantētajām

45pamattiesībām.

46Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5. un 24. pants noteic, ka

47rūpes par bērna labklājību un tiesību aizsardzību visupirms ir

48bērna vecāku pienākums. Arī Civillikuma 177. pants paredz vecāku

49tiešo uzdevumu rūpēties par bērnu, nodrošināt viņa aprūpi un

50uzraudzību. Tādējādi vispusīgi izvērtēt parādnieka datu

51publiskošanas iespējamo ietekmi uz bērna interesēm vispirmām

52kārtām ir bērna vecāku pienākums.

53Satversmes tiesa uzsver, ka iesniedzēja piekrišana parādnieka

54datu publiskošanai pati par sevi ne vienmēr var garantēt bērna

55interešu aizsardzību, jo ir iespējamas situācijas, kad vecāku

56savstarpējo strīdu rezultātā iesniedzējs nebūs objektīvs un

57vēlēsies panākt uzturlīdzekļu parādnieka datu publiskošanu ar

58citu mērķi, pilnībā neizvērtējot bērna intereses. Uz to

59apstrīdētās normas pieņemšanas gaitā notikušās diskusijas

60ietvaros ir norādījušas vairākas personas (sk. arī Saeimas

61Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēžu audioierakstus

62lietas materiālu 1. sēj.). No apstrīdētās normas izstrādes un

63pieņemšanas dokumentiem Satversmes tiesa negūst apstiprinājumu

64tam, ka likumdevējs šādus apstākļus ir izvērtējis pēc

65būtības.

6619.3. Likumdevējam bija jāizvērtē tas, vai otrais

67apstrīdētajā normā ietvertais mehānisms (Fonda administrācija nav

68saņēmusi no valsts vai pašvaldību iestādēm informāciju, ka

69attiecīgo ziņu publiskošana kaitētu bērna interesēm) pilnībā

70garantē bērnam Satversmes 96. pantā noteikto pamattiesību

71aizsardzību.

72Apstrīdētās normas izstrādes un pieņemšanas gaitā nav

73konstatēts, ka valsts vai pašvaldību iestādes visos gadījumos

74nodrošinātu visaptverošu izvērtēšanu, vai attiecīgo ziņu

75publiskošana nekaitētu bērna interesēm. Apstrīdētā norma noteic,

76ka parādnieka datu publiskošanai pietiek ar to, ka informācija no

77valsts vai pašvaldību iestādēm nav saņemta. No Tieslietu

78ministrijas viedokļa izriet secinājums, ka valsts un pašvaldību

79iestāžu iespējas jau laikus - pirms ziņu publiskošanas - sniegt

80Fonda administrācijai informāciju par šādas publiskošanas

81kaitīgumu bērna interesēm ir vien teorētiskas (sk. lietas

82materiālu 1. sēj. 143. un 144. lpp.). Tādējādi apstrīdētā

83norma neparedz kārtību, kādā bērna interešu izvērtējums būtu

84veicams visos gadījumos pirms parādnieka datu publiskošanas.

85Attiecībā uz Saeimas un Tieslietu ministrijas norādījumu, ka

86bērnam radušos pamattiesību aizskārumu var novērst, dzēšot

87parādnieka datus no publiski pieejamā saraksta, Satversmes tiesa

88pievienojas Datu valsts inspekcijas norādītajam, ka personas datu

89publiskošana internetā ir būtisks personas tiesību ierobežojums,

90jo šādi dati kļūst pieejami neierobežotam neidentificējamu

91personu lokam un līdz ar to paver iespēju šos personas datus

92apstrādāt neatbilstoši iecerētajam mērķim. Ja personas dati

93padarīti publiski pieejami, tad ir ļoti sarežģīti vai pat

94neiespējami kontrolēt šo datu turpmāko izmantošanu. Turklāt

95attiecībā uz internetā publiskotiem personas datiem nav iespējams

96nodrošināt visas datu subjektam Fizisko personu datu aizsardzības

97likuma 15. pantā noteiktās tiesības (sk. lietas materiālu 1.

98sēj. 119. lpp.). Tādējādi Saeimas un Tieslietu ministrijas

99norādītā ziņu dzēšana no publiskā saraksta pati par sevi

100negarantē jau notikuša bērna pamattiesību aizskāruma

101novēršanu.

10219.4. No Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

103komisijas 2014. gada 7. oktobra sēdes audioieraksta secināms, ka

104Fonda administrācijas pārstāvis sēdē īpaši norādījis uz to, ka

105Fonda administrācijas kapacitāte nav pietiekama bērna interešu

106izvērtēšanai. Tamdēļ ir svarīgi, lai attiecīgā informācija no

107valsts un pašvaldību iestādēm tiktu saņemta (sk. Saeimas

108Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēžu audioierakstus

109lietas materiālu 1. sēj.). Šajā sakarā Saeimas Cilvēktiesību

110un sabiedrisko lietu komisijā pirms likumprojekta izskatīšanas

111trešajā lasījumā sniegtais ierosinājums lemt par iespēju

112papildināt likumprojektu ar nosacījumu, ka informācijas

113publiskošana nenotiek arī tad, ja Fonda administrācijas rīcībā ir

114arī citā veidā iegūta informācija un tās izvērtējums liecina par

115bērna interešu iespējamu aizskārumu informācijas publiskošanas

116gadījumā, pēc būtības netika apspriests (sk. Saeimas

117Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēžu audioierakstus

118lietas materiālu 1. sēj.).

119Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas ir vienisprātis, ka

120izskatāmajā lietā būtiska nozīme ir bērnu tiesību aizsardzībai.

121Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (institūcija, kas

122nodrošina normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli bērnu

123tiesību aizsardzības jomā) izskatāmajā lietā ir vērsusi uzmanību

124uz to, ka apstrīdētās normas pieņemšanas gaitā tās atzinums

125netika pieprasīts, kā arī uz Bērnu tiesību konvencijas 27. pantu,

126atbilstoši kuram valstij jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai

127nodrošinātu uzturlīdzekļu piedziņu no vecākiem vai citām

128personām, kas ir finansiāli atbildīgas par bērnu. Tomēr no

129inspekcijas sniegtā viedokļa izriet arī tas, ka attiecīgā

130regulējuma piemērošanas gadījumā jārēķinās ar iespējamību, ka

131bērna tiesības uz privāto dzīvi un personas neaizskaramību tiek

132pārkāptas, lai gan šī iespējamība ir neliela (sk. lietas

133materiālu 1. sēj. 112. lpp.). No minētā, kā arī lietas

134materiālos pieejamās informācijas par personu lūgumiem dzēst

135parādnieku datus no publiskā saraksta, jo to pieejamība varētu

136kaitēt parādnieka bērna interesēm (sk. lietas materiālu 1.

137sēj. 195. lpp.), izriet secinājums, ka parādnieka datu

138publiskošana skar bērna pamattiesības uz privātās dzīves

139neaizskaramību. Tātad šis bērna tiesību ierobežojums apstrīdētās

140normas izstrādāšanas un pieņemšanas gaitā bija jāizvērtē.

14119.5. Satversmes tiesa norāda, ka parādniekam var būt

142gan tādi bērni, kuri atrodas iesniedzēja aprūpē un kuru uzturam

143maksāt līdzekļus parādniekam ir pienākums saskaņā ar tiesas

144nolēmumu, gan arī citi bērni, kuri neatrodas iesniedzēja aprūpē.

145Apstrīdētās normas pirmās daļas 1. punktā minētā iesniedzēja

146piekrišana attiecas vienīgi uz tādu parādnieka bērnu tiesību

147aizsardzību, kuri ir iesniedzēja aprūpē. Tātad pirms parādnieka

148datu publiskošanas tai personai, kuras aprūpē atrodas parādnieka

149bērns, bet kura nav iesniedzējs, nav iespēju uzzināt par

150parādnieka datu potenciālo publiskošanu un normatīvie akti nedod

151viņai iespēju pirms datu publiskošanas izteikt savu viedokli.

152Tādejādi šī persona nekādā veidā nevar kavēt attiecīgo datu

153publiskošanu.

154Saeima savā viedoklī pēc iepazīšanās ar izskatāmās lietas

155materiāliem ir norādījusi, ka kopš brīža, kad uzsākta parādnieku

156datu publiskošana, Fonda administrācija ir saņēmusi divus lūgumus

157dzēst parādnieka datus no publiskā saraksta, jo to publiska

158pieejamība varētu kaitēt to parādnieka bērnu interesēm, kuri nav

159iesniedzēja aprūpē. Katrā no abiem minētajiem gadījumiem šādu

160lūgumu attiecībā uz savu un parādnieka bērnu iesniegusi

161parādnieka nākamā laulātā, proti, persona, kura apstrīdētajā

162normā nav minēta. Šie lūgumi esot apmierināti (sk. lietas

163materiālu 1. sēj. 195. lpp.). No minētā izriet, ka ziņas par

164parādnieku saskaņā ar apstrīdēto normu tiek publiskotas, lai gan

165pirms tam valsts un pašvaldību iestādes vispār nevērtē arī tā

166viņa bērna intereses, kurš ir citas personas, nevis iesniedzēja

167aprūpē, un ka apstrīdētā norma nenodrošina pienācīgu kārtību,

168kādā izvērtējama parādnieka datu publiskošanas ietekme uz šāda

169bērna interesēm.

170Apstrīdētajā normā nav ietverts tiesiskais regulējums, kas pēc

171būtības nodrošinātu, ka tiek izvērtēts, vai datu publiskošana

172nekaitēs to parādnieka bērnu interesēm, kuri nav iesniedzēja

173aprūpē. Apstrīdētās normas ietekme uz šiem bērniem likumprojekta

174izstrādes un pieņemšanas gaitā netika vērtēta.

17519.6. Satversmes tiesa norāda, ka apstrīdētās normas

176izstrādes un pieņemšanas gaitā likumdevējs bērna pamattiesības ir

177vērtējis vienīgi bērna attīstības aspektā.

178Likumdevējs nav noskaidrojis, vai konkrētajā gadījumā nepastāv

179alternatīvi līdzekļi, kas parādnieka bērnam Satversmes 96. pantā

180noteiktās pamattiesības aizskartu mazāk.

181No šā sprieduma 19.3.-19.5. punktā izdarītajiem secinājumiem

182izriet, ka parādnieka bērnam Satversmes 96. pantā noteiktās

183pamattiesības mazāk aizskartu tāds regulējums, atbilstoši kuram

184parādnieka dati būtu publiskojami tikai tad, ja Fonda

185administrācija no valsts vai pašvaldību iestādēm ir saņēmusi

186informāciju, ka attiecīgo ziņu publiskošana nekaitēs bērna

187interesēm.

188Tātad attiecībā uz parādnieka bērnu pastāv citi līdzekļi, kuri

189būtu tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties personas pamattiesības

190tiktu ierobežotas mazāk.

191Līdz ar to parādnieka bērnam

192Satversmes 96. pantā noteikto pamattiesību ierobežojums neatbilst

193samērīguma principam.

19419.7. Satversmes tiesa vērš uzmanību uz apstrīdētās

195normas specifisko dabu un vienlaicīgo ietekmi uz vairākām personu

196grupām. Proti, apstrīdētā norma ierobežo gan parādniekam, gan

197viņa bērnam Satversmes 96. pantā noteiktās pamattiesības.

198Attiecībā uz parādnieku šis ierobežojums ir samērīgs, bet

199attiecībā uz parādnieka bērnu nav samērīgs.

200Apstrīdētās normas neatbilstība Satversmei, ciktāl runa ir par

201parādnieka bērna pamattiesību ierobežojumu, izriet no

202apstrīdētajā normā ietvertās vispārējās parādnieku datu

203publiskošanas kārtības. Šī neatbilstība izpaužas tādējādi, ka,

204Satversmes tiesai atzīstot apstrīdēto normu par neatbilstošu

205Satversmes 96. pantam vienīgi tiktāl, ciktāl tā attiecas uz

206parādnieka bērnu, parādnieku datu publiskošana netiks pārtraukta

207un turpinās nesamērīgi ierobežot parādnieku bērnu

208pamattiesības.

209Ņemot vērā bērna tiesību prioritāro nozīmi, šādos apstākļos

210parādnieka bērnam Satversmes 96. pantā noteikto pamattiesību

211aizsardzību var nodrošināt tikai visa apstrīdētajā normā ietvertā

212regulējuma atzīšana par neatbilstošu Satversmei.

213Tādējādi apstrīdētā norma neatbilst

214Satversmes 96. pantam.