13. pants

1Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, apstrīdētā

2norma ir nepamatoti ietverta budžeta likumprojektu paketē un

3izskatīta steidzamības kārtībā, kā arī nav pienācīgi izvērtēta,

4tostarp nav ņemta vērā arī Satversmes tiesas judikatūra. Saeima

5uzskata, ka apstrīdētā norma ir pieņemta pienācīgā kārtībā un

6atbilstoši labas likumdošanas principam. Vienlaikus Pieteikuma

7iesniedzējs nav izteicis iebildumus un arī Satversmes tiesai

8nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir izsludināta

9Satversmē noteiktajā kārtībā un pieejama atbilstoši normatīvo

10aktu prasībām.

1113.1. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka likumdevējs

12apstrīdēto normu nepamatoti, neievērojot Saeimas kārtības ruļļa

1387.1 pantu, ir iekļāvis budžeta likumprojektu paketē,

14jo tā neattiecas uz konkrēto saimniecisko gadu un nav saistīta ar

15valsts finanšu līdzekļu izlietojumu. Tāpat apstrīdētā norma

16nepamatoti tika izskatīta tikai divos lasījumos. Savukārt Saeima

17uzskata, ka šī norma regulē speciālā budžeta ieņēmumus un ir

18svarīga šā budžeta izdevumu segšanai.

19Apstrīdētā norma bija iekļauta likumprojektā Nr. 747/Lp14

20"Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas Saeimai

21iesniegts 2024. gada 11. oktobrī. Minētais likumprojekts bija

22ietverts ar likumprojektu Nr. 757/Lp14 "Par valsts budžetu

232025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam"

24saistīto likumprojektu paketē, atzīts par steidzamu un pieņemts

25divos lasījumos.

26Budžets ir līdzeklis valsts politikas īstenošanai ar

27finansiālām metodēm, ar kuru nosaka un pamato valsts un

28pašvaldību pienākumu izpildei nepieciešamos līdzekļus, nodrošinot

29izdevumu segšanu ar attiecīgā perioda ieņēmumiem un ievērojot

30vispārējo ekonomisko līdzsvaru. Budžeta likumprojektu paketi

31veido likumprojekts par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja

32termiņa budžeta ietvaru triju gadu periodam un likumprojekti,

33kuri nosaka vai groza valsts budžetu vai ietekmē valsts budžetu

34vidējā termiņā (sk. Likumā par budžetu un finanšu vadību

35lietotā termina "budžeta likumprojektu pakete"

36legāldefinīciju, minētā likuma 1. pantu un Fiskālās disciplīnas

37likuma 5. panta pirmo daļu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2025.

38gada 31. decembrim). Savukārt Saeimas kārtības rullī ir

39paredzēta īpaša kārtība valsts budžeta pieņemšanai.

40Satversmes tiesa atzinusi, ka likumdevējam ir tiesības un arī

41pienākums valsts budžeta likumā un ar to saistīto likumu paketē

42iekļaut vienīgi tādus jautājumus, kas, pirmkārt, attiecas uz

43konkrēto saimniecisko gadu un, otrkārt, ir cieši saistīti ar

44valsts finanšu līdzekļu izlietojumu. Ņemot vērā īpašo budžeta

45likumprojektu paketes izskatīšanai noteikto kārtību, Saeimai

46jāpārbauda arī tas, vai visi budžeta likumprojektu paketē

47ietvertie likumprojekti vai priekšlikumi attiecas uz konkrēto

48saimniecisko gadu un ir cieši saistīti ar valsts finanšu līdzekļu

49izlietojumu. Ja kāds likumprojekts vai priekšlikums tam

50neatbilst, Saeimai tas jāizslēdz no budžeta likumprojektu paketes

51(sal. sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra sprieduma

52lietā Nr. 2011-03-01 18. punktu un 2019. gada 6. marta sprieduma

53lietā Nr. 2018-11-01 18.2. punktu). Likumprojekts vai

54priekšlikums uzskatāms par attiecināmu uz konkrētu saimniecisko

55gadu, ja tas paredz tādu regulējumu, kas ietekmē valsts

56finansiālo darbību attiecīgajā saimnieciskajā gadā (sk.

57Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr.

582018-11-01 18.2. punktu). Savukārt atbilstoši parlamenta

59autonomijas principam Saeima ir tiesīga pati izdarīt lietderības

60apsvērumus par kāda likumprojekta izskatīšanu steidzamības

61kārtībā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2026. gada 30.

62aprīļa sprieduma lietā Nr. 2025-04-01 12.2. punktu).

63Apstrīdētā norma tika pieņemta, lai kompensētu darbaspēka

64nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu valsts budžeta ieņēmumos.

65Pārdalot vienu procentpunktu no pensiju otrā līmeņa uz pensiju

66pirmo līmeni, palielinās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts

67pensiju speciālajā budžetā un attiecīgi arī šā budžeta ieņēmumi

68(sk. likumprojekta Nr. 747/Lp14 "Grozījumi Valsts fondēto

69pensiju likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma

70(anotācijas) 2. un 6. lpp. Pieejams: titania.saeima.lv).

71Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir uzskatāmas par nodokli

72(sk. likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 1.

73punktu). Ieņēmumi no nodokļiem veido būtisku un neatņemamu

74gadskārtējā valsts budžeta ieņēmumu daļu, nodrošinot valsts spēju

75pildīt savas funkcijas un arī savus pienākumus pamattiesību

76nodrošināšanas jomā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010.

77gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 9. punktu).

78Turklāt speciālais budžets ir valsts budžeta sastāvdaļa un tātad

79starp abiem šiem budžetiem pastāv finansiālas kopsakarības.

80Mainoties speciālā budžeta izdevumiem vai ienākumiem, tiek

81ietekmēts visa valsts budžeta līdzsvars (sk. Satversmes tiesas

822010. gada 15. marta sprieduma lietā Nr. 2009-44-01 21.

83punktu).

84Finanšu ministrija norāda, ka darbaspēka nodokļu sloga

85mazināšana ir gan fiskāli ietilpīgs, gan arī budžeta līdzekļus

86samazinošs pasākums. Darbaspēka nodokļu izmaiņas ir plānotas

87vidējam termiņam, tādēļ arī kompensējošie mehānismi, tostarp

88apstrīdētā norma kā daļa no tiem, ir plānoti vairākus gadus uz

89priekšu. Palielinot valsts budžeta ieņēmumus, tiek saglabāta

90iespēja palielināt finansējumu valsts prioritātēm - ārējai un

91iekšējai drošībai (sk. lietas 2. sēj. 39.-42. lp. un

92informatīvā ziņojuma "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu

93politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā" (24-TA-2256) 6.-14.

94lpp. Pieejams: tapportals.mk.gov.lv). Turklāt, palielinoties

95valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumiem, palielinās arī tajā

96uzkrātais pārpalikums, ko varēs izmantot nākotnes saistību

97izpildei (sk. lietas 2. sēj. 4. lp.).

98No minētā izriet, ka apstrīdētā norma ir cieši saistīta ar

99speciālā budžeta ieņēmumiem un to plānošanu un vērsta uz valsts

100budžeta palielināšanu. Proti, tā ir vērsta gan uz valsts pensiju

101speciālā budžeta izdevumu un ieņēmumu līdzsvarošanu, gan uz

102valsts budžeta izdevumu un ieņēmumu līdzsvarošanu ne vien 2025.

103gadā, bet arī triju gadu periodā. Tā varēja tikt attiecināta uz

104konkrēto saimniecisko gadu, jo ietekmēja valsts finansiālo

105darbību attiecīgajā gadā, kā arī ir cieši saistīta ar valsts

106finanšu līdzekļu izlietojumu.

107Tādējādi apstrīdētā norma varēja tikt ietverta budžeta

108likumprojektu paketē un varēja tikt izskatīta divos

109lasījumos.

11013.2. Pieteikuma iesniedzējs citstarp norāda, ka

111likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu steigā, nav veicis tās

112izvērtējumu atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai, tostarp

113atbilstoši spriedumam lietā Nr. 2010-21-01. Proti, likumdevējam,

114grozot sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi pensiju otrajā

115līmenī, bija jāizvērtē pensiju sistēmas finanšu līdzekļu

116pietiekamība, ņemot vērā sociālā budžeta stāvokli, valsts

117ekonomikas un demogrāfijas prognozes, kā arī lēmuma ietekmi uz

118pensiju sistēmas ilgtspēju. Turpretī Saeima norāda, ka

119apstrīdētās normas ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju tika

120vērtēta un tika ņemta vērā arī Satversmes tiesas judikatūra.

121No apstrīdētās normas izstrādes materiāliem izriet, ka tās

122ietekme uz pensiju sistēmu tika vērtēta, šo normu izskatot

123Ministru kabinetā (sk. tiesību akta projekta "Grozījumi

124Valsts fondēto pensiju likumā" (24-TA-2183) izstrādes

125materiālus un Ministru kabineta 2024. gada 8. oktobra sēdi.

126Pieejami: tapportals.mk.gov.lv un youtube.com). Apstrīdētā

127norma tika izstrādāta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2024.

128gada 19. septembrī apstiprināto informatīvo ziņojumu "Par

129valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu

1302025.-2027.gadā" (protokols Nr. 38, 1. §,

1313. punkts). Savukārt minētais ziņojums ir balstīts uz

132Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas darba grupas

133priekšlikumiem un valsts nodokļu politikas pamatnostādņu

134izstrādes materiāliem, kuros ietverta izvērsta analīze un

135priekšlikumi nodokļu politikas pārskatīšanai, tostarp

136priekšlikums par viena procentpunkta pārdali no pensiju otrā

137līmeņa uz pirmo līmeni (sk. valsts nodokļu politikas

138pamatnostādņu izstrādes materiālus un informatīvo ziņojumu

139"Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas

140pārskatīšanu 2025.-2027. gadā" (24-TA-2256). Pieejami:

141fm.gov.lv un tapportals.mk.gov.lv).

142Fiskālās disciplīnas padome 2024. gada 11. oktobrī iesniedza

143Saeimai un Ministru kabinetam Uzraudzības ziņojumu par vidēja

144termiņa budžeta ietvaru 2025.-2027. gadam un 2025. gada budžetu

145un Fiskāli strukturālo plānu 2025.-2028. gadam. Tajā norādīts, ka

146pensiju sistēma ir stabila un viena procentpunkta pārdalei no

147pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni nav ievērojamas ietekmes uz

148pensiju sistēmas ilgtspēju vai individuālo pensiju līmeni

149(sk.: Uzraudzības ziņojums par vidēja termiņa budžeta ietvaru

1502025.-2027. gadam un 2025. gada budžetu un Fiskāli strukturālo

151plānu 2025.-2028. gadam. Rīga: Fiskālās disciplīnas padome, 2024,

1526. un 39. lpp. Pieejams: fdp.gov.lv).

153Turklāt likumprojekts, kurā bija ietverta apstrīdētā norma,

154tika izskatīts divās Saeimas komisijās - Sociālo un darba lietu

155komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Minētās

156komisijas apzināja ieinteresēto personu viedokļus, vērtēja

157apstrīdētās normas nepieciešamību, iespējamās alternatīvas un

158ietekmi uz pensiju sistēmu. Komisiju sēdēs tika uzklausīti

159Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Saeimas Juridiskā

160biroja, Finanšu asociācijas, deputātu un citu personu viedokļi

161(sk. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2024. gada 22.

162un 24. oktobra sēdes un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)

163komisijas 2024. gada 23. oktobra un 19. novembra sēžu protokolus

164un audioierakstus. Pieejami: titania.saeima.lv). Labklājības

165ministrija gan Sociālo un darba lietu komisijas, gan arī Budžeta

166un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs skaidroja, ka, balstoties uz

167tās rīcībā esošajiem datiem, esot pārliecinājusies par to, ka

168apstrīdētā norma neietekmēs nākotnes pensijas apmēru un ka

169pensiju sistēmas finanšu ilgtspēja saglabājas stabila (sal.

170sk. Sociālo un darba lietu komisijas 2024. gada 22. oktobra sēdes

171un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2024. gada 19. novembra

172sēdes protokolus un audioierakstus. Pieejami:

173titania.saeima.lv).

174No minēto komisiju sēžu protokoliem un audioierakstiem, kā arī

175Saeimas sēžu stenogrammām izriet, ka apstrīdētās normas

176apspriešana bija nodrošināta un deputātiem bija iespēja īstenot

177savas runas, priekšlikumu iesniegšanas un balsošanas tiesības

178(sk. Saeimas 2024. gada 30. oktobra un 4. decembra sēdes

179stenogrammu. Pieejama: saeima.lv). Priekšlikumus iesniedza

180gan Saeimas deputāts, gan frakcija, gan arī Saeimas Juridiskais

181birojs (sk. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas

1822024. gada 19. novembra sēdes protokolu, sēdē izskatītos

183dokumentus un sēdes audioierakstu. Pieejami:

184titania.saeima.lv).

185Tādējādi, pieņemot apstrīdēto normu, tika vērtēts valsts

186budžeta stāvoklis, valsts ekonomiskā situācija, pensiju sistēma

187un tās ilgtspēja. Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka

188likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, ir vērtējis tās ietekmi

189atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai.

190Ņemot vērā visu minēto, atzīstams, ka apstrīdētā norma tika

191pamatoti ietverta budžeta likumprojektu paketē un izskatīta divos

192lasījumos, kā arī tika pienācīgi izvērtēta atbilstoši Satversmes

193tiesas judikatūrai.

194Līdz ar to apstrīdētā norma ir

195pieņemta pienācīgā kārtībā un atbilstoši labas likumdošanas

196principam.