13. pants

Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, apstrīdētā

norma ir nepamatoti ietverta budžeta likumprojektu paketē un

izskatīta steidzamības kārtībā, kā arī nav pienācīgi izvērtēta,

tostarp nav ņemta vērā arī Satversmes tiesas judikatūra. Saeima

uzskata, ka apstrīdētā norma ir pieņemta pienācīgā kārtībā un

atbilstoši labas likumdošanas principam. Vienlaikus Pieteikuma

iesniedzējs nav izteicis iebildumus un arī Satversmes tiesai

nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir izsludināta

Satversmē noteiktajā kārtībā un pieejama atbilstoši normatīvo

aktu prasībām.

13.1. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka likumdevējs

apstrīdēto normu nepamatoti, neievērojot Saeimas kārtības ruļļa

87.1 pantu, ir iekļāvis budžeta likumprojektu paketē,

jo tā neattiecas uz konkrēto saimniecisko gadu un nav saistīta ar

valsts finanšu līdzekļu izlietojumu. Tāpat apstrīdētā norma

nepamatoti tika izskatīta tikai divos lasījumos. Savukārt Saeima

uzskata, ka šī norma regulē speciālā budžeta ieņēmumus un ir

svarīga šā budžeta izdevumu segšanai.

Apstrīdētā norma bija iekļauta likumprojektā Nr. 747/Lp14

"Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas Saeimai

iesniegts 2024. gada 11. oktobrī. Minētais likumprojekts bija

ietverts ar likumprojektu Nr. 757/Lp14 "Par valsts budžetu

2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam"

saistīto likumprojektu paketē, atzīts par steidzamu un pieņemts

divos lasījumos.

Budžets ir līdzeklis valsts politikas īstenošanai ar

finansiālām metodēm, ar kuru nosaka un pamato valsts un

pašvaldību pienākumu izpildei nepieciešamos līdzekļus, nodrošinot

izdevumu segšanu ar attiecīgā perioda ieņēmumiem un ievērojot

vispārējo ekonomisko līdzsvaru. Budžeta likumprojektu paketi

veido likumprojekts par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja

termiņa budžeta ietvaru triju gadu periodam un likumprojekti,

kuri nosaka vai groza valsts budžetu vai ietekmē valsts budžetu

vidējā termiņā (sk. Likumā par budžetu un finanšu vadību

lietotā termina "budžeta likumprojektu pakete"

legāldefinīciju, minētā likuma 1. pantu un Fiskālās disciplīnas

likuma 5. panta pirmo daļu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2025.

gada 31. decembrim). Savukārt Saeimas kārtības rullī ir

paredzēta īpaša kārtība valsts budžeta pieņemšanai.

Satversmes tiesa atzinusi, ka likumdevējam ir tiesības un arī

pienākums valsts budžeta likumā un ar to saistīto likumu paketē

iekļaut vienīgi tādus jautājumus, kas, pirmkārt, attiecas uz

konkrēto saimniecisko gadu un, otrkārt, ir cieši saistīti ar

valsts finanšu līdzekļu izlietojumu. Ņemot vērā īpašo budžeta

likumprojektu paketes izskatīšanai noteikto kārtību, Saeimai

jāpārbauda arī tas, vai visi budžeta likumprojektu paketē

ietvertie likumprojekti vai priekšlikumi attiecas uz konkrēto

saimniecisko gadu un ir cieši saistīti ar valsts finanšu līdzekļu

izlietojumu. Ja kāds likumprojekts vai priekšlikums tam

neatbilst, Saeimai tas jāizslēdz no budžeta likumprojektu paketes

(sal. sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra sprieduma

lietā Nr. 2011-03-01 18. punktu un 2019. gada 6. marta sprieduma

lietā Nr. 2018-11-01 18.2. punktu). Likumprojekts vai

priekšlikums uzskatāms par attiecināmu uz konkrētu saimniecisko

gadu, ja tas paredz tādu regulējumu, kas ietekmē valsts

finansiālo darbību attiecīgajā saimnieciskajā gadā (sk.

Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr.

2018-11-01 18.2. punktu). Savukārt atbilstoši parlamenta

autonomijas principam Saeima ir tiesīga pati izdarīt lietderības

apsvērumus par kāda likumprojekta izskatīšanu steidzamības

kārtībā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2026. gada 30.

aprīļa sprieduma lietā Nr. 2025-04-01 12.2. punktu).

Apstrīdētā norma tika pieņemta, lai kompensētu darbaspēka

nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu valsts budžeta ieņēmumos.

Pārdalot vienu procentpunktu no pensiju otrā līmeņa uz pensiju

pirmo līmeni, palielinās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts

pensiju speciālajā budžetā un attiecīgi arī šā budžeta ieņēmumi

(sk. likumprojekta Nr. 747/Lp14 "Grozījumi Valsts fondēto

pensiju likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma

(anotācijas) 2. un 6. lpp. Pieejams: titania.saeima.lv).

Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir uzskatāmas par nodokli

(sk. likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 1.

punktu). Ieņēmumi no nodokļiem veido būtisku un neatņemamu

gadskārtējā valsts budžeta ieņēmumu daļu, nodrošinot valsts spēju

pildīt savas funkcijas un arī savus pienākumus pamattiesību

nodrošināšanas jomā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010.

gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 9. punktu).

Turklāt speciālais budžets ir valsts budžeta sastāvdaļa un tātad

starp abiem šiem budžetiem pastāv finansiālas kopsakarības.

Mainoties speciālā budžeta izdevumiem vai ienākumiem, tiek

ietekmēts visa valsts budžeta līdzsvars (sk. Satversmes tiesas

2010. gada 15. marta sprieduma lietā Nr. 2009-44-01 21.

punktu).

Finanšu ministrija norāda, ka darbaspēka nodokļu sloga

mazināšana ir gan fiskāli ietilpīgs, gan arī budžeta līdzekļus

samazinošs pasākums. Darbaspēka nodokļu izmaiņas ir plānotas

vidējam termiņam, tādēļ arī kompensējošie mehānismi, tostarp

apstrīdētā norma kā daļa no tiem, ir plānoti vairākus gadus uz

priekšu. Palielinot valsts budžeta ieņēmumus, tiek saglabāta

iespēja palielināt finansējumu valsts prioritātēm - ārējai un

iekšējai drošībai (sk. lietas 2. sēj. 39.-42. lp. un

informatīvā ziņojuma "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu

politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā" (24-TA-2256) 6.-14.

lpp. Pieejams: tapportals.mk.gov.lv). Turklāt, palielinoties

valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumiem, palielinās arī tajā

uzkrātais pārpalikums, ko varēs izmantot nākotnes saistību

izpildei (sk. lietas 2. sēj. 4. lp.).

No minētā izriet, ka apstrīdētā norma ir cieši saistīta ar

speciālā budžeta ieņēmumiem un to plānošanu un vērsta uz valsts

budžeta palielināšanu. Proti, tā ir vērsta gan uz valsts pensiju

speciālā budžeta izdevumu un ieņēmumu līdzsvarošanu, gan uz

valsts budžeta izdevumu un ieņēmumu līdzsvarošanu ne vien 2025.

gadā, bet arī triju gadu periodā. Tā varēja tikt attiecināta uz

konkrēto saimniecisko gadu, jo ietekmēja valsts finansiālo

darbību attiecīgajā gadā, kā arī ir cieši saistīta ar valsts

finanšu līdzekļu izlietojumu.

Tādējādi apstrīdētā norma varēja tikt ietverta budžeta

likumprojektu paketē un varēja tikt izskatīta divos

lasījumos.

13.2. Pieteikuma iesniedzējs citstarp norāda, ka

likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu steigā, nav veicis tās

izvērtējumu atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai, tostarp

atbilstoši spriedumam lietā Nr. 2010-21-01. Proti, likumdevējam,

grozot sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi pensiju otrajā

līmenī, bija jāizvērtē pensiju sistēmas finanšu līdzekļu

pietiekamība, ņemot vērā sociālā budžeta stāvokli, valsts

ekonomikas un demogrāfijas prognozes, kā arī lēmuma ietekmi uz

pensiju sistēmas ilgtspēju. Turpretī Saeima norāda, ka

apstrīdētās normas ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju tika

vērtēta un tika ņemta vērā arī Satversmes tiesas judikatūra.

No apstrīdētās normas izstrādes materiāliem izriet, ka tās

ietekme uz pensiju sistēmu tika vērtēta, šo normu izskatot

Ministru kabinetā (sk. tiesību akta projekta "Grozījumi

Valsts fondēto pensiju likumā" (24-TA-2183) izstrādes

materiālus un Ministru kabineta 2024. gada 8. oktobra sēdi.

Pieejami: tapportals.mk.gov.lv un youtube.com). Apstrīdētā

norma tika izstrādāta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2024.

gada 19. septembrī apstiprināto informatīvo ziņojumu "Par

valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu

2025.-2027.gadā" (protokols Nr. 38, 1. §,

3. punkts). Savukārt minētais ziņojums ir balstīts uz

Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas darba grupas

priekšlikumiem un valsts nodokļu politikas pamatnostādņu

izstrādes materiāliem, kuros ietverta izvērsta analīze un

priekšlikumi nodokļu politikas pārskatīšanai, tostarp

priekšlikums par viena procentpunkta pārdali no pensiju otrā

līmeņa uz pirmo līmeni (sk. valsts nodokļu politikas

pamatnostādņu izstrādes materiālus un informatīvo ziņojumu

"Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas

pārskatīšanu 2025.-2027. gadā" (24-TA-2256). Pieejami:

fm.gov.lv un tapportals.mk.gov.lv).

Fiskālās disciplīnas padome 2024. gada 11. oktobrī iesniedza

Saeimai un Ministru kabinetam Uzraudzības ziņojumu par vidēja

termiņa budžeta ietvaru 2025.-2027. gadam un 2025. gada budžetu

un Fiskāli strukturālo plānu 2025.-2028. gadam. Tajā norādīts, ka

pensiju sistēma ir stabila un viena procentpunkta pārdalei no

pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni nav ievērojamas ietekmes uz

pensiju sistēmas ilgtspēju vai individuālo pensiju līmeni

(sk.: Uzraudzības ziņojums par vidēja termiņa budžeta ietvaru

2025.-2027. gadam un 2025. gada budžetu un Fiskāli strukturālo

plānu 2025.-2028. gadam. Rīga: Fiskālās disciplīnas padome, 2024,

6. un 39. lpp. Pieejams: fdp.gov.lv).

Turklāt likumprojekts, kurā bija ietverta apstrīdētā norma,

tika izskatīts divās Saeimas komisijās - Sociālo un darba lietu

komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Minētās

komisijas apzināja ieinteresēto personu viedokļus, vērtēja

apstrīdētās normas nepieciešamību, iespējamās alternatīvas un

ietekmi uz pensiju sistēmu. Komisiju sēdēs tika uzklausīti

Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Saeimas Juridiskā

biroja, Finanšu asociācijas, deputātu un citu personu viedokļi

(sk. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2024. gada 22.

un 24. oktobra sēdes un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)

komisijas 2024. gada 23. oktobra un 19. novembra sēžu protokolus

un audioierakstus. Pieejami: titania.saeima.lv). Labklājības

ministrija gan Sociālo un darba lietu komisijas, gan arī Budžeta

un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs skaidroja, ka, balstoties uz

tās rīcībā esošajiem datiem, esot pārliecinājusies par to, ka

apstrīdētā norma neietekmēs nākotnes pensijas apmēru un ka

pensiju sistēmas finanšu ilgtspēja saglabājas stabila (sal.

sk. Sociālo un darba lietu komisijas 2024. gada 22. oktobra sēdes

un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2024. gada 19. novembra

sēdes protokolus un audioierakstus. Pieejami:

titania.saeima.lv).

No minēto komisiju sēžu protokoliem un audioierakstiem, kā arī

Saeimas sēžu stenogrammām izriet, ka apstrīdētās normas

apspriešana bija nodrošināta un deputātiem bija iespēja īstenot

savas runas, priekšlikumu iesniegšanas un balsošanas tiesības

(sk. Saeimas 2024. gada 30. oktobra un 4. decembra sēdes

stenogrammu. Pieejama: saeima.lv). Priekšlikumus iesniedza

gan Saeimas deputāts, gan frakcija, gan arī Saeimas Juridiskais

birojs (sk. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas

2024. gada 19. novembra sēdes protokolu, sēdē izskatītos

dokumentus un sēdes audioierakstu. Pieejami:

titania.saeima.lv).

Tādējādi, pieņemot apstrīdēto normu, tika vērtēts valsts

budžeta stāvoklis, valsts ekonomiskā situācija, pensiju sistēma

un tās ilgtspēja. Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka

likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, ir vērtējis tās ietekmi

atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai.

Ņemot vērā visu minēto, atzīstams, ka apstrīdētā norma tika

pamatoti ietverta budžeta likumprojektu paketē un izskatīta divos

lasījumos, kā arī tika pienācīgi izvērtēta atbilstoši Satversmes

tiesas judikatūrai.

Līdz ar to apstrīdētā norma ir

pieņemta pienācīgā kārtībā un atbilstoši labas likumdošanas

principam.