4. pants

1Pieaicinātā persona - Labklājības ministrija

2- pievienojas Saeimas atbildes rakstā paustajiem apsvērumiem un

3uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. un 109.

4pantam. Apstrīdētā norma neapdraud pensiju sistēmas

5ilgtspēju.

6Pensiju otrā līmeņa pastāvēšana un iemaksu likmes apmērs ir

7tieši atkarīgs no pensiju pirmā līmeņa. Proti, no pensiju pirmā

8līmeņa var pārdalīt tādu iemaksu likmes apmēru, kas neapdraud šā

9pensiju līmeņa spēju segt finanšu saistības ilgtermiņā. Tādējādi

10iemaksu likmes apmērs pensiju otrajā līmenī var tikt mainīts.

11Labklājības ministrija piekrīt Saeimai, ka iemaksu likmes

12pārdales ietekme uz nākotnes pensijas apmēru ir atkarīga no tā,

13vai līdz pensionēšanās brīdim pensiju otrā līmeņa ienesīgums būs

14lielāks vai mazāks par apdrošināšanas iemaksu algas indeksu, ko

15izmanto valsts vecuma pensijas kapitāla aktualizācijai. Tādējādi

16to ietekmē gan finanšu tirgus darbības rādītāji, gan arī

17demogrāfiskie un makroekonomiskie rādītāji. Viena procentpunkta

18pārdale starp pensiju pirmo un otro līmeni četru gadu laikā nevar

19atstāt nozīmīgu ietekmi uz nākotnes pensiju apmēru neatkarīgi no

20tā, kādi šajā periodā būs abu līmeņu darbības rezultāti.

21Pārdalot vienu procentpunktu uz pensiju pirmo līmeni, finanšu

22līdzekļi tiek ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā.

23Tādējādi palielinās gan katras personas valsts vecuma pensijas

24kapitāls, gan arī valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumi. Tātad

25palielinās arī nākotnes saistību izpildei uzkrātais finanšu

26līdzekļu apjoms. Nodrošinot pensiju sistēmas finansiālo

27ilgtspēju, ne vienmēr tiek sasniegta arī tās sociālā ilgtspēja

28jeb pensiju adekvātums, kas ir galvenais Latvijas pensiju

29sistēmas izaicinājums. Ilgtermiņā vecuma pensijas atvietojuma

30līmenim ir tendence samazināties.