6. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas Banka -

2norāda: ja 2029. gadā iemaksu likme pensiju otrajā līmenī tiks

3atjaunota sešu procentu apmērā, tad apstrīdētā norma nākotnes

4pensiju apmēru ietekmēs tikai nedaudz.

5Pārdalot vienu procentpunktu no pensiju otrā līmeņa uz pensiju

6pirmo līmeni, īstermiņā tika panākta valsts budžeta līdzsvara

7uzlabošanās. Savukārt valsts speciālā budžeta ilgtspēja

8pasliktinājās, jo valstij nākotnē radīsies papildu saistības pret

9vecuma pensijas saņēmējiem.

10No Latvijas Bankas aprēķiniem izriet: ja likmes pārdale starp

11līmeņiem ir īslaicīga un attiecas tikai uz vienu procentpunktu,

12tad pensijas atvietojuma līmeņa samazinājums ilgtermiņā ir

13nebūtisks. Taču tad, ja šādas izmaiņas tiks ieviestas kā

14pastāvīgs risinājums vai pārdales likmes apmērs kļūs lielāks par

15vienu procentpunktu, kā arī tad, ja fondētās pensijas kapitāla

16uzkrāšana tiks regulāri kavēta īstermiņa valsts budžeta vajadzību

17apmierināšanai, nākotnes pensiju apmērs un pensiju sistēmas

18ilgtspēja var tikt ietekmēta negatīvi. Turklāt apstrīdētā norma

19var mazināt personu uzticēšanos pensiju sistēmai, bet šī

20uzticēšanās ir viens no būtiskiem pensiju sistēmas ilgtspējas

21aspektiem.

22Latvijā darbojas triju līmeņu pensiju sistēma, kas kopumā tiek

23uzskatīta par optimālu, jo katrs no līmeņiem funkcionē kā līmeņus

24savstarpēji līdzsvarojošs elements un nodrošina risku

25diversifikāciju. Nākotnes pensiju apmēru pamatā ietekmēs

26atšķirīgie vecuma pensijas kapitāla un fondētās pensijas kapitāla

27pieauguma tempi. Ņemot vērā Latvijā vērojamās demogrāfiskās

28tendences, sagaidāms, ka tieši fondētās pensijas kapitāla

29uzkrājuma nozīme valsts vecuma pensijas struktūrā un tās

30adekvātuma nodrošināšanā pieaugs. Tādējādi augstāka iemaksu likme

31pensiju otrajā līmenī nodrošina lielāku pensiju sistēmas

32ilgtspēju un stabilitāti, kā arī palielina noturību pret

33inflācijas un demogrāfisko tendenču negatīvo ietekmi.