6. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Banka -

norāda: ja 2029. gadā iemaksu likme pensiju otrajā līmenī tiks

atjaunota sešu procentu apmērā, tad apstrīdētā norma nākotnes

pensiju apmēru ietekmēs tikai nedaudz.

Pārdalot vienu procentpunktu no pensiju otrā līmeņa uz pensiju

pirmo līmeni, īstermiņā tika panākta valsts budžeta līdzsvara

uzlabošanās. Savukārt valsts speciālā budžeta ilgtspēja

pasliktinājās, jo valstij nākotnē radīsies papildu saistības pret

vecuma pensijas saņēmējiem.

No Latvijas Bankas aprēķiniem izriet: ja likmes pārdale starp

līmeņiem ir īslaicīga un attiecas tikai uz vienu procentpunktu,

tad pensijas atvietojuma līmeņa samazinājums ilgtermiņā ir

nebūtisks. Taču tad, ja šādas izmaiņas tiks ieviestas kā

pastāvīgs risinājums vai pārdales likmes apmērs kļūs lielāks par

vienu procentpunktu, kā arī tad, ja fondētās pensijas kapitāla

uzkrāšana tiks regulāri kavēta īstermiņa valsts budžeta vajadzību

apmierināšanai, nākotnes pensiju apmērs un pensiju sistēmas

ilgtspēja var tikt ietekmēta negatīvi. Turklāt apstrīdētā norma

var mazināt personu uzticēšanos pensiju sistēmai, bet šī

uzticēšanās ir viens no būtiskiem pensiju sistēmas ilgtspējas

aspektiem.

Latvijā darbojas triju līmeņu pensiju sistēma, kas kopumā tiek

uzskatīta par optimālu, jo katrs no līmeņiem funkcionē kā līmeņus

savstarpēji līdzsvarojošs elements un nodrošina risku

diversifikāciju. Nākotnes pensiju apmēru pamatā ietekmēs

atšķirīgie vecuma pensijas kapitāla un fondētās pensijas kapitāla

pieauguma tempi. Ņemot vērā Latvijā vērojamās demogrāfiskās

tendences, sagaidāms, ka tieši fondētās pensijas kapitāla

uzkrājuma nozīme valsts vecuma pensijas struktūrā un tās

adekvātuma nodrošināšanā pieaugs. Tādējādi augstāka iemaksu likme

pensiju otrajā līmenī nodrošina lielāku pensiju sistēmas

ilgtspēju un stabilitāti, kā arī palielina noturību pret

inflācijas un demogrāfisko tendenču negatīvo ietekmi.