Par Valsts fondēto pensiju likuma pārejas noteikumu 40. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-19

Pieaicinātā persona - tiesībsardze -

pievienojas Saeimas atbildes rakstā norādītajam un uzskata, ka

apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. un 109. pantam.

Apstrīdētā norma ir viens no līdzekļiem, ar kuriem tiek

īstenots valsts pozitīvais pienākums izveidot un uzturēt

efektīvu, taisnīgu un ilgtspējīgu sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Šī norma nemaina jau izveidoto triju līmeņu pensiju sistēmu.

Personai joprojām ir iespējas īstenot savas tiesības uz sociālo

nodrošinājumu, kad tā sasniedz noteiktu vecumu. Tāpat netiek

skartas tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālajā

līmenī. Proti, neatkarīgi no iemaksu likmju sadalījuma starp

pensiju pirmo un otro līmeni, personai, kura noteiktu laika

periodu ir līdzdarbojusies sociālās apdrošināšanas pensiju

sistēmā, tiklīdz tā sasniedz vecuma pensijas aprēķināšanai

nepieciešamo vecumu, tiek garantētas tiesības uz vecuma pensiju

vismaz minimālā apmērā.

Apstrīdētās normas pieņemšanas procesā ir ievērots labas

likumdošanas princips. Likumdevējs šo normu līdz ar attiecīgo

likumu ir pamatoti iekļāvis budžeta likumprojektu paketē, un tās

izskatīšanas procesā tika nodrošināta ieinteresēto personu

līdzdalība un viedokļu uzklausīšana.

Tāpat apstrīdētā norma nepārkāpj tiesiskās paļāvības

aizsardzības principu. Pārdalot likmi starp pensiju pirmo un otro

līmeni, palielinās valsts pensiju speciālajā budžetā uzkrātais

pārpalikums, kas ļauj uzlabot esošo pensijas saņēmēju sociālo

aizsardzību. Tādējādi apstrīdētās normas mērķis ir sociālās

apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas un esošo pensijas saņēmēju

labklājības nodrošināšana. Sabiedrības interešu nozīmīgums atsver

to, ka personas tiesības, uz kuru īstenošanu tā varēja paļauties,

tiek ierobežotas.

Likumdevēja rīcība atbilst sociāli atbildīgas valsts

principam, jo ļauj novirzīt lielākus līdzekļus pašreizējo

pensijas saņēmēju sociālajai aizsardzībai, tādējādi nodrošinot

pensiju sistēmas darbību atbilstoši solidaritātes principam. Ir

pieļaujams tas, ka iemaksu likmes starp pensiju pirmo un otro

līmeni tiek mainītas, ņemot vērā pieaugošo pensijas saņēmēju

skaitu attiecībā pret sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju

skaitu, ja tādējādi tiek nodrošināta pensiju izmaksas

nepārtrauktība ilgtermiņā.