12. pants

1Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētais regulējums

2nesamērīgi ierobežo personām Satversmes 109. pantā noteiktās

3pamattiesības tādā ziņā, ka likumdevējs šo regulējumu, kas paredz

4atšķirīgu attieksmi, pieņēmis bez pamatota iemesla un tādējādi

5esot pārkāpts Satversmes 91. pantā nostiprinātais tiesiskās

6vienlīdzības princips.

7Saeima atzīst, ka apstrīdētais regulējums attiecībā uz

8atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu izmaksas

9pārtraukšanu saistībā ar aizbildņa un aizbilstamā pārcelšanos uz

10pastāvīgu dzīvi ārvalstī neatbilst Satversmes 91. panta pirmajā

11teikumā nostiprinātajām tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi

12kopsakarā ar Satversmes 109. pantā ietvertajām tiesībām uz

13sociālo nodrošinājumu.

14Arī visas lietā pieaicinātās personas, lai gan to viedokļi par

15tiesvedības izbeigšanu lietā vai apstrīdētā regulējuma

16satversmības vērtēšanu pēc būtības ir atšķirīgi, uzskata, ka

17apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91. un 109.

18pantam.

19Ja ir apstrīdēta tiesību normu atbilstība vairākām augstāka

20juridiska spēka tiesību normām, tad Satversmes tiesai, ņemot vērā

21izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs

22atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas

232018. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. 2018-06-0103 12.3.

24punktu).

25Ņemot vērā Pieteikuma iesniedzējas argumentu būtību,

26izskatāmajā lietā ir vērtējama apstrīdētā regulējuma atbilstība

27Satversmes 109. pantam kopsakarā ar Satversmes 91. panta pirmā

28teikuma tvērumā ietilpstošo tiesiskās vienlīdzības principu.