1Izskatāmajā lietā visupirms nepieciešams konstatēt,
2vai pastāv personas (personu grupas), kas atrodas vienādos un pēc
3noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram,
4Satversmes tiesas 2008. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr.
52008-37-03 7. punktu). Vērtējot, vai vienlīdzīgas attieksmes
6princips tiek ievērots, noteicošais ir tas, vai vairākas personas
7vieno kopīga un būtiska tām piemītoša pazīme (sk. Satversmes
8tiesas 2015. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 17.
9punktu).
10Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka vienādos un pēc noteiktiem
11kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas visas personas, kuras
12pilda aizbildņa pienākumus. Saeima neiebilst pret šādu Pieteikuma
13iesniedzējas viedokli.
14Atbilstoši Civillikuma 223. pantam tēvs un māte uz aizgādības
15tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi.
16Taču gadījumā, kad bērns ir palicis bez vecāku aizgādības,
17saskaņā ar Civillikuma 224. panta pirmo daļu viņam ir ieceļams
18aizbildnis. No Civillikuma aizbildnim izriet virkne pienākumu,
19citstarp tas, ka viņam jāgādā par sava aizbilstamā audzināšanu ar
20tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par savu bērnu
21audzināšanu. Atbilstoši Civillikuma 331. pantam aizbildņu rīcību
22pastāvīgi uzrauga bāriņtiesa, kuras pienākumi saistībā ar šo
23uzraudzību noteikti Bāriņtiesu likuma 31. pantā.
24Aizbildnis turpina pildīt aizbildņa pienākumus līdz pat
25brīdim, kad bērns sasniedz pilngadību, ja vien neiestājas kāds no
26Civillikuma 341. pantā un Bāriņtiesu likuma 33. panta pirmajā
27daļā minētajiem aizbildnības izbeigšanās vai aizbildņa atlaišanas
28gadījumiem. Aizbildņa vai aizbilstamā pastāvīgās dzīvesvietas
29maiņa, proti, pārcelšanās uz citu valsti, pie šiem gadījumiem
30nepieder.
31Lietas dalībnieki ir vienisprātis, ka aizbildņa pienākumu
32apjoms nav atkarīgs no aizbildņa un aizbilstamā pastāvīgās
33dzīvesvietas maiņas, jo tā pati par sevi neietekmē aizbildnības
34spēkā esību, uzraudzības piekritību un neaptur bāriņtiesas lēmumu
35par aizbildnības nodibināšanu. Satversmes tiesa secina, ka
36ikviens aizbildnis velta laiku un rūpes bērna aprūpei un tiesību
37aizsardzībai un ka aizbildņa pienākumu apjoms nemainās, kamēr
38saglabājas aizbildņa statuss.
39Tādējādi visas personas, kuras pilda
40aizbildņa pienākumus, atrodas vienādos un pēc noteiktiem
41kritērijiem salīdzināmos apstākļos.
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.