8. pants

Saeima lūdz izbeigt tiesvedību lietā, jo apstrīdētās

normas ir zaudējušas spēku. Arī pieaicinātās personas Tieslietu

ministrija un Labklājības ministrija pievienojas Saeimas

viedoklim par tiesvedības izbeigšanu lietā. Savukārt tiesībsargs

un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija uzskata, ka

apstrīdēto normu satversmība ir vērtējama pēc būtības un tās ir

atzīstamas par neatbilstošām Satversmes 91. un 109. pantam.

Ja lietā ir izteikti argumenti, kas varētu būt pamats

tiesvedības izbeigšanai, tie jāizvērtē visupirms (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 27. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2015-22-01 12. punktu). Satversmes tiesas likuma 29.

panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var

izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai, ja apstrīdētā tiesību

norma ir zaudējusi spēku. Minētā Satversmes tiesas likuma norma

ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa

ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās,

kurās strīds vairs nepastāv. Ja strīds vairs nepastāv, zūd

Satversmes tiesas procesa jēga (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2016. gada 18. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

lietā Nr. 2015-15-01 5. punktu).

Tomēr likums paredz iespēju izbeigt tiesvedību, bet ne

pienākumu to darīt. Lietā apstrīdētās normas spēka zaudēšana pati

par sevi ne vienmēr ir pamats tiesvedības izbeigšanai (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 29. marta lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-68-01 8. punktu). Tāpēc

Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai tomēr nav kādi apsvērumi, kas

liecina par nepieciešamību turpināt tiesvedību lietā (sk.

Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr.

2010‑40‑03 6. punktu).

Tādējādi, lai uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 2. punkta pamata lemtu par tiesvedības izbeigšanu,

izskatāmajā lietā ir jānoskaidro: 1) vai apstrīdētās normas ir

zaudējušas spēku un 2) vai nepastāv apstākļi, kas prasa

tiesvedību turpināt (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas

2017. gada 3. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2016-20-01 5. punktu).