9. pants

1Izskatāmā lieta ir ierosināta par apstrīdēto normu

2atbilstību Satversmes 91. un 109. pantam. Jēdziens

3"apstrīdētā norma" Satversmes tiesas likuma 29. panta

4pirmās daļas 2. punkta izpratnē nav saprotams formāli, proti,

5vienīgi kā normatīvajā aktā ietverts teksts. Apstrīdētā norma ir

6noteikts tiesiskais regulējums, kuru pieteikuma iesniedzējs

7uzskata par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai.

8Izskatāmajā lietā Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās

9normas nosaka to personu loku, kurām ir tiesības saņemt valsts

10sociālo pabalstu, un no apstrīdētajām normām kopumā izriet, ka

11atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu var saņemt vienīgi

12Latvijas teritorijā pastāvīgi dzīvojošas personas.

13Ja likumdevējs pēc lietas ierosināšanas Satversmes tiesā ir

14grozījis apstrīdētajā normā ietverto regulējumu, Satversmes

15tiesai jānoskaidro veikto izmaiņu apjoms, lai secinātu, vai

16tiesību normas saturs ir mainījies pēc būtības (sal. sk.

17Satversmes tiesas 2015. gada 11. marta lēmuma par tiesvedības

18izbeigšanu lietā Nr. 2014-33-01 7. punktu).

19Atbilstoši Pabalstu likuma 4. panta pirmajai un ceturtajai

20daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 6. martam)

21tiesības uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu bija

22ikvienam Latvijas pilsonim, nepilsonim, ārvalstniekam un

23bezvalstniekam, kuram piešķirts personas kods un kurš pastāvīgi

24dzīvo Latvijas teritorijā, ja viņa aizbildnībā esošajam bērnam

25bija piešķirts personas kods. Savukārt Pabalstu likuma 20. panta

26pirmās daļas 2. punktā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada

276. martam) bija noteikts, ka regulāri izmaksājamā valsts sociālā

28pabalsta izmaksu pārtrauc, ja pabalsta saņēmējs pārceļas uz

29pastāvīgu dzīvi ārvalstī.

30Tomēr ar Grozījumiem Pabalstu likumā attiecībā uz atlīdzību

31par aizbildņa pienākumu pildīšanu tika paredzēts izņēmums no

32vispārējās kārtības. Proti, Pabalstu likuma 4. panta ceturtajā

33daļā atsevišķi tika izceltas Latvijas pilsoņu, nepilsoņu,

34ārvalstnieku un bezvalstnieku tiesības uz atlīdzību par aizbildņa

35pienākumu pildīšanu, tās vairs nesaistot ar prasību par pastāvīgu

36dzīvi Latvijas teritorijā. Tāpat arī Pabalstu likuma 20. panta

37pirmās daļas 2. punktā tika noteikts, ka regulāri izmaksājamā

38valsts sociālā pabalsta izmaksu nepārtrauc, ja aizbildnis un

39bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, pārceļas uz pastāvīgu

40dzīvi ārvalstī.

41Izskatāmajā lietā apstrīdētā Pabalstu likuma 4. panta pirmā

42daļa netika grozīta. Tomēr likumdevējs ir grozījis šā panta

43ceturto daļu un 20. panta pirmās daļas 2. punktu, tādējādi

44saturiski mainot apstrīdētās normas attiecībā uz atlīdzību par

45aizbildņa pienākumu pildīšanu.

46Līdz ar to izskatāmajā lietā

47apstrīdētais Pabalstu likuma 20. panta pirmās daļas 2. punkts

48redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 6. martam, ir zaudējis

49spēku, savukārt šā likuma 4. panta pirmās daļas saturs ir

50mainījies pēc būtības.