4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta

pirmajam teikumam.

Regulējums par kārtību, kādā amatpersonas ar speciālajām

dienesta pakāpēm var tikt iesaistītas dienesta pienākumu

pildīšanā virs tām noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika,

atšķiroties no Darba likumā ietvertā virsstundu darba regulējuma.

Valsts dienestam esot atšķirīgi mērķi, un tajā iesaistītajām

personām esot sevišķi pienākumi, funkcijas un atbildība.

Atbilstoši Dienesta gaitas likumam arī tajā laikā, kad

amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi netiek piešķirts

pārtraukums, tai tiekot nodrošināta iespēja ieturēt maltīti

dienesta pienākumu izpildes vietā. Laiks, kurā amatpersonai ar

speciālo dienesta pakāpi ir iespēja paēst un kurš ir piešķirts

pārtraukuma vietā, nevarot tikt pielīdzināts pārtraukumam, kuru

amatpersona var izmantot pēc saviem ieskatiem. Tomēr šajā laikā

amatpersona, atrodoties dienesta vietā, neveicot aktīvu darbu un

dienesta pienākumu veikšanā tiekot iesaistīta tikai tad, ja tas

ir nepieciešams. Tādēļ šāds virsstundu darbs nevarot tikt

salīdzināts nedz ar aktīvu attiecīgās amatpersonas dienesta

pienākumu izpildi, nedz ar virsstundu darbu Darba likuma

izpratnē. Attiecīgi par šādu virsstundu darbu varot noteikt

atšķirīgu samaksu. Tādējādi amatpersonas ar speciālajām dienesta

pakāpēm neatrodoties salīdzināmos apstākļos ar personām, kuras

nodarbinātas uz privāttiesiska līguma pamata. Līdz ar to

apstrīdētā norma neparedzot atšķirīgu attieksmi pret salīdzināmām

personu grupām.

Ja jau iepriekš ir zināms, ka nodarbinātajam nebūs iespējams

piešķirt pārtraukumu, tad šo apstākli vajagot ņemt vērā darba

plānošanā. Kā izrietot no izskatāmās lietas materiāliem, Pārvalde

ar savu lēmumu ir noteikusi, ka visa attiecīgā gada garumā

noteiktai amatpersonu grupai netiks piešķirti pārtraukumi, bet

tiks nodrošināta iespēja paēst. Atbilstoši šim lēmumam arī esot

izstrādāts attiecīgo amatpersonu darba grafiks. Pēc Tieslietu

ministrijas ieskata, šāda pieeja, proti, virsstundu darba

noteikšana amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ilgu

laiku uz priekšu, neesot atbalstāma. Taču šāda kārtība esot

īslaicīgs risinājums, kas izmantojams līdz brīdim, kad tiks

nodrošināti attiecīgo dienesta pienākumu izpildei nepieciešamie

cilvēkresursi. Arī apstrīdētā norma esot piedāvāta tikai kā

pagaidu risinājums līdz brīdim, kad tiks atrisināts jautājums par

papildu cilvēkresursu piesaisti valsts dienestam.