5. punkts

1Pieaicinātā persona - Iekšlietu ministrija -

2piekrīt Saeimas atbildes rakstā sniegtajam viedoklim un uzskata,

3ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam

4teikumam.

5Papildus Iekšlietu ministrija norāda, ka saskaņā ar Atlīdzības

6likuma normām virsstundu darbs var tikt atlīdzināts divējādi: 1)

7piešķirot samaksu atbilstoši amatpersonai noteiktajai stundas

8algas likmei un piemaksu 100 procentu apmērā vai 2) piešķirot

9apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādātajām virsstundām.

10Virsstundu darba atlīdzināšana ar apmaksātu atpūtas laiku pēc

11būtības esot pielīdzināma tā atlīdzināšanai atbilstoši

12amatpersonai noteiktajai stundas algas likmei bez piemaksas. Arī

13Darba laika direktīva pieļaujot virsstundu darba kompensēšanu ar

14apmaksātu atpūtas laiku. Tādējādi arī saskaņā ar Darba laika

15direktīvu esot pieļaujama virsstundu darba atlīdzināšana

16atbilstoši amatpersonai noteiktajai darba algas likmei bez

17piemaksas.

18Saskaņā ar Darba likumu darba devējam esot rīcības brīvība

19izvēlēties darbinieka veiktā virsstundu darba atlīdzības formu.

20Saskaņā ar Atlīdzības likuma normām virsstundu darbs, ko veic

21amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, vispār esot

22atlīdzināms ar apmaksātu atpūtas laiku, bet naudā varot tikt

23atlīdzināts tikai izņēmuma kārtā - tad, ja amatpersona tiek

24iesaistīta konkrētu uzdevumu veikšanā. Šāds regulējums Atlīdzības

25likumā paredzēts tādēļ, ka amatpersonas ar speciālajām dienesta

26pakāpēm veicot specifiskas funkcijas un varot tikt iesaistītas

27dienesta pienākumu pildīšanā arī ārpus tām noteiktā dienesta

28pienākumu izpildes laika. Atlīdzības likuma 14. panta

297.1 daļa nosakot izņēmumu no šajā likumā noteiktās

30vispārējās virsstundu darba atlīdzināšanas kārtības. Proti,

31apstrīdētajā normā esot paredzēta kārtība, kādā amatpersonai ar

32speciālo dienesta pakāpi piešķiramo atpūtas laiku aizstāj ar

33kompensāciju naudā gadījumos, kad atpūtas laika piešķiršana

34apdraudētu attiecīgās iestādes funkcionēšanu. Šis regulējums esot

35pieņemts sakarā ar Augstākās tiesas 2016. gada 16. jūnija

36spriedumu lietā Nr. SKA‑347/2016, lai novērstu cilvēkresursu

37trūkumu, kas būtu radies, ja pārtraukuma laikā veiktais

38virsstundu darbs tiktu atlīdzināts ar atpūtas laiku.

39Attiecībā uz to, vai amatpersonas ar speciālajām dienesta

40pakāpēm, kas veic virsstundu darbu tām nepiešķirta pārtraukuma

41laikā, un citi nodarbinātie, kuri veic virsstundu darbu, atrodas

42salīdzināmos apstākļos, Iekšlietu ministrija norāda, ka saskaņā

43ar Darba likumu darba devējs varot noteikt par virsstundu darbu

44piemaksu, kas pārsniedz 100 procentus no tai noteiktās darba

45algas, bet piemaksas faktiskais apmērs esot atkarīgs no

46attiecīgās personas darba algas lieluma. Turklāt atšķirībā no

47Atlīdzības likuma regulējuma, kas attiecas uz amatpersonām ar

48speciālajām dienesta pakāpēm, Darba likuma un uz citām

49amatpersonām un darbiniekiem attiecināmais Atlīdzības likuma

50regulējums piešķirot darba devējam rīcības brīvību, nosakot

51virsstundu darba atlīdzības formu. Tādējādi dažādām nodarbināto

52grupām esot paredzēta savstarpēji atšķirīga virsstundu darba

53atlīdzināšanas kārtība un attiecīgās samaksas apmērs. Satversme

54negarantējot noteiktu virsstundu darba atlīdzības formu vai

55apmēru. Turklāt arī Satversmes tiesa esot atzinusi: tas vien, ka

56persona nebauda konkrētas sociālās tiesības, pats par sevi nerada

57pamattiesību pārkāpumu, bet tādējādi radusies atšķirīgā attieksme

58pārkāpj personas tiesības tikai tad, ja tai nav pamatota iemesla.

59Pēc Iekšlietu ministrijas ieskata, minētās Satversmes tiesas

60atziņas attiecināmas arī uz virsstundu darba atlīdzināšanu

61naudā.

62Atlīdzības likuma 14. panta 7.1 daļas 2. punktā

63esot noteikta paaugstināta atlīdzība par virsstundu darbu. Proti,

64šī norma apmaksāto atpūtas laiku, kas pielīdzināms virsstundu

65darba apmaksai atbilstoši amatpersonai noteiktajai stundas algas

66likmei, aizstājot ar dubultu darba samaksu. Savukārt apstrīdētā

67norma paredzot samaksu atbilstoši amatpersonai noteiktajai

68stundas algas likmei, un šī samaksa esot līdzvērtīga atbilstoša

69ilguma apmaksātam atpūtas laikam. Iekšlietu ministrija piekrīt

70Saeimas viedoklim, ka atrašanās dienesta vietā, faktiski neveicot

71dienesta pienākumus, neprasa no amatpersonas tādu piepūli, kas

72būtu kompensējama līdzvērtīgi aktīvai dienesta pienākumu

73veikšanai, jo šajā laikā amatpersonai vajagot tikai atrasties

74dienesta pienākumu izpildes vietā un tai tiekot nodrošināta

75iespēja paēst.. Apstrīdētā norma esot vērtējama arī garantētā

76sociālā nodrošinājuma kontekstā, jo amatpersonas ar speciālajām

77dienesta pakāpēm esot tiesīgas saņemt izdienas pensiju. Tas, ka

78arī citas nodarbināto grupas saņem līdzīga rakstura sociālo

79nodrošinājumu, piemēram, izdienas pensiju, un faktiski lielāku

80atlīdzību par virsstundu darbu, pats par sevi nenozīmējot to, ka

81būtu pārkāpts vienlīdzības princips.

82Iekšlietu ministrija piekrīt Saeimas viedoklim, ka Pārvalde

83konkrētajā gadījumā ir kļūdaini piemērojusi apstrīdēto normu.